2005. gada
janvāra vētrai Latvijā
10

‘Tā tik bija vētra!’ - desmit gadi kopš postošā orkāna Latvijā 2005.01.09

2005. gada 9. janvārī Latviju skāra orkāns "Ervīns", kurš bijis spēcīgākais un postošākais pēdējā pusgadsimta laikā. Daudzviet vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 metrus sekundē, lielākos postījumus nodarot Kurzemē un Rīgas jūras līča piekrastes rajonos. Tika nopostīti veseli mežu masīvi, simtiem ēku norauti jumti, bet bez elektrības atstāta vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju.

Vēsturiski foto: 10 gadi kopš postošākās vētras Latvijā

Postošā orkāna hronoloģija – piedāvā portāls DELFI

Attēlā - Atlantijas ciklona pārvietošanās
8. janvārī 19:00
© LVĢMA, 2005
Foto: LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
8. janvāris, 

Sinoptiķi izplata vētras brīdinājumu. Ugunsdzēsējiem uzdod būt gataviem ierasties savās vienībās

Sinoptiķi brīdina, ka naktī uz svētdienu Kurzemes piekrastē vējš sasniegs orkāna spēku - brāzmās tā ātrums būs 33-35 metri sekundē. Stiprā vēja dēļ pēcpusdienā jau tiek traucēta elektrības padeve atsevišķās vietās Kurzemē, krītošiem kokiem pārraujot elektrolīnijas un bloķējot autoceļus. Atbildīgie dienesti ir kaujas gatavībā, ugunsdzēsējiem dots uzdevums nepieciešamības gadījumā būt gataviem ierasties savās vienībās, arī mediķi un policisti ir paaugstinātā gatavībā. Tiek sagatavots arī helikopters.

PIECAS SPĒCĪGAS UN POSTOŠAS VĒTRAS LATVIJAS VĒSTURĒ
Foto: LETA
8. janvāris, 

Policijas auto ar skaļruņiem Liepājā izziņo trauksmi

Divas Liepājas pašvaldības policijas automašīnas izbrauc pilsētas ielās, lai ar skaļruņiem brīdinātu iedzīvotājus par naktī gaidāmo vētru. Brīdinājumi par vētru izskan arī Liepājas lielveikalos. Satraukums ir arī Latvijas ostās - lielie kuģi nolemj nogaidīt vētru Irbes šaurumā, bet mazie kuģi atturas no došanās jūrā. Par spīti sinoptiķu prognozēm, prāmis "Baltic Kristina" pievakarē gan dodas reisā no Rīgas uz Stokholmu.

Foto: F64
9. janvāris, 

Tumsa, vējš, panika

Jau pēc pusnakts bez elektrības paliek Ventspils, vēlāk bez elektrības ir jau gandrīz visa Kurzeme. Reģionā traucēti telekomunikāciju sakari un daudzviet nedarbojas mobilie telefoni, kas cilvēkos raisa tikai papildu paniku. Ventspils paliek bez ūdens padeves, bet ar ģeneratoriem „pie dzīvības” izmisīgi tiek uzturēta Ventspils slimnīca un Ventspils ostas uzņēmumi. Ventspilī nestrādā arī apsardzes sistēmas, ielās dežurē policija.

Baumas Pār Ventspili veļas baumu vilnis par indīgo vielu noplūdes draudiem. Pilsētu pamest tumsā un stiprajā vējā gan nav tik viegli, jo autoceļus daudzviet aizšķērso nolauztie koki.
Foto: LETA
9. janvāris, 

Puse valsts ir palikusi bez elektrības, bet Rīgā daudzviet sākas plūdi

Ugunsdzēsējiem nakts bijusi trauksmaina, jo stiprais vējš daudzviet valstī ir lauzis kokus, pārrāvis elektrības vadus, gāzis elektrības stabus, norāvis mājām jumtus. Vissliktākā situācija ir saistībā ar elektrības padevi – tā traucēta ap 60% mājsaimniecību. Daudzviet Pierīgā pamatīgi ceļas ūdens līmenis un ir jau pirmās applūdušās mājas. Rīgas kanāla ūdens appludina Centrāltirgus noliktavas, un tiek slēgti vairāki paviljoni. Iedzīvotāji daudzviet neklausa dienestu lūgumam pamest applūdušos īpašumus, dažviet plūdu rajonos uz garāžu jumtiem sēž cilvēki, kuri arī atsakās doties projām. Sinoptiķi lēš, ka dienas vidū ūdens līmenis Rīgā Daugavā varētu pārsniegt līdz šim reģistrēto vēsturisko rekordu - 214 centimetrus 1969. gadā.


Vēsturisks video: 10 gadi kopš postošākās vētras Latvijā
Ugunsdzēsēji visā valstī saņem vairāk nekā 400 izsaukumus. Viens glābējs cieš no krītoša koka.
Foto: LETA
9. janvāris, 

Valdība sasauc ārkārtas sēdi. Glābšanas darbos tiek iesaistīta armija

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina premjeru Aigaru Kalvīti vētras nodarīto postījumu novēršanai piesaistīt armiju. Tiek sasaukta arī valdības sēde, lai lemtu par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Tikmēr Buļļupē un Mangaļsalā ierodas divi Krasta apsardzes kuģi, lai steigtos palīgā, ja būs nepieciešama cilvēku evakuācija. Tiek mobilizētas arī armijas rīcībā esošās lauku virtuves.



Atsevišķās Rīgas vietās sākas plūdi, sākta iedzīvotāju evakuācija
Foto: LETA
9. janvāris, 

Latvijā tiek Izsludināta enerģētiskā krīze

Valdība ārkārtas sēdē izlemj divas dienas visās Latvijas skolās atcelt mācības, kā arī izsludina enerģētisko krīzi, jo īsā laikā elektrības padevi visiem iedzīvotājiem neizdosies atjaunot. Dienas laikā premjers izdod kopumā 23 rīkojumus par turpmāko rīcību. Pirmie dati liecina, ka vētras seku likvidēšanas laikā Latvijā cietuši vairāk nekā desmit cilvēku, bet vides ministrs Raimonds Vējonis paziņo, ka Latvija piedzīvojusi spēcīgāko vētru pēdējo 40 gadu laikā.



Latvijā izsludināta enerģētiskā krīze
Foto: LETA
9. janvāris, 

No sagrautas kūts izglābj 35 000 vistu, bet no vairākiem briežu dārziem izmūk 400 dzīvnieku

Stiprais vējš lielus postījumus nodarījis aptuveni 70% lauku saimniecību visā Latvijā. Tāpat pirmie aprēķini liecina, ka vētrā varētu būt kopumā nopostīti vai cietuši trīs miljoni kubikmetru koksnes, kas uz vairākiem gadiem principā sagrauj veselu nozari. No vairākām zvēraudzētavām brīvībā izkļūst tūkstošiem ūdeļu, taču tās tālāk par uzņēmumu teritorijām gan netiek, jo fermas apjož dubultais žogs. Vētra noposta arī putnu fermu Džūkstes pagasta Lanceniekos, bet no briežu dārziem visā valstī izmūk vairāk nekā 400 dzīvnieku, lielākoties - staltbrieži.



Vētrā varētu būt cietuši aptuveni trīs miljoni kubikmetru koksnes

Cūku fermā "Miķelāni" nav elektrības un nedarbojas ventilācija, tāpēc nosmok vairāki simti dzīvnieku.
"Diennaktī kopumā nobraucām ap 800 kilometru, ziņojumi par elektrības bojājumiem centrālē ienāca viens pēc otra.. vējš, brāzmas, viss novads tumsā..”

Tumsa, vējš, ik pa brīdim gāžas koki; postošākais orkāns Latvijā
Foto: LETA
10. janvāris, 

Diena pēc orkāna

No rītā bez elektrības valstī ir vēl 40% iedzīvotāju. Liepājas un Ventspils ostas pamazām atjauno darbu, bet Rīgā pilnībā tiek atjaunota ūdens padeve. Sāk strādāt „Rīgas Centrāltirgus” paviljoni, bet līdz pusdienlaikam Vidzemē lielākajā daļā apdzīvoto teritoriju vismaz daļēji ir atjaunota elektrības apgāde, iedzīvotāji tiek nodrošināti ar ūdeni un siltumu. Daudzviet novados mobilizēti elektrības ģeneratori, bet lielākās problēmas ir Priekuļos, kur pēc sprādziena katlu mājā pilsētu vairs neapkurina. Strenčos pievakarē joprojām nestrādā ne mobilie, ne stacionārie telefoni. Rīgā plūdos cietušas vairāk nekā 100 mājas un no applūdušajiem rajoniem kopumā tikuši evakuēti apmēram 60 cilvēki, kuri pievakarē jau var atgriezties mājās. Videi nodarītie postījumi tiek lēsti desmitos miljonu latu. Kopumā 32 cilvēki ir lūguši mediķu palīdzību vētras un tās seku likvidēšanas laikā gūto traumu dēļ.



Enerģētisko krīzi neatcels, par mācībām lems pašvaldības
Foto: LETA

Pēc vētras

Vētras nodarītie zaudējumi pārsniedza 100 miljonus latu. Brāzmās tika bojāti vismaz 7,3 miljoni kubikmetru koksnes, salīdzinājumam, gadā Latvijā tobrīd tika tiek izcirsti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koksnes. Tāpat ap 200 kilometru garumā jūras krasts tika noskalots līdz pat pieciem metriem, vietām „vienā naktī nograužot” pat līdz 30 metriem zemes. Saeima steigšus pieņēma grozījumus Meža likumā, lai ļautu meža īpašniekiem operatīvi likvidēt vējgāžu sekas, bet valdība lēma par budžeta miljonu pārdalīšanu pašvaldībām. Nesnauda arī garnadži, jo "Latvenergo" elektrolīnijām tika nozagtas nepilnas septiņas tonnas vadu.



Infografika: Vētras postaža un drūmās sekas Latvijas mežsaimniecībai
Foto: LETA