Velsiešu rokmūzikas klasiķi "Manic Street Preachers" uzsākusi kārtējo koncerturneju, to veltot sev īpašā albuma "Everything Must Go" divdesmitajai jubilejai. Viena no turnejas pieturvietām bija Igaunijas galvaspilsēta Tallina, kur pirmdien, 18. aprīlī, "Manic Street Preachers" priecēja igauņu publiku.
Ja jūs atceraties latviešu mākslas filmu "Ja nebūtu šī skuķa" epizodi, kur filmas varoņi dodas uz kultūras namu skatīties grupas "Magnetic Band" koncertu, "Manic Street Preachers" uzstāšanās Tallinā bija kaut kas drusku līdzīgs – uz koncertu tevi aicina ar zvanu kā teātrī, dāmas vakarkleitās (nu labi, es drusku pārspīlēju, bet daļa koncerta apmeklētāju bija tērpti diezgan svinīgi), visi sēž rātni zālē, rokas gar sāniem. Daudzi cilvēki vecumā pēc 40, maz jauniešu. Svinīgo atmosfēru sekmēja koncerta norises vieta – salīdzinoši nesen rekonstruētā "Nordea" koncertzāle Tallinas centrā. Tā nedaudz atgādina Rīgas Kongresu namu, vienīgi pie pašas skatuves bija izņemtas vairākas krēslu rindas, atbrīvojot vietu stāvvietām.
Skatuve ir zema, pie tās stāvošie no "Manic Street Preacher" mūziķiem ir rokas stiepiena attālumā, kas kopumā veido diezgan intīmu gaisotni. Nevarētu teikt, ka koncerts ir ļoti apmeklēts, parterā gandrīz visas sēdvietas ir aizņemtas, balkoni ir patukši, arī pie skatuves nav ļoti blīva pūļa. Kā norādīja koncertā satiktais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks – "Manic Street Preachers" drīzāk vajadzēja uzstāties Rīgā, jo šeit noteikti būtu sanākuši vairāk cilvēku.
Koncerta pirmajā daļā grupa nospēlēja savu 1996. izdoto albumu "Everything Must Go" visā garumā. Šis albums atnesa tai pirmos lielos komerciālos panākumus. Ieraksts ieguva trīskāršu platīna statusu Apvienotajā Karalistē, tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāru un saņēma daudzus apbalvojumus. Albumā ir četri Top 10 singli - "A Design for Life", "Everything Must Go", "Kevin Carter" un "Australia".
Jāatzīst, ka vismaz man "Everything Must Go" nav mīļākais grupas albums, un visu 12 šī albuma dziesmu nospēlēšana pēc kārtas bija diezgan garlaicīga. Žāvājās zālē cilvēki, žāvājās arī vairāki pie skatuves stāvošie klausītāji. Koncerta otrā daļa, kas sākās ar grupas vienu no lielākajiem hitiem – "Motorcycle Emptiness" – pamodināja publiku, atlikušais priekšnesums bija krietni enerģiskāks. Tas noslēdzās ar "If You Tolerate This Your Children Will Be Next", kas piecēla kājās sēdošos un visu publiku vienoja kopīga dziesmā. Izskanot pēdējai dziesmai, publika vēl kādu brīdi aplaudēja un rībināja kājas, saucot mūziķus nospēlēt vēl kādu dziesmu, bet tad kā zīme, ka koncerts ir tiešām beidzies, zālē tika ieslēgta gaisma.
Kopumā "Manic Street Preacher" koncerts Tallinā man šķita nedaudz slābans, ja salīdzina ar iepriekš redzētajiem koncertiem festivālā "Positivus". Protams, festivāla repertuārs ir vairāk orientēts uz masām, bet šis koncerts bija nopietnāks, un noteikti gāja pie sirds īstenajiem grupas faniem.
Turklāt grupas dalībnieki nav arī nekādi jaunuļi, lai aktīvi lēkātu apkārt - katrs no viņiem ir 47 gadus vecs. "Manic Street Preachers" dibināta jau 1986. gadā Okdeilā, Velsas dienvidos. Pašreizējais grupas basģitārists Nikijs Vairs sākotnēji spēlēja ģitāru, tomēr vēlāk nomainīja instrumentu — oriģinālais apvienības basģitārists Mailzs Vudvards atstāja grupu, jo uzskatīja, ka grupa pārāk novirzījusies no tās sākotnēji spēlētās pankmūzikas. 1990. gadā grupa tika pie līguma ar ierakstu kompāniju, bet divus gadus vēlāk klajā nāca debijas ieraksts "Genneration Terrorists". Kopumā grupai ir divpadsmit studijas albumi, no kuriem pēdējais iznāca 2014. gadā. Grupa divas reizes uzstājusies arī Latvijā "Positivus" festivāla galveno mākslinieku statusā.
