Foto: Shutterstock
Ja sekojat līdzi uztura tendencēm, tad noteikti būsiet pamanījuši, ka pēdējā laikā cukurs tiek vainots teju pie visām problēmām. Rezultātā, produktu izvēle arvien biežāk tiek balstīta uz to – vai un cik daudz cukura konkrētais produkts satur. Pārmērīga cukura lietošana nudien ir aktuāla problēma, un ar cukurotu, uzturvielām nabadzīgu našķu iekļaušanu ikdienas uzturā aizrauties nevajadzētu, bet šoreiz nav runa par tādiem.

Domājot par saldumiem, manu uzmanību piesaistīja veikalu plauktos izstādītās vietējās sukādes, kam ir gan izteiksmīga krāsa, gan arī patīkama garša, taču tās nepelnīti tiek noniecinātas cukura satura dēļ! Patiesībā to sastāvs ir ļoti vērtīgs.

Sukādes ir žāvēti augļi un ogas, kas papildus saldinātas ar cukuru. Enerģētiskās vērtības ziņā tās ir nedaudz bagātākas nekā parastie žāvētie augļi, taču atšķirība nav liela. Būtiski ir tas, ka ar sukādēm ir iespējams uzņemt visu to labo, kas ir tādās ogās un augļos, kurus vienkārši žāvētā veidā apēst būtu grūti un svaigā veidā pat neiespējami. Piemēram, pīlādži – cik daudz pīlādžogas jūs varēsiet apēst, ja tās nebūs papildus saldinātas? Visticamāk, ne pārāk daudz.

Vai cidonijas? Tās svaigā veidā nemaz nav paredzēts ēst, tāpēc sukādes ir zelta vidusceļš, kā uzņemt pēc iespējas vairāk organismam vērtīgos savienojumus garšīgā veidā.

Sukādēs galvenais nav cukurs

Lai arī sukādēs cukura saturs ir salīdzinoši liels, tās vienalga spēj labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, jo satur šķiedrvielas, antioksidantus, organiskās skābes un citus vērtīgus savienojumus. Ir jāsaprot, ka šajā gadījumā cukurs ir kā palīgs iepriekš minēto vielu uzņemšanā. Īpaši derēs tiem, kam garšo saldumi un svaigi dārzeņi, augļi un ogas nav starp iemīļotākajiem produktiem.

Sukāžu lielākais pluss ir antioksidanti, kam ir spēja samazināt iekaisuma procesus, tādējādi mazinot risku saslimt ar mūsdienu hroniskajām slimībām (2015. gada pētījums par flavonoīdu ietekmi uz iekaisuma rādītāju samazināšanos).

Papildu antioksidantiem visas sukādes bagātīgi satur arī organiskās skābes, kas, sinerģiski iedarbojoties ar šķiedrvielām, palīdz uzturēt veselīgu gremošanas sistēmu.

Cukurs pats par sevi nav inde, kā dažiem to patīk dēvēt, bet, lai tas neatstātu negatīvu ietekmi uz veselību, ir daži priekšnosacījumi – jābūt fiziski aktīvam, jāseko līdzi savam svaram un cukuru saturoši produkti jāuzņem atbilstoši savam veselības stāvoklim. Kā arī – ir būtiski izvērtēt, lai bez cukura produkts satur arī ko veselībai noderīgu.

Sabalansēta uztura gadījumā dienas sukāžu deva ir aptuveni 40 gramu, kas atbilst vienai saujai.

Foto: Shutterstock
  • labs šķiedrvielu un kālija avots;
  • koncentrēts antioksidantu, minerālvielu un vitamīnu avots;
  • ilgstoši uzglabājams produkts, kas nezaudēs savu bioloģisku vērtību (droši var uzglabāt pat vairāk nekā gadu);
  • garda un veselīga uzkoda ar plašu pielietojumu kulinārijā;
  • konfekšu alternatīva bērniem.

Par vērtīgo pašmāju sukādēs

Cidonijas ir labs C vitamīna avots, un 100 grami cidoniju sukāžu apgādā mūsu organismu ar 39 procentiem no ieteicamās C vitamīna dienas devas! Tāpat tās ir lielisks pektīnvielu, fenolu un tanīnu avots. Tanīni palīdz stabilizēt holesterīna līmeni, noder vēža profilaksē un labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmas orgānus.

Upeņu sukādes ir C vitamīna līderes (satur gandrīz trīs reizes vairāk C vitamīna nekā cidonijas), tās ir labs šķiedrvielu avots, kā arī to sastāvā ir liela antocianīnu daudzveidība, kas atbild par upeņu spēcīgo antioksidantu aktivitāti (2010. gada pētījums par upeņu, dzērveņu un citu ogu antioksidantu sastāvu izmantojot FRAP analīzes). Kādā pētījumā atklāts, ka upenes palīdz normalizēt glikozes un insulīna līmeni asinīs pēc ēdienreizes arī tad, ja tām ir pievienots cukurs (2012. gada pētījums par upeņu un brūkleņu ietekmi uz cukura līmeni asinīs).

Pīlādžu ogas ir spēcīgu antioksidantu avots un satur gan askorbīnskābi, tokoferolus un karotenoīdus, gan arī dažādus fenolus, kam zinātne pievērš aizvien vairāk uzmanības un saista ar veselības uzlabojumiem (2014. gada pētījums par pīlādžu antioksidantu profiliem).

Dzērveņu sukādes ir manas favorītes, un ne bez pamata. Dzērvenes satur dažādus antocianīnus, procianīnus un flavonolus. Pētījumos ir pierādīta to noderība daudzu slimību profilaksē un veselības veicināšanā, tai skaitā pret atsevišķiem vēžu veidiem, urīnceļu iekaisumiem, mutes dobuma veselībai un citu veselības problēmu gadījumos (2009. gada pētījumu pārskats par dzērveņu produktu sastāvu un to ietekmi uz veselību). Piemēram, kādā pētījumā ar sievietēm, kuras regulāri cieta no urīnceļu iekaisumiem, ikdienas sukāžu deva (42 g) palīdzēja samazināt urīnceļu saslimšanas biežumu (2013. gada pētījums par dzērveņu sukāžu spēju samazināt urīnceļu iekaisumu sievietēm ar palielinātu saslimšanas risku).

Dzērvenes satur arī vienu no spēcīgākajiem antioksidaniem – rezveratrolu, kas var potenciāli labvēlīgi ietekmēt sirds asinsvadu sistēmu (2014. gada pētījums par rezveratrola potenciālu sirds mazspējas novēršanā), B grupas vitamīnus, C vitamīnu, beta karotīnu, minerālvielas un šķiedrvielas.

Visas ogās esošās bioloģiski aktīvās vielas, kas sākotnēji sastāda 10–20%, pēc žāvēšanas ir vairākas reizes pieaugušas attiecībā pret masu. Rezultātā sanāk, ka, apēdot 100 gramus sukāžu, tiek uzņemts lielāks antioksidantu un minerālvielu daudzums, nekā tad, ja apēstu tādu pašu daudzumu svaigu ogu.

Savienojumu degradāciju ļoti ietekmē žāvēšanas apstākļi (temperatūra un ilgums), attiecīgi, jo saudzīgāka žāvēšanas metode, jo lielāka ir sukāžu bioloģiskā vērtība. Kā uzzināju no Rāmkalnu sukāžu ražotājiem, šeit sukādes tiek žāvētas temperatūrā līdz 45 grādiem slēgtos dehidratoros, lai maksimāli saglabātu sukādēs esošos savienojumus. Tām netiek papildus pievienotas ne pretsalipes vielas, nedz arī kādas citas piedevas. Ievestās sukādes nereti ir karsētas augstākās temperatūrās, tām pievienota augu eļļa, un mēdz būt pievienotas arī citas pārtikas piedevas.

Eksperta viedoklis

Zinātņu doktors Andris Špats (kopš 1990. gada nodarbojas ar pētniecību dārzkopības jomā, jaunu tehnoloģiju izgudrošanu, pats audzē dažādas kultūras un ražo sukādes) zina stāstīt, ka mūsu platuma grādos augošajām ogām un augļiem antioksidantu spējas ir no trim līdz pat desmit reizēm augstākas nekā dienvidu augļiem, savukārt sukādēm pievienotais cukurs, kas augļu mērcēšanas laikā sadalās par glikozi un fruktozi, palīdz antioksidantus saglabāt. Galda cukurs jeb saharoze savukārt ir oksidants, kas veicina antioksidantu sabrukšanu.

Tāpat arī mūsu ogām ir lielāks organisko skābju saturs. Protams, ir vērojamas atšķirības arī starp vietējām šķirnēm, taču kopumā ņemot, Latvijas ogās tas esot augstāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!