Kardiologi no Toronto universitātes atklājuši, ka pārlieku ilga sēdēšana pat tiem cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu, nodara lielu postu, un viņiem tāpat ir augsts sirds un asinsvadu saslimšanas, onkoloģisko saslimšanu un pāragras nāves risks.
Pētnieki veikuši plašu izpēti, pievēršot uzmanību 47 dažādiem pētījumiem, kuros cilvēkiem tika jautāts, cik ilgu laiku viņi pavada sēžot un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpat tika novērtēts viņu veselības stāvoklis un risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, vēzi un citām potenciāli nāvējošām slimībām.
Izrādījās, ka jo vairāk stundas cilvēks pavada sēžot – piemēram, skatoties TV uz dīvāna, jo augstāks ir šo saslimšanu risks. Tiem, kas gandrīz visu dienu regulāri pavada sēžot, diabēta risks bijis pat 90% augstāks nekā tiem, kas sēdēja maz. Tāpat iespēja nomirt no sirds vai onkoloģiskām slimībām bija par 18% augstāka. Interesanti, ka šie rādītāji bijuši aptuveni vienādi gan cilvēkiem, kas daudz sēdēja, bet arī regulāri nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, gan tiem, kas ar sportošanu neaizrāvās. Kas liek secināt, ka lielākais ļaunums ir tieši sēdēšana.
"Sēdēt vēlams pēc iespējas īsāku brīdi. Kaitīga ir tieši ilgstoša sēdēšana, līdzīgi kā visas citas statiskās pozas, kas netiek mainītas stundām ilgi. Nav noteikta minimālā sēdēšanas laika, viss ir atkarīgs no dienas kārtības un darāmajiem darbiem," skaidro arī fizioterapeits Didzis Rozenbergs.
Sēdoša darba darītājiem, piemēram, biroja darbiniekiem, programmētājiem, autovadītājiem un citiem vēlams vismaz piecas minūtes katru pusstundu piecelties vai apgulties - jebkādā veidā mainīt pozu. "Sēdēšanas kaitīgums saistīts ar vairākiem faktoriem, galvenokārt ar asinsrites sistēmas darbības apgrūtināšanu, jo sēžot skeleta muskuļi nestrādā dinamisku darbu, tātad, nenodrošina savu asins pumpja funkciju, atstājot sirdi vienu pašu pumpējam. Statiskas slodzes laikā asinsrite ir vājāka visās ķermeņa daļās, kas zemākas par sirdi," skaidro fizioterapeits. Jāpiebilst, ka guļus poza nav tik kaitīga.
Kā viens no statiskas slodzes efektiem ir venozās mazspējas riska palielināšanās. Tāpat bez jau minētajiem riskiem, sēdēšanas kaitīgums ir sekundāri pakārtots asinsrites jautājumam - zinātniski pierādīts, ka vislielākā slodze uz mugurkaula starpskriemeļu diskiem situācijās, kad ķermenis nes tikai savu masu, ir tieši sēdus pozā - attiecīgi, stāvot, staigājot, guļot fiziskā slodze uz starpskriemeļu disku ir ievērojami mazāka. Locītavu virsmu sedzošie skrimšļaudi vielmaiņu nodrošina tieši locītavu dinamisku kustību laikā.
Statiskas slodzes dēļ, kas rodas sēžot, vielmaiņas aktivitātes starpskriemeļu diskā pavājinās un spiediena dēļ šķidrums tiek izspiests no skrimšļaudiem un samazinās starpskriemeļa diska augstums. Tādēļ, ja sēdēšana ir ilgstoša un hroniska, samazināts diska augstums, kas var izraisīt arī mugurkaula izmaiņas un locītavu problēmas.
