Visbiežāk tulznas rodas uz plaukstām vai pēdām. Vasarā vairāk staigājam, esam aktīvāki, tāpēc, īpaši vasaras sākumā vai atvaļinājumos un ceļojumos, slodze ir lielāka, un kājas pie tās vēl nav pieradušas, karstā laika dēļ vēl piepampst – āda tiek saberzta un tulznas rodas pavisam ātri. Kurš gan nav piedzīvojis situāciju, kad no rīta kurpe bija ērta un pat par lielu, bet pret vakaru jau nedaudz sāk spiest, rodas berze starp apavu un pēdu.
Protams, tulznas var veidoties arī tādēļ, ka notikusi pēdas deformācija (piemēram, sievietēm visai bieži tiek novērota hallux valgus izvirzīšanās) – šādā gadījumā gan vēlams konsultēties ar ārstu, jo iespējams, būs nepieciešams rentgens, speciālie apavi vai cita palīdzība.
Kas ir tulzna un tās sekas?
Tulzna ir neliela ādas kabata, kas pildīta ar šķidrumu no starpšūnu vides, asinskapilāriem, limfvadiem. Ja tulzna ir sadzijusi, parasti tajā vietā jaunas tulznas nerodas, jo āda ir nostiprinājusies, kļuvusi biezāka un izturīgāka. Jāpiebilst, ka, ja berze turpinās, šajā vietā var veidoties varžacs - āda kļūst pārāk bieza, un taustot var just, ka sabiezējums ir dziļi pēdā, spiežot uz nervu galiem.
Savukārt, ja tulzna netiek laikus apkopta un iztīrīta pastāv augsts infekcijas iekļūšanas risks, īpaši, ja tulzna ir pārplīsusi, jo kurpēs bieži ir silts un mitrs mikroklimats, tur ir sviedri un daudz baktēriju.
Tulznas ir sāpīgas, jo ādā ir daudz nervu galu. Ja tulzna ir inficēta, tā var būt pildīta arī ar asinīm vai strutām.
Īpaši uzmanīgiem ar tulznu rašanos jābūt diabēta, neiropātijas un perifēru artēriju slimību pacientiem, kam bieži kājās ir traucēta asinsrite un pastāv lielāks infekciju risks.
Kā ārstēt tulznas?
1. Nomazgā kājas ar ziepēm remdenā ūdenī. Ja tulzna nav pārplīsusi, ūdenim var pievienot lielu karoti sāls, kas to palīdzēs dezinficēt un sadziedēt. Tulznu un brūču apkopšanai var lietot arī vāju zilo graudiņu šķīdumu (rozā krāsā), bet, ja tas būs stiprs, vai graudiņi nebūs izšķīduši ūdenī un iekļūs brūcē, var gūt apdegumu.
2. Ja tulznas pūslītis ir neliels un ļoti nesāp, to nevajadzētu pārdurt, bet gan uzlīmēt plāksteri, lai tas nepārsprāgst un apkārtējā āda netiktu vēl vairāk traumēta. Jau vecmāmiņu pārbaudīts līdzeklis ir šādas tulznas apsmērēšana ar jodu – tas palīdz tai ātrāk sadzīt.
Ja tulzna ir liela - ar smalku adatu pie maliņas var pārdurt pūslīti un saudzīgi izspiest šķidrumu, bet ādu gan jāatstāj uz brūces.
3. Maigi uzklāj slimajai vietai speciālu gelu, ķermeņa krēmu vai vazelīna ziedi.
4. No tautas līdzekļiem tulznu ārstēšanai var lietot alveju, kam ir pretiekaisuma un dziedējošs efekts, kā arī tējas koka ekstraktu, kas ir antiseptisks.
5. Ja kaut kur jāiet, uz pušuma noteikti jāliek plāksteris, kas aizkavē netīrumu iekļūšanu brūcē. Aptiekās var nopirkt arī speciālos plāksterus tulznām, kas gan ir padārgi.
6. Ja nekur nav jāiet, vēlams pagulēt "ar kājām gaisā", uzliekot tās, piemēram, uz spilvena, lai uzlabotu asinsriti.
Padomi
- Nenēsā jaunos apavus uzreiz visu dienu, bet ievalkā tos pamazām. Pēc ziemas, kad kāju āda pieradusi pie zeķes aizsardzības, tā ir jutīgāka, tādēļ ātri var iedzīvoties tulznas un pušumos. Ceļojumā nebrauc tikai ar vieniem apaviem.
- Pārliecinies, ka apavi ir ērti, nav par mazu vai lielu. Vēlams tajos valkāt tīras zeķes, kas pasargās kāju no berzes. Tāpat var līdzēt kurpju prettulznu ieliktņi.
- Ja kājas pastiprināti svīst, ieteicams lietot pūderi pret svīšanu, ādas kurpes un kokvilnas zeķes.
- Ja ādas apavi ir slapji, nežāvē tos uz radiatoriem vai pie krāsns, jo tie izžūst un kļūst cietāki, kas nākamajā dienā var "nepatikt" pēdām.
- Nevajadzētu valkāt apavus, kam papēdis ir augstāks par četriem līdz sešiem centimetriem.
