Mūsu senči ticējumus nav izzīduši no pirksta vai sagudrojuši aiz gara laika. Vienkārši arī viņi zināja, ka domām piemīt liels spēks. "Visbiežāk šo tautas gudrību izmantošana uz cilvēku iedarbojas nevis burtiski, bet gan psiholoģiski. Redz, svarīgi ir tas, lai cilvēks ticējumā paustajam tic. Ja tic, tad viss ir iespējams," par latviešu tautas ticējumiem saka ģimenes ārsts Andris Lasmanis.
"Pasaulē ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atveseļojas no ļoti smagas, it kā neārstējamas slimības, jo ļoti, ļoti tic, ka tas ir iespējams, un ļoti cīnās. Ticība palīdz mobilizēt visus iekšējos spēkus."
Piemēram, ja cilvēks, plūcot Jāņu zāles un pēc tam dzerot tējas, ir absolūti pārliecināts, ka tās viņu pasargās, piemēram, no saaukstēšanās, neraugoties uz to, ka dzīvesbiedrs klepo un puņķojas, saslimšanas risks tiešām kļūst ievērojami mazāks, nekā nepārtraukti uztraucoties – šausmas, es arī tūliņ saslimšu! Kā zināms, stress negatīvi ietekmē organisma aizsargspējas. Ticējumi mūsu senčiem visbiežāk kalpojuši kā tādi glābšanas riņķi, kas palīdz aizgaiņāt bažas un iegūt ticību – ja es darīšu tā, viss būs labi!
- Jāņu vakarā salasītas lauka zāles der visu gadu visām lopu un cilvēku slimībām.
- Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.
- Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru nāk miegs.
- Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa dažādu izsitumu un kaišu dziedēšanai.
- Jāņu rītu sakrātā rasa ir labas zāles.
- Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.
- Jāņa dienas rasa ir derīga pret acu slimībām un tura baltu ģīmi.
- Jāņu dienā meitas mazgājas kviešu rasā, no tā viņām baltas sejas.
- Ja Jāņu dienā adatu ņem rokās, tad uz pirkstiem augoņi metas.
- Jāņos kurina lielus ugunskurus gan laukos, gan mājās un dedzina darvas muciņas gan kokos, gan garu kāršu galos. Kas esot šās uguns tuvumā, vai pie tās pieduroties, tas uzturot veselību un dzīvību.
- Drudzi var atstāt uz ceļa, kad ņem Jāņa vakarā grieztu pīlādža koka spieķi, vai, ja tāda nav pie rokas, krāsns čauksturi, un, kad drudzis sāk kratīt, kāpj tam mugurā un jāj uz krustceļu. Še spieķis vai čauksturis jānosviež un jāsaka: "Kas pirmais šo spieķi (čauksturi) ieraudzīs, tam lai drudzis paliek!" Tad slimajam jāiet atkal uz māju, atpakaļ neskatoties.
Par to, kuri augi pašlaik vācami, lasi šeit.
