Viens no jautājumiem, ko, būdams fizioterapeits, savā praksē ļoti reti jautāju pacientiem ir: kā sāpes ietekmē jūsu dzimumdzīvi? Gadījumi, kad par šo tēmu sāktu runāt paši pacienti, arī nav bieža parādība. Varētu teikt – kautrīgie latvieši, tomēr muguras sāpes ir vienādi izplatītas visām nācijām un par šo tēmu vienlīdz nerunīgi ir kā latvieši tā arī krievi, ukraiņi, poļi un visi citi Latvijā dzīvojošie dažādu tautību pārstāvji.
Zinot, ka dzimumdzīve ir ļoti svarīgs dzīves kvalitātes rādītājs cilvēkiem reproduktīvajā vecumā, atliek tikai jautāt – kādēļ par to tik maz runājam terapeitisko attiecību ietvaros? Anglijā veiktā pētījumā aprakstīts, ka 73% cilvēku, kas bija iesaistīti hronisku sāpju ārstēšanas programmā, bija dzimumdzīves traucējumi tieši sāpju dēļ.[1] Hronisku muguras sāpju izplatība Latvijā ir pielīdzināma situācijai pārējā Eiropā – līdz pat 23 % no populācijas muguras lejas daļas sāpes ir hroniskas (ilgākas par 12 nedēļām bez pārtraukuma). Līdz ar to – pastāv ļoti liela iespēja, ka arī Latvijā lielākajai daļai no šiem cilvēkiem, kas ilgstoši sirgst ar muguras sāpēm, ir sāpju izraisīti dzimumdzīves traucējumi.
Kas slēpjas zem segvārda "dzimumdzīves traucējumi? Stāšanās seksuālās attiecībās notiek uz pusi retāk, pusei cilvēku sāpju dēļ nākas mainīt pozu dzimumakta laikā vai nav iespējams ieņemt kādu no pozām. Bieži izplatīts ir nogurums un sāpes, lielākajai daļai cilvēku ir samazināta bauda no dzimumattiecībām.[2] Tad kādēļ par to nerunāt ar fizioterapeitu, ja mērķis, nākot uz vizīti pie speciālista, ir mazināt šīs ieilgušās sāpes?
To, ka šāda problēma "grauž" ikvienu, kurš ar to saskaras, pasaule zina jau labu laiku. Marokā veiktā pētījumā 66% no cilvēkiem, kas cieta no muguras sāpēm un dzimumdzīves traucējumiem, nekad šo lietu nebija pārrunājuši ar savu ārstu. Kā galvenie šķēršļi dzimumdzīves problēmu pārrunāšanai minēti: dzimumdzīves jautājuma tabu statuss, apstākļu, kādos notiek vizīte, neatbilstība sarunas tēmai, un pacienta neieinteresētība dzimumdzīvē.[3]
Šie šķēršļi nav tikai tālās Marokas unikāla īpatnība. Arī Latvijā pacientam ir problēma, kas ievērojami samazina viņa dzīves kvalitāti, bet viņš izvairās par to runāt tikai tādēļ, ka runāšana par to ir neērta – tā visbiežāk saistās ar neveiklumu un apkaunojumu, kaut ko, kā izteikšana vārdos samazina cilvēka vērtību. Arī Latvijā cilvēks, aizejot pie ģimenes ārsta vai speciālista, daudz retāk spēs dalīties ar šo konkrēto problēmu, ja ārsta uzmanību regulāri novērsīs tālruņa zvans vai kāds cits pacients, kas ik pa laikam pavērs durvis un ielūkosies kabinetā. Arī Latvijā, cilvēks, kurš ilgstoši cieš no muguras sāpēm, var zaudēt dzīvesprieku un līdz ar to arī ieinteresētību dzimumdzīvē.
Tomēr, dialogu veido divas puses, un vienai ir jāsper pirmais solis. Ja pacients cīnās ar savu mulsumu un ar grūtībām spēj aprakstīt savas sajūtas, kas sagādā viņam ciešanas, tad tas jau ir fizioterapeita uzdevums – mierīgi un ar apdomu noskaidrot problēmas, kas skar dzimumdzīvi. Ja arī pats fizioterapeits ir kritis mulsuma varā, tad drosme būs jāsaņemas palīdzības meklētājam un jāsāk saruna. Kaut vai sakot: "Ziniet, man sāpes traucē arī gultā..."
Ja prātā dīdās jautājums – kāds tam visam sakars ar fizioterapiju? Atbilde ir vienkārša – sāpes.
Fizioterapeits var palīdzēt mazināt sāpes, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti daudzās jomās. Fizioterapijas efektivitāte ir pierādīta, strādājot tieši ar muguras lejas daļas sāpēm. Ja sāpes rodas kādas konkrētas kustības vai pozas laikā, ja sāpes ir tik biedējošas, ka ir bail kustēties, fizioterapeits ir speciālists, kurš var palīdzēt šo situāciju mainīt. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka individuāli piemēroti un regulāri fizioterapeita vadībā uzraudzīti muskuļu stiprināšanas un stiepšanas vingrinājumi palīdz cilvēkiem ar hroniskām muguras sāpēm.[4]
Protams, stiept un stiprināt nav vienīgie pasākumi, kas ir fizioterapeita pārziņā – atkarībā no katra cilvēka stāvokļa, fizioterapeits var pielietot rumpja koordinācijas un izturības vingrinājumus, konsultēt un izskaidrot jautājumus, kas saistās ar cilvēka anatomiju un sāpju fizioloģiju, vēlamo aktivitāšu daudzumu, sāpju kontroles stratēģiju.[5]
Hronisku muguras sāpju pacientiem bieži jāstrādā kopā ar multiprofesionālu mediķu komandu - komandu, kurā ietilpst vairāku specialitāšu profesionāļi (piemēram, fizioterapeits, neirologs, ģimenes ārsts, psihoterapeits, uztura speciālists) un kas, savstarpēji sadarbojoties, kopā ar pacientu risina tā veselības traucējumus. Jāatceras, ka nepastāv viens universāls risinājums visiem muguras sāpju gadījumiem. Kā vīriešiem, tā sievietēm risinājums muguras sāpēm dzimumakta laikā jārod atkarībā no konkrēto sāpju klīniskās izpausmes un galvenā izcelsmes faktora. [6]
Paturot šo problēmu pie sevis, mazāka tā nekļūs.
Paskaidrojumi:
[1] Ambler N, William AC, Hill P, et al. Sexual difficulties in chronic pain patients.
Clinical Journal of Pain 2001:17:138-145.
[2] Sjogren K. Fugl-Meyer AR. Chronic back pain and sexuality. Disability and Rehabilitation, 1981, Vol. 3, No. 1: Pages 19-25
[3] Bahouq H, Allali F, Rkain H, Hajjaj-Hassouni N. Discussing sexual concerns with chronic low back pain patients: barriers and patients' expectations. Clin Rheumatol. 2013 Oct;32(10):1487-92.
[4] Chou R. Et al. Diagnosis and Treatment of Low Back Pain: A Joint Clinical Practice Guideline from the American College of Physicians and the American Pain Society. 2 October 2007, Vol 147, No. 7
[5] Dellito A. Et al. Low back pain clinical practice guidelines linked to the International Classification of Functioning, Disability, and Health from the Orthopaedic Section of the American Physical Therapy Association. The Journal of Orthopaedic and Sports Physical Therapy 2012 Apr;42(4):A1-A57
[6] Sidorkewicz N, McGill SM. Spine (Phila Pa 1976) (2014) Male spine motion during coitus: implications for the low back pain patient. 39(20):1633-9.
