23. oktobrī vēstīts, ka biedrība "Dzīvnieku brīvība" uzņēmumam "Balticovo", kas ir lielākais olu ražotājs ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļeiropā, paudusi skaļus pārmetumus par nepienācīgu izturēšanos pret vistām un sliktiem dējēju turēšanas apstākļiem. "Rutks" noskaidroja, kā turēšana sprostos un sliktos apstākļos var ietekmēt olu kvalitāti.
Atgādināsim, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji nesen iekļuvuši "Balticovo" olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī, kur tiem pavēries visai nepatīkams skats: vistas cita pie citas saspiestas sprostos, izplūkātas spalvas, šķībi apgriezti knābji, lauztas kājas un no būriem neizvāktas maitas. Tas viss ticis iemūžināts video, kas publicēts gan medijos, gan sociālajos tīklos, taču ražotājs dzīvnieku aizstāvju pārmetumus noraida, skaidrojot, ka safilmētais esot izņēmuma gadījums, kā arī likums neesot pārkāpts, jo minimālās prasības fermas ievērojot.
Pētījumi rāda, ka bioloģisko saimniecību un vispār brīvi turētu vistu olās ir bagātīgāks mikroelementu klāsts, pateicoties barības daudzveidībai. Tas ir diezgan loģiski – tik lielu barības dažādību nevar nodrošināt, vistas barojot industriāli.
"Balticovo" jau šobrīd veikaliem piegādā arī olas, kas nav ražotas sprostu sistēmās, bet iegūtas no kūtīs un ganībās turētām vistām. Tās ir no 50 līdz 200 procentiem dārgākas par parastajām olām. Vai dārgākas nozīmē arī labākas? Un, kas fermā audzētu vistu olas atšķir no tādu vistu olām, kas brīvi knābā zālīti un sēkliņas laukā lauku saimniecības teritorijā?
"Pētījumi rāda, ka bioloģisko saimniecību un vispār brīvi turētu vistu olās ir bagātīgāks mikroelementu klāsts, pateicoties barības daudzveidībai. Tas ir diezgan loģiski – tik lielu barības dažādību nevar nodrošināt, vistas barojot industriāli," portālam "Rutks" skaidroja bioloģiski ražoto produktu lietotāja, kā arī divus gadus ilgušā informatīvā projekta "BioLoģiski!" koordinatore Liene Brizga-Kalniņa.
Laimīgajām vistiņām, kuras staigā pa lauku, knābā zālīti, sēkliņas, tātad pēc iespējas vairāk dabisku barību, organismā pietiek izejmateriālu, lai olas dzeltenumā iesintezētu vairāk veselībai labvēlīgo omega 3 taukskābju.
Savukārt dietologs Andis Brēmanis portālam "Rutks" skaidroja, ka olas pēc vērtīgo vielu satura mēdz būt ļoti atšķirīgas – vairāk un mazāk veselīgas. Viss atkarīgs no tā, ko to dējējas ēdušas. "Laimīgajām vistiņām, kuras staigā pa lauku, knābā zālīti, sēkliņas, tātad pēc iespējas vairāk dabisku barību, organismā pietiek izejmateriālu, lai olas dzeltenumā iesintezētu vairāk veselībai labvēlīgo omega 3 taukskābju. Ir olu ražotāji, kuri vistu barībai speciāli ber klāt linsēklas, kas ir bagātīgs omega 3 taukskābju avots. Šo vistu olu dzeltenumā ir daudz omega 3 taukskābju, līdz ar to šādas oliņas ir pat ļoti veselīgas, jo omega 3 taukskābes pazemina holesterīna līmeni organismā. Vistiņām, kurām ar barību nav tik ļoti paveicies, olās nebūs tik daudz labo taukskābju." Ar dietologa domām par olu lietošanu uzturā vari iepazīties šeit.
