Dažādos sociāli ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 procenti), turīgākie iedzīvotāji (29,8 procenti), darba meklētāji (27,1 procenti) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 procenti). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4 procenti), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2 procenti), ekonomiski neaktīvie (61,8 procenti), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 procenti).
Vīriešu un sieviešu medikamentu lietošanas paradumi būtiski atšķiras. 2014. gadā recepšu medikamentus lietoja puse sieviešu (49,9 procenti) un gandrīz trešdaļa (30,7 procenti) vīriešu, savukārt bezrecepšu medikamentus – 43 procenti vīriešu un 62,7 procenti sieviešu. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvars, kuri patērē recepšu medikamentus. Bezrecepšu medikamentu patēriņš sievietēm ir līdzīgi augsts visās vecuma grupās, bet vīriešiem vienmērīgi pieaug. Piemēram, 2014. gadā bezrecepšu medikamentus lietoja 34,5 procenti vīriešu 15–24 gadu vecumā un 56,6 procenti vīriešu vecumā virs 75 gadiem.
Bezrecepšu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu. 2014. gadā bezrecepšu zāles lietoja 44,2 procenti jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 64,4 procenti senioru vecumā virs 74 gadiem. Tomēr recepšu medikamentu patēriņš pieaug straujāk – iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes, savukārt recepšu zāļu patēriņš – 4 reizes. Ja 44,2 procenti jauniešu 15–24 gadu vecumā jau lieto bezrecepšu medikamentus, tad recepšu medikamentus lieto krietni mazāk – tikai 19,1 procenti. Salīdzinot ar 2008. gadu, visvairāk bezrecepšu zāļu patēriņš pieauga iedzīvotājiem vecumā no 64 gadiem (vairāk par 17 procentiem), kā arī sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem (17,6 procenti).
Recepšu medikamentus lietoja 73,1 procenti iedzīvotāju 65–74 gadu vecumā, bet vēl vairāk – 79,1 procenti – seniori vecumā virs 74 gadiem. Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem biežāk lieto recepšu medikamentus nekā iedzīvotāji 25–34 gadu vecumā (attiecīgi 19,1 un 17,2 procenti), jo sievietes 15–24 gadu vecumā recepšu medikamentus lieto divas reizes vairāk nekā tā paša vecuma vīrieši (attiecīgi 12,3 un 25,9 procenti).
Dati par Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanu 2014. gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības (European Health Interview Survey – EHIS) apsekojumā. Tajā aptaujāti septiņi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.
Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.
