Vai organisms spēj iztikt bez ēdiena?
Ja nepārtraukti tiek dzerts ūdens, ēstgribu pārvarēt ir krietni vieglāk.
"Izdzīvošanas spējas bez ūdens atkarīgas no tādiem faktoriem, kā ķermeņa masas, ģenētikas, organisma īpašībām, organisma spējas pielāgoties, ēšanas paradumiem pirms badošanās un pats galvenais – ūdens daudzuma organismā," scientificamerican.com skaidro dietologs un vairāku veselības grāmatu autors Alans Lībersons (Alan Lieberson), raksta medicaldaily.com.
Izturība atkarīga no dažādiem faktoriem un kopējām organisma spējām. Neēšanas periodā mūsu ķermenis piedzīvo specifiskus vielmaiņas procesus, kas palīdz taupīt enerģiju un iztikt bez ēdiena, vai tas ir veselīgi, tas jau ir cits jautājums.
Jāsaprot, ka, neuzņemot pārtiku, tiek zaudēts ne tikai svars, bet visas organismam nepieciešamās vielas, kuras, pēc tam, kad cilvēks atsāks ēst, tiks uzņemtas divtik, uzkrājot rezerves.
Kas notiek organismā sešas stundas pēc paēšanas?
Kad cilvēks paēd, tiek sagremota pārtika un noārdīts glikogēns, kas uzglabā enerģiju. Šajā procesā rodas glikoze, kas ir galvenais enerģijas avots, kas nonāk asinsritē.
Glikogēns – ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās cilvēka šūnās. Cilvēkam glikogēns galvenokārt tiek veidots un uzkrāts aknu šūnās un muskuļos. Glikogēns kalpo par enerģijas rezervēm. Lielākās enerģijas rezerves ir taukaudos esošie tauki, bet glikogēns ir svarīgākais no enerģijas rezervēm izmantotajiem ogļhidrātiem dzīvniekiem. Muskuļos esošais glikogēns tiek pārveidots par glikozi un izmantots turpat, savukārt noārdītais glikogēns aknās tiek glikozes veidā transportēts uz jebkuru orgānu ķermenī.
Glikoze tiek izmantota kā cilvēka primārais enerģijas avots, ja tiek ievērots normāls ēšanas grafiks, ar vismaz trim ēdienreizēm.
Tas liek cilvēkam justies paēdušam, laimīgam un pats galvenais – glikozes nonāk aknās un muskuļos, kur taukskābes tiek uzglabātas vēlākai patērēšanai.
Glikozes rezerves organismā uzkrājas apmēram sešas stundas, pēc tam cilvēks sāk just izsalkumu, tādēļ arī ir izveidots vidēji vismaz trīs ēdienreižu grafiks, lai ķermenis nepārtraukti saņemtu nepieciešamo glikozes daudzumu.
Kas notiek organismā, ja cilvēks neēd trīs dienas?
Glikozes rezerves var pietikt dienai vai divām, lai gan lielākā daļa tiek izlietota sešu stundu laikā. Cilvēks ilgāk kā sešas stundas neēdis, ne tikai jūt izsalkumu, bet ķermenis nokļūst ketozes stāvoklī, kad paaugstinās ketonvielu skaits organismā. Ketonvielas tiek ražotas no taukskābēm, kad aknās esošais glikogēns ir pilnībā izsmelts, enerģijas nodrošināšanai.
Ketonvielas - organiskie savienojumi, kas veidojas aknās galvenokārt taukskābju maiņas procesā. Ketonvielas viegli oksidējas skeleta muskulatūrā un nierēs – rodas ūdens un oglekļa dioksīds.Tā kā ketonvielas ir skābas, to koncentrācijas palielināšanās asinīs izraisa acidozi – sākas organisma vispārēja saindēšanās.
Cilvēka smadzenes nevar darboties tikai ar taukskābju kā vienīgā enerģijas avota palīdzību, tāpēc tās sāk izmantot pēdējās glikozes rezerves, kas atlikušas organismā. Smadzenes dienā vidēji izmanto 120 gramus glikozes, ja visas rezerves ir izsmeltas, tām jāizdomā cits veids, kā iegūt barības vielas un turpināt funkcionēt.
Trešajā badošanās dienā smadzenes apmēram 30% no sev nepieciešamās enerģijas iegūs no ketonvielām. Pēc četrām dienām tie būs jau 70%.
Kas notiek, ja cilvēks neēd četras dienas un ilgāk?
Lielākie bojājumi organismam tiek nodarīti pēc trīs dienu neēšanas. Šajā laikā notiek fizioloģisks process, kurā organisms sāk iznīcināt pats savas šūnas.
Kad tauki ir izlietoti, organisms sāk izmantot muskuļos atrodošās olbaltumvielas, būtībā sagraujot ķermeņa muskuļus. Šajā brīdī smadzenes no 120 nepieciešamajiem gramiem glikozes, saņem tikai 30. Arī smadzenes sāk uzņemt enerģiju no olbaltumvielām. Sadalot olbaltumvielas, asinsritē nonāk aminoskābes, kas ražos vairāk glikozi. Šis process notiks aknās, un smadzenes varēs saņem glikozes nepieciešamo devu. Neatkarīgi no tā, ka smadzenes centīsies izdzīvot no olbaltumvielām, muskuļu masa pamazām izzudīs.
Lielākais olbaltumvielu zudums notiek pirmo 72 badošanās stundu laikā. Pēc tam organisms cenšas saglabāt palikušās olbaltumvielu rezerves. Vielmaiņa palēninās un cenšas pielāgoties, lai tam būtu nepieciešams pēc iespējas mazāks enerģijas daudzums un būtu iespējams izdzīvot ilgāk.
Cilvēka ķermenis bez ēdiena spēj izdzīvot trīs nedēļas vai pat 70 dienas, bet tas atkarīgs no ūdens un tauku daudzuma organismā, ko izmantot kā barības vielu rezerves. Lai gan organisms cīnās, imūnsistēma tiek smagi bojāta, vitamīnu un minerālvielu daudzuma trūkums iedragā visu organisma spēju vēlāk sevi aizsargāt un produktīvi funkcionēt.
Tipiski rodas neskaitāmas veselības problēmas – ir nepietiekama uztura un enerģijas trūkums, kā arī muskuļu masas trūkums, rodas tūskas, kuņģa uzpūšanās, organisms nesaņem pietiekami daudz olbaltumvielu, parādās konstants nogurums.
Pirms nākošās diētas ievērošanas, nepieciešams izprast, ka vēloties pazaudēt svaru neēdot, tiek kaitēts organismam daudz vairāk, nekā varētu šķist. Kopā ar lieko svaru tiek pazaudētas uzturvielas, kas nepieciešamas smadzenēm. Izbadējies cilvēks nevar koncentrēties, organisma imūnsistēma ir nopietni iedragāta, un tās atjaunošanai vēlāk jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Jā, organisms spēj ilgi izturēt bez ēdiena, bet vai nepieciešams savu organismu pakļaut riskam un iedzīvoties vēl nopietnākās veselības problēmās?
Skaistu un veselu organismu un ķermeni iespējams iegūt regulāri ēdot, uzņemot organismam nepieciešamās vielas un sportojot, tikai šī metode sniegs paliekošus rezultātus un ļauj gan izskatīties, gan justies apmierinātam.
