2007. gadā Lancet pētījumā, ārsti aprakstīja neticami medicīnisku situāciju - 44 gadus vecs vīrietis bija dzīvojis normālu dzīvi, par spīti faktam, ka viņam bijušas neticami mazas smadzenes. Vīrietis devies uz slimnīcu, kad piedzīvojis vājumu kreisajā kājā un nevarēja atbrīvoties no sāpēm divas nedēļas. Ārsti bija diezgan pārsteigti, kad pēc galvas skenēšanas rezultātiem atklāja, ka viņa smadzeņu vienā no daļām ir uzkrājies milzum daudz ūdens, raksta iflscience.com.
Skenēšanas rezultāti uzrādīja, ka vīrietim bija masveida paplašinājums sānu trešajā un ceturtajā kambarī, ļoti plāna smadzeņu garoza un vienā no smadzeņu rajoniem izveidojušās cistas.
Paskaidrojot vairāk, kamēr šķidrums cirkulē visās smadzenēs, tās regulāri arī nosusinās. Tā vietā, lai šķidrums nokļūtu asinsrites sistēmā, šim vīrietim tas palika smadzenēs. Gala rezultātā šķidruma daudzums uzkrājās un varēja piekļūt tikai ļoti mazai smadzeņu daļai, lai nodrošinātu to funkciju.
Vīrieša slimības vēsture liecina, ka jaunībā viņam tika noteikts saņemt smadzeņu šuntu, ko parasti ievieto galvā zīdaiņiem, lai atbrīvotos no palielināta ūdens daudzuma smadzenēs, kas pazīstama kā hidrocefālija. Šunta tika noņemta, kad viņš bija 14 gadus vecs un sāka sūdzēties par kreisās kājas sāpēm un nestabilitāti.
Hidrocefālija - Izpaužas kā paātrināta galvas izmēra augšana, kā arī var novērot simptomus, ko rada šķidruma spiediens uz smadzenēm. Parasti veic operāciju, kuras laikā tiek ielikta šunta sistēma, kura novada lieko smadzeņu šķidrumu uz vēdera dobumu, kur tas dabīgā veidā uzsūcas. Šunta sistēma sastāv no katetra un vārsta. Vārsta funkcija ir nodrošināt smadzeņu šķidruma plūsmu vienā virzienā, kā arī regulēt plūsmas ātrumu tā, lai šķidrums neaizplūstu par ātru, definē piedzimuagrāk.lv.
"Kas ir pārsteidzoši, kā līdz pat šai dienai smadzenes spēj cīnīties un turpināt darboties tādā formā, ko neuzskatām par dzīva cilvēka galvā iespējamu," brīnās un Reuters stāsta Maks Muenke (Max Muenke) Nacionālā cilvēku genomu pētniecības institūta (National Human Genome Research Institute) galvenais pētnieks.
Pagājušā gada laikā iflscience ziņoja par devīto zināmo gadījumu, kad cilvēks nodzīvojis mūžu bez mazajām smadzenītēm.
Mazās smadzenes jeb smadzenītes ir smadzeņu daļa. Tās atrodas galvaskausa pakauša daļā. Tās spēlē svarīgu lomu sensorās uztveres saskaņošanā, kustību koordinācijā. Tās saņem impulsus no muskuļiem, saitēm, locītavām, nodrošina līdzsvaru, koordinē kustības.
Iepriekšējais gadījums, kad cilvēka smadzeņu darbība un forma ir neatbilstoša normai, bija kādai 24 gadus vecai sievietei, kas nokļuva slimnīcā, sūdzoties par sliktu dūšu un reiboņiem, bet ārsti atklāja, ka viņa cieta no reta stāvokļa - smadzenīšu aģenēzes jeb trūkuma.
Cits gadījums, kas šokēja ārstus, bija kāda 12 gadus veca zēna Trevora gadījums, kad viņš kļuva par dzīvu piemēru, ka cilvēks spēj izdzīvot tikai ar smadzeņu stumbru.
Smadzeņu stumbrs - galvas smadzeņu aizmugurējā daļa, centrālās nervu sistēmas daļa. Tas apvieno iegarenās smadzenes, smadzeņu tiltu un vidussmadzenes. Salīdzinoši ar muguras smadzenēm, no kurām atiet muguras smadzeņu nervi, no smadzeņu stumbra arī atiet galvaskausa nervi, kuri inervē muskulatūru un galvas ādu, iekšējos orgānus un žaunu aparāta veidojumus.
Puisis pagājušajā gadā nomira, bet vienmēr būs zināms, kā cilvēks, kas 12 gadus nodzīvoja bez smadzenēm. Viņš arī cieta no hidrocefālijas, kad smadzeņu puslodes pilnībā bija piepildītas ar šķidrumu.
Parasti cilvēks vai jaundzimušais ar šo slimību izdzīvo trīs mēnešus, kas Trevoru padarīja par brīnumu, jo viņš nodzīvoja veselus 12 gadus. Viņš varēja elpot un reaģēt uz apkārt notiekošo, bet bija akls un nespēja sazināties.
Šie gadījumi ne tikai liecina par smadzeņu pielāgošanās un elastīguma spējām, bet arī to, cik maz mēs vispār zinām par vienu no mūsu svarīgākajiem orgāniem.