Kā nodzīvot līdz 100 gadiem: trīs lielākie mīti

Frīdmans ar kolēģiem analizējis 80 gadu ilga pētījuma datus, kura ietvaros, sākot no 12 gadu vecuma līdz pat pēdējai stundiņai, novērots dažādu cilvēku dzīves gājums un paradumi. Pētnieki nonākuši pie vairākiem pārsteidzošiem secinājumiem par dažādu paradumu ietekmi uz dzīves ilgumu.

"Smaga strādāšana nav veselības problēma," saka Frīdmans. "Patiesībā slinkiem un mazāk veiksmīgiem cilvēkiem ir lielāks risks nomirt jauniem." Ne velti novēro, ka daudziem pēc aiziešanas pensijā strauji pasliktinās veselības stāvoklis, īpaši tiem, kam darbs palīdzējis justies noderīgiem un novērtētiem.

Tomēr problēmas rodas, ja darbs rada sajūtu, ka netiec ar to galā un neko nekontrolē – šādas izjūtas ilgtermiņā ilgu mūžu nesola.

Būšana laimīgam diemžēl negarantē, ka dzīvosi līdz sirmam vecumam. "Tas, ka cilvēks jūtas laimīgs, drīzāk ir labas veselības rezultāts, nevis iemesls," norāda Frīdmans. "Ja jūties apmierināts ar dzīvi, jo dari vērtīgas lietas vai tev ir labas attiecības, tas vienlaikus ved gan uz laimes izjūtu, gan labu veselību."

Tikmēr dzīšanās pēc dažādiem prieciņiem, kas dāvā laimes sajūtu vien uz īsu mirkli, cilvēka veselību un mūža ilgumu būtiski neietekmē.

Ja tu kreņķēsies par katru nieku, drīz vien noliksies ar infarktu vai insultu, – tā mēdz teikt tiem, kuri raizējas par katru sīkumu. Tomēr Frīdmans nonācis pie secinājuma, ka patiesībā tie, kuri ir ļoti apzinīgi un teju par visu satraucas, daudz vairāk seko līdzi savai veselībai un rūpējas par to, līdz ar to bieži nodzīvo krietni ilgāk, nekā tie, kas, kā saka, par sīkumiem neiespringst.