Kafija vai tēja ar pienu
Dzērieni, kas satur tanīnus (melnā tēja, vīns) un kofeīnu (kafija, enerģijas dzērieni), apgrūtina kalcija uzsūkšanos organismā un veicina tā izskalošanu no organisma. Tāpēc ne kafija, ne tēja ar pienu, ne pie kafijas piekosta siermaize diemžēl nebūs labs kalcija avots. Tas gan nenozīmē, ka visi šie dzērieni būtu jāizsvītro no ēdienkartes. Gandrīz katrs taču ik dienu malko kafiju vai tēju. Vari arī turpmāk baudīt iecienīto dzērienu, taču centies to nevis piedzert ēdienam, bet malkot ne ātrāk kā stundu pirms vai pēc maltītes, kas bagātīga ar kalciju.
Arī no kafijas vai tējas ar pienu nav jāatsakās, ja tā ļoti garšo. Vienkārši jāņem vērā, ka kalcijs jāuzņem ar citiem produktiem.
Jāpiebilst, ka pārmērīga kofeīnu saturošu dzērienu lietošana jau minēto kalcija uzsūkšanās traucējumu dēļ veicina osteoporozes jeb kaulu trausluma attīstību. Ir pieļaujams iztukšot līdz četrām krūzītēm (150 ml) kofeīnu saturoša dzēriena dienā. Kafiju vairāk gan dzer tikai retais, bet ar melno un zaļo tēju gan mēdz pārlieku aizrauties daudzi.
Vairāk par kalciju lasi šeit.
Rieksti vai saulespuķu sēklas ar alu
Alkohola lietošana apgrūtina magnija uzsūkšanos un veicina tā izvadīšanu no organisma. Lai arī rieksti (tai skaitā pistācijas) un saulespuķu sēklas ir labs magnija avots, piekožot tos pie aliņa vai cita alkoholiska dzēriena, organismu ar vērtīgo mikroelementu neapgādāsi.
Par magnija trūkumu liecina pastāvīgs nogurums, samazinātas darba spējas, apgrūtināta koncentrēšanās, slikta atmiņa, muskuļu krampji, roku trīce, nervozitāte, viegla uzbudināmība un miega traucējumi.
Starp citu, hroniskiem alkoholiķiem tieši magnija trūkums izraisa tā dēvētās "baltās pelītes", proti, halucinācijas.
Vairāk par magniju lasi šeit.
Zaļie lapu dārzeņi kā kalcija avots
Šis punkts gan vairāk attiecas uz vegāniem un citiem, kas atteikušies no piena produktu lietošanas. Izsvītrojot no ēdienkartes galvenos kalcija avotus, kā sieru un citus piena produktus, protams, ir jādomā, kā citādi nodrošināt organismu ar tam tik svarīgo kalciju.
Bieži vien šie cilvēki cenšas savā ēdienkartē iekļaut pēc iespējas vairāk zaļo lapu dārzeņu, kā spinātus, ziedkāpostus, Ķīnas kāpostus, brokoļus un dilles, jo tie patiešām satur daudz kalcija. Nelaime tāda, ka tie satur arī skābeņskābi, kura traucē tam uzsūkties. Mazāk šīs skābes ir brokoļos, tādēļ tie ir salīdzinoši labs kalcija avots.
Daudz kalcija ir arī graudaugu produktos un pākšaugos, taču tajos, savukārt, ir fitīnskābe, kas apgrūtina kalcija uzsūkšanos. Piemēram, no rupjmaizes organisms spēj paņemt vien 40 procentus no tajā esošā kalcija daudzuma.
Visvairāk kalcija ir piena produktos (īpaši sierā), mandelēs, valriekstos, kā arī zivju konservos (brētliņās, anšovos un sardīnēs) ar asakām, kurās ir organismam viegli pārstrādājams kalcijs.
Vairāk par kalciju lasi šeit.
Zivtiņa bez citrona un gaļiņa bez paprikas
Cilvēki visbiežāk cieš no dzelzs trūkuma. Ļoti iespējams, tas ir tādēļ, ka daudzi nezina vienkāršu knifiņu, kā veicināt dzelzs uzsūkšanos – dzelzs jāuzņem kopā ar C vitamīnu. Piemēram, gaļu vērts kombinēt ar gurķu, tomātu un/vai paprikas salātiem. Savukārt zivtiņai vērts uzspiest nedaudz citrona sulas. Var arī vienkārši pēc maltītes notiesāt ābolu, apelsīnu, kivi, sauju zemeņu vai izdzert glāzi apelsīnu vai kādas citas ar C vitamīnu bagātīgas sulas.
Veģetāriešiem, vegāniem un citiem, kas atteikušies no gaļas, jāņem vērā – lai gan daudzos augu valsts produktos dzelzs ir pat vairāk nekā gaļā un zivīs, citu to sastāvā esošu vielu dēļ no tās organismā uzsūcas tikai neliels daudzums. Augļos un dārzeņos, kas satur daudz dzelzs, traucējošā viela parasti ir skābeņskābe, bet pākšaugos – fitīnskābe. Līdz ar to ar dzelzi bagātīgi augu valsts produkti ir jāuzņem krietni lielākā daudzumā, ja ar tiem vēlas nodrošināt organismu ar šo tik svarīgo elementu.
Līdzīgi kā kalcija, arī dzelzs uzsūkšanos apgrūtina kofeīnu un tanīnu saturoši dzērieni.
Vairāk par dzelzi lasi šeit.
Pilngraudu produkti kā selēna avots
Selēns tiek dēvēts par jaunības elementu, jo organismā darbojas kā antioksidants, proti, cīnās pret kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem, mazina iekaisuma procesus un kavē šūnu novecošanos. Tādēļ daudzi seko, lai ar uzturu uzņemtu pietiekami daudz šī elementa, ļoti bieži priekšroku dodot ar selēnu bagātīgiem dārzeņiem un pilngraudu produktiem.
Diemžēl no tiem organisms spēj uzsūkt krietni mazāk – vien aptuveni 40 procentus – selēna, nekā no gaļas produktiem. Selēna absorbciju no tiem apgrūtina šķiedrvielas.
Visvairāk selēna uzņemsi, ēdot cūkas, liellopa, jēra un putnu gaļu un aknas, jūras zivis (mencas, siļķes, sardīnes), sīpolus un olas. Arī piens ir labs selēna avots.
Vairāk par selēnu lasi šeit.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Helth.com", "WebMd.com" un "Everydayhealth.com".