Saskaņā ar pētījumu datiem* paaugstināts holesterīna līmenis ir 75,2 procentiem pieaugušo Latvijas iedzīvotāju (kopējais holesterīna rādījums virs 5 mmol/l). Lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz augsta holesterīna līmeņa risku, pacientu biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību aicina iedzīvotājus uz izglītojošu pasākumu un speciālistu konsultācijām 20. septembrī no pulksten 16 Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19, Rīgā, informēja pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Pasākums notiks Latvijas Universitātes 1. stāvā, 153. telpā, un būs īpaši noderīgs pacientiem ar augstu holesterīna līmeni (virs 7 mmol/l), pacientiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni un citiem sirds un asinsvadu slimību riskiem, kā cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un aptaukošanās, kā arī pacientiem, kam diagnosticēta vai ir aizdomas par ģimenes hiperholesterinēmiju – slimību, kad ģenētiski tiek pārmantots augsts holesterīna līmenis.
20. septembrī no pulksten 16.00 līdz 17.30 norisināsies speciālistu konsultācijas par augsta holesterīna risku un ģimenes hiperholesterinēmiju, bet no pulksten 17.30 būs kardiologa prof. Gustava Latkovska izglītojoša lekcija par augsta holesterīna riskiem un ģimenes hiperholesterinēmiju.
Holesterīns ir nozīmīgs riska faktors, kas veicina sirds asinsvadu problēmu attīstīšanos. Ir pierādīts, ka augstāks holesterīna līmenis veicina holesterīna izgulsnēšanos artērijās, līdz ar to palielinot slimību un nāves risku. Kā uzsver kardiologi, jebkuram pieaugušam cilvēkam, sākot no 20 gadu vecuma, noteikti ir jāzina savs holesterīna līmenis.
Ideālā gadījumā cilvēkam bez citiem riska faktoriem to vajadzētu noteikt reizi piecos gados. Atzīmējot starptautisko Ģimenes hiperholesterinēmijas dienu (24. septembrī), kardiologi vērš uzmanību uz izplatītāko ģenētisko slimību pieaugušajiem – ģimenes hiperholesterinēmiju, kuras dēļ augsts holesterīna līmenis tiek pārmantots no vecākiem un ārstēšanos nepieciešams uzsākt nekavējoties.
Profesors Gustavs Latkovskis saka: "Neārstētu augstu holesterīna līmeni varētu salīdzināt ar dzīvi uz pulvera mucas, jo holesterīnu faktiski nejūt un nereti tā pirmā izpausme ir jau noticis miokarda infarkts. Pētījumi apliecina, ka mūsu reģionā ir lielāks sirds un asinsvadu slimību risks, salīdzinot ar Vāciju vai ASV. Lai arī Latvijā ir krietni uzlabojušies infarkta ārstēšanas rezultāti un tie ir salīdzināmi ar pasaules datiem, būtiski ir savlaicīgi novērst šo pirmo infarktu, ko var izraisīt augsts holesterīna līmenis un ateroskleroze asinsvados. Nav pieļaujams, ka pacients 50 gadu vecumā nezina savu holesterīna līmeni un ir faktiski pakļauts infarkta vai pāragras nāves riskam. Turklāt svarīgi ņemt vērā arī citus pacienta parametrus un riska faktorus kā vecums, smēķēšana, liekais svars, cukura diabēts, augsts asinspiediens u.c. Īpaši aktuāls šis jautājums ir vīriešiem no 50–60 gadu vecuma. Tad holesterīns var kļūt kaitīgs arī pie šķietami normāliem rādītājiem. Tāpēc noteikti jākonsultējas ar speciālistu, kurā situācijā pietiek ar dzīvesveida maiņu un kādos gadījumos noteikti jālieto medikamenti."
Pasākumā būs iespēja uzzināt:
- Kāpēc augsts holesterīns ir bīstams;
- Kā saprast, vai holesterīna līmenis nav par augstu pat pie škietami "normāla" līmeņa;
- Kāda ir augsta holesterīna līmeņa profilakse un ārstēšana;
- Kas ir ģimenes hiperholesterinēmija, kā to atpazīt un ārstēt, kādas speciālistu konsultācijas var saņemt pacienti;
- Kādu uzturu un izmaiņas dzīvesveidā rekomendē kardiologi.
Aicinām pieteikt savu dalību, zvanot pa tālr. 20383221 vai rakstot uz info@parsirdi.lv līdz 18. septembrim.
Būtiski fakti
- Kopējā holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/L, taču svarīgi ņemt vērā arī citus holesterīna rādījumus un riska faktorus.
- Viens no svarīgākajiem holesterīna vielmaiņas rādītājiem ir ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, "sliktais" holesterīns). Jo augstāks ZBLH, jo lielāks ir sirds asinsvadu slimību risks.
- Lai gan par ZBLH normu parasti uzskata līmeni zem 3 mmol/l, tomēr daudziem cilvēkiem infarkta risks iespējams arī pie zemākiem līmeņiem. Tādēļ daudzos gadījumos tas ir jāpazemina zem 1,8 vai 2,5 mmol/l.
* Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums, 2010. gads.
