Lai gan artrīts var būt iedzimts, tomēr arī liekais svars, iekaisumi un nepareizi sadziedētas traumas ir bieži cēloņi šai slimībai. Pēdējo 30 gadu laikā, pēc ķirurģes novērojumiem, saslimstība ar artrītu trīskāršojusies – Sviridova to sauc par epidēmiju.
Sāpes locītavās, kas sākotnēji manāmas kustoties, bet, slimībai izplatoties, arī atpūtas laikā, ir signāli, kurus nedrīkst ignorēt. Reizumis kustību traucējumi sākotnēji neparādās, jo blakus esošās locītavas darbojas kā kompensējošais mehānisms.
Izmaiņas locītavu virsmā jeb artroze var rasties, nepareizi saaugot kauliem, pēc locītavu traumām, ilgstošas locītavu atvēsināšanas vai pārslodzes. Artrozei ir raksturīga locītavas skrimšļa noārdīšanās, kā ietekmē tās malās veidojas izaugumi – osteofīti jeb radziņi, kas ir veids, kā locītava palielina virsmu. Izmaiņas skrimšļos kļūst par sāpju cēloni, veicot kustības. Dzīves laikā, palielinoties statiskai slodzei, locītavas skrimslis dilst, un tā virsma tiek traumēta.
"Skrimšļos nav asinsvadu, bet tie barojas ar šķidrumu, kas cirkulē tiem apkārt. Iestājoties sausumam, turpinot veikt kustības, palielinās skrimšļu nodilums, un pēcāk – locītavas bojājums," skaidro Sviridova. Līdzīgi kā ikviens mehānisms, kas nav saeļļots, arī locītavas čīkst. Šāda situācija ir iespējama, piemēram, pēc traumas, kad locītava ilgāku laiku nav kustināta. Sākot atjaunot muskuļu kustību apjomu, ir nepieciešams to darīt pārdomāti, konsultējoties ar ārstu, kas, iespējams, nozīmēs fizikālo terapiju un fizioterapiju.
Skrimšļos nav asinsvadu, bet tie barojas ar šķidrumu, kas cirkulē tiem apkārt. Iestājoties sausumam, turpinot veikt kustības, palielinās skrimšļu nodilums, un pēcāk – locītavas bojājums.
Ārstes Sviridovas prakse liecina, ka visbiežāk triecienviļņu terapija tiek izmantota papēžu piešu šķelšanai, kā arī saaugumiem plecos vai elkonī. Tā kā papēžu kaula uzkaļķojumi veidojas 7–10 gadu laikā, cilvēks to nepamana, līdz pienāk brīdis, kad bez sāpēm vairs nav iespējams uzspiest ar visu svaru uz papēža. To veidošanos var izprovocēt kāds saites iekaisums vai pēkšņa pārslodze. Cēlonis var būt arī nepareizu apavu nēsāšana. Ārste uzskata, ka, no medicīniskā viedokļa, vislabāk būtu valkāt apavus ar 3–5 centimetrus augstu papēdi vai ortopēdiskās zoles. Tās ir īpaši nepieciešamas cilvēkiem ar lieko svaru, kas rada papildu slodzi mugurkaulam, locītavām un papēdim. Ortopēdiskās zoles palīdz mazināt sāpes ikdienā, staigājot arī cilvēkiem ar plakano pēdu.
Ķirurģe triecienviļņu terapiju un augstas intensitātes lāzera procedūras uzskata par iespēju uzlabot dzīves kvalitāti tiem pacientiem, kuri gaida piecus gadus rindā uz pilnībā valsts apmaksātiem endoprotezēšanas pakalpojumiem vai gadu – uz daļēji valsts apmaksātiem endoprotezēšanas pakalpojumiem.
