Meningokoku infekcijai var būt dažādas izpausmes un dažādu tipu ierosinātāji. Latvijā šī slimība nav izplatīta, tomēr atsevišķi gadījumi katru gadu tiek konstatēti. Vakcinācija pret meningokoka infekcijām notiek brīvprātīgi.
Pieaugušajiem parasti ir lielāka pretestība pret šo slimību un viņi slimo retāk. Tikmēr maziem bērniem vēl nav izveidojusies noturīga un spēcīga imūnsistēma, tādēļ bērni slimo smagāk un dažkārt pat ar letālām sekām.
Bērnu slimnīcā skaidro, ka slimība var sākties pēkšņi un vecāki sākotnēji var pat neapzināties, cik tā ir nopietna, uztverot to kā parastu vīrusu vai saaukstēšanos. Slimību var ārstēt, taču pie mediķiem jāvēršas jau ar pirmajām aizdomām, jo bērnu organismā slimība var izplatīties pāris stundu laikā.
Meningokoks ir pilieninfekcija, kas izplatās, piemēram, runājot, šķaudot un klepojot. No deguna gļotādas, no rīkles gļotādas ātri nonāk asinīs un tiek iznēsātas pa visu ķermeni. Tad ātri nosēžas iekšējos orgānos, kā arī nervu sistēmā.
Slimībai var būt dažādas sekas un ietekme uz veselību arī visu turpmāko dzīvi.
Pērn Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā ar šo saslimšanu cīnījās četri bērni. Visi izveseļojās, taču nebija vakcinēti. Latvijā pieejamās vakcīnas maksāja ap 20 eiro.
Patlaban Bērnu slimnīcā vakcīnu nav. Tāpat arī "Veselības centrā 4" un Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC). Tām ir ierobežoti derīguma termiņi, un lieli krājumi netiek uzturēti, jo šī vakcīna nav īpaši pieprasīta. Līdz šim to pārsvarā izmantoja ceļotāji, dodoties uz Āfrikas un citām meningokoka smagi skartām valstīm.
"Tā ziņa, ko mēs esam saņēmuši 10.jūlijā no ražotāja pārstāvja, ka jūlijā ir izlaista pēdējā meningokoku vakcīnas partija. Vai Latvijā kaut kas no tās ienāks vai nē - grūti pateikt," stāstīja LIC virsārste Velga Ķūse.
Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) skaidro, ka vakcīnu nodrošināšana ir katras medicīnas iestādes atbildība.
"Tas ir viņu darbs, kas viņiem savlaicīgi jāveic, un, ja viņi nevarētu dabūt kādu no vakcīnām, viņi varētu zvanīt gan vairumtirgotājam, gan precizēt pie mums, kur tādu vakcīnu varētu dabūt. Šāda interese no ārstniecības iestādēm nav izrādīta. Līdz ar to mēs saskatām, ka risks ir zems," norādīja ZVA pārstāvis Sergejs Akuličs.
ZVA nav apkopotas informācijas par vakcīnas pieejamību Latvijā, jo, ja medicīnas iestādes neziņo par to iztrūkumu, aģentūra pieņem, ka vakcīnas kādā no vakcinācijas dienestiem vēl ir.
Atbildīgo dienestu informācija liecina, ka pērn Latvijā iegādātas 405 vakcīnas, gadu iepriekš - 112 vienas devas iepakojumi. Slimība šogad konstatēta jau četriem cilvēkiem, pērn - septiņiem, iepriekšējos gados var runāt par dažiem gadījumiem. Neviens no tiem nav beidzies letāli.