Foto: Shutterstock

Par vēzi un tā veidošanās iemesliem sabiedrībā joprojām klejo daudz mītu. "VeryWell" aplūkojis deviņus populārus apgalvojumus par šo bīstamo slimību, kliedējot aplamus pieņēmumus.

Mobilie telefoni veicina galvas audzēju veidošanos

Nav pārliecinošu pierādījumu!

Lai šo hipotēzi pārbaudītu, veikti neskaitāmi pētījumi. Lielākajā daļā no tiem nav atrasta nekāda saistība starp mobilo sakaru radioviļņu starojumu un audzēju veidošanos, tomēr nesen ASV zinātnieki nāca klajā ar vienu pētījumu, kurā saistība atrasta. Tiesa, tas veikts ar pelēm un rezultāti nav bijuši pārliecinoši, tāpēc apgalvot, ka tā tiešām ir, nevar.

Šā gada maijā medijos izskanēja ziņa, ka, saskaņā ar ASV zinātnieku veiktu pētījumu, pastāvīgs mobilo telefonu starojums palielina audzēju attīstīšanās risku peļu galvas smadzenēs un sirds muskuļos. Pētījumam veltīti divarpus gadi, iztērēti 25 miljoni ASV dolāru un upurēts 2500 peļu.

Tām pelēm, kuras ilgu laiku deviņas stundas dienā tika pakļautas apstarojumam ar mobilo sakaru radioviļņiem, 3,3 procentos gadījumu bija sācis veidoties audzējs, bet neapstarotajai peļu grupai netika atklātas audzēju veidošanās pēdas.

Zinātnieku aprindās pašlaik valda viedoklis, ka viens pētījums, turklāt ar pelēm nevar apgāzt līdz šim pastāvējušo pārliecību, ka mobilajiem telefoniem nav nekādas saistības ar audzēju veidošanos.

Vairāk par veikto pētījumu lasi šeit.

Matu krāsas un balinātāji izraisa vēzi

Foto: Shutterstock

Nav pierādījumu!

Daudzi uzskata, ka matu krāsošana un balināšana var veicināt dažādu vēža veidu attīstību. Ķimikāliju lietošanu matu izskata uzlabošanai mēģināts saistīt ar krūts, galvas smadzeņu un citiem vēža veidiem. Tomēr līdz šim veiktie pētījumi šīs aizdomas nav apstiprinājuši. Pārskatā par šo tēmu, kas publicēts "Journal of the American Medical Association", atzīts, ka matu krāsošana vai balināšana nepalielina risku saslimt ar vēzi. ASV Nacionālais Vēža institūts gan izteicis pieņēmumu, ka risks saslimt ar vēzi, iespējams, varētu būt augstāks vienīgi frizieriem, kas ar matu krāsām un balinātājiem strādā dienu no dienas.

Ja vēzis bija mammai, būs arī tev

Foto: PantherMedia/Scanpix

Daļēja patiesība!

Jā, nosliece uz kāda konkrēta vēža veidošanos var būt "ierakstīta" gēnos un mantota no vecākiem, taču tas nebūt nenozīmē, ka šī slimība noteikti attīstīsies. Bērns no vecākiem var saņemt mantojumā gēnus, kas saistīti ar krūts, olnīcu un zarnu vēzi. Ja atvase tiešām mantojusi šo gēnu, tas vēl nenozīmē, ka slimība tiešām skars – šis gēns liecina tikia un vienīgi par lielāku iespējamību, ka vēzis attīstīsies.

Tātad – risks ir lielāks, bet tā nenotiek vienmēr.

Vēzis izraisa matu izkrišanu

Foto: Shutterstock

Mīts!

Vēzis pats par sevi matu izkrišanu neizraisa. Tā ir viena no ķīmijterapijas un staru terapijas nepatīkamajām blakusparādībām. Ne visi, kas saņem ķīmijterapiju vai staru terapiju, gan zaudē matus.

Tikai sievietēm attīstās krūts vēzis

Foto: Shutterstock

Mīts!

Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem par vēzi. Daudzi ir pārliecināti, ka krūts vēzis uz vīriešiem neattiecas. Tomēr tas mēdz attīstīties arī stiprajam dzimumam. Tiesa – 99 procentos gadījumu krūts vēzis tiešām skar sievietes, tomēr risks saslimt ar krūts vēzi ir arī vīriešiem.

Diagnoze 'vēzis' nozīmē beigas

Foto: Shutterstock

Mīts!

Jā, vēzis var būt nāves iemesls, taču tas vairs sen nav nāves spriedums. Diagnostikas iespēju attīstība, kas ļauj vēzi atklāt jau agrīnās stadijās, padarījusi to par daudz labāk ārstējamu slimību. Jo ātrāk vēzi atklāj, jo labāk tas padodas ārstēšanai. Arī ārstniecības iespējas ir uzlabojušās.

Dezodoranti un antiperspiranti izraisa vēzi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Nav pierādījumu!

Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem par vēža veidošanās iemesliem. Visbiežāk padušu rullīšu un dezodorantu lietošanu saista ar krūts vēzi, tomēr pētījumos līdz šim nav gūti pierādījumi, kas šo hipotēzi apstiprinātu.

Daži vēža veidi ir lipīgi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Mīts!

Neviens vēzis nav lipīgs. Ne cilvēku pārpildītās vietās, ne sabiedriskajā transportā ar to inficēties nav iespējams. Tomēr ir divi vīrusi – HPV un C hepatīta vīruss – kas ir lipīgi un var izraisīt vēzi. HPV ( human papilloma virus) jeb cilvēka papilomas vīruss var izraisīt dzemdes kakla vēzi, savukārt C hepatīta vīruss – aknu vēzi. Abi vīrusi var tikt nodoti no viena cilvēkam otram nedrošu dzimumsakaru ceļā. Ar C hepatītu var inficēties ar intravenozā ceļā, piemēram, lietojot kopēju šļirci narkotiku ievadīšanai.

Pozitīvā domāšana ārstē vēzi

Foto: Shutterstock

Mīts!

Lai gan saglabāt cerību vēža ārstēšanā ir svarīgi, pozitīvā domāšana vēzi neārstē. Optimisms gan noteikti uzlabo dzīves kvalitāti vēža ārstēšanas laikā, tomēr nav gūti zinātniski pierādījumi tam, ka tas pozitīvi ietekmē vēzi. ASV Nacionālais Vēža institūts gan mudina cilvēkus par spīti šai diagnozei iziet cilvēkos un censties palikt optimistiskam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!