Foto: Reuters/Scanpix
5. maijā, Pasaules Pulmonālās hipertensijas dienā, ūdenslīdēji no Daugavas dzelmes mēģinās izcelt īpašu lādi, kas glabā kādu noslēpumu. Vai ūdenslīdējiem to izdosies izdarīt, uzzināsim pulksten 17, kad viņi nirs 8–9 metru dziļumā un centīsies atrast lādi, kas tur ievietota pirms vairākām dienām. Cerams, ka Daugavas straume lādi ar noslēpumaino saturu nebūs aiznesusi no vietas, kur tā tika novietota, informēja Pulmonālās hipertensijas biedrībā (PHB).

Pasākums sāksies pulksten 17 piestātnē pie Akmens tilta, netālu no Grēcinieku ielas pieturvietas. Ar šo ūdenslīdēju aktivitāti tiks atzīmēta Pasaules pulmonālās hipertensijas diena, kuru Latvijā svin jau ceturto gadu. PHB katru gadu ir apņēmības pilna atrast veidus, kā interesantā un neierastā veidā informēt sabiedrību par šo slimību.

Ūdenslīdēju šovs notiks sadarbībā ar Ūdenslīdēju un glābšanas dienestu, un pēc tā ikviens aicināts piedalīties atbalsta gājienā uz kinoteātri "Kino Citadele", kur jau no pulksten 13 notiks meistardarbnīcas, lai vāktu ziedojumus veselības un apmācību nometnei pulmonālās hipertensijas pacientiem.

Ik gadu Pasaules pulmonālās hipertensijas dienai ir sportisks motīvs, kurā tiek akcentēts kāds sporta veids, šogad – zemūdens niršana, ar ko paši pulmonālās hipertensijas pacienti nevar nodarboties, jo slimība ir komplicēta, saistīta ar aizdusu, vājumu un skābekļa apgādes traucējumiem.

Līdz šim vēl nav atrasts veids, kā pilnībā izārstēt šo bīstamo kaiti, un medikamentozā terapija, ko izmanto, tikai mazina simptomus. Pulmonālās hipertensijas pazīmes ir nespecifiskas un sākotnēji tās bieži jauc ar citām – sirds, plaušu vai hematoloģiskām – slimībām. Vidējā dzīvildze pēc slimības atklāšanas ir aptuveni pieci gadi.

Vairāk par slimības specifiku, diagnostiku, terapiju, kā arī jaunāko ASV atklāto gēnu terapijas iespēju asinsvadu remodelēšanā – un līdz ar to pulmonālās hipertensijas izārstēšanas iespējām – no pulksten 16.45 Daugavmalā (piestātnē pie Akmens tilta, netālu no Grēcinieku ielas pieturvietas) un atbalsta gājiena laikā stāstīs Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-kardiologs dr. Andris Skride.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!