Kurš gan veselības uzlabošanas dēļ nav dzēris zivju eļļu? Piemēram, ASV tā ir trešais populārākais uztura bagātinātājs, uzreiz pēc vitamīniem un minerālvielām, liecina nesen publiskotie Nacionālā Veselības institūta dati, kuros teikts, ka vismaz 10 procenti amerikāņu ik dienas dzer zivju eļļas kapsulas, ticot, ka tā uzņem omega 3 taukskābes, kas svarīgas, lai pasargātu sevi no kardiovaskulārajām slimībām. Zinātnieki uzskata, ka viņi kļūdās.
Lielākā daļa nopietno, klīnisko pētījumu, kuros pētīta zivju eļļa, nav pierādījuši, ka tā palīdzētu samazināt infarkta vai insulta risku, raksta well.blogs.nytimes.com
No 2005. līdz 2012. gadam zinātniskajos žurnālos aprakstīti vismaz divi duči pētījumu par zivju eļļu, kuros galvenā uzmanība vērsta uz to, vai zivju eļļa palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Pētīti cilvēki , kuriem ir bijušas šādas saslimšanas vai augsts to risks, piemēram, paaugstināts holesterīna līmenis, hipertensija vai 2. tipa cukura diabēts. Tikai divi no minētajiem pētījumiem apliecinājuši, ka zivju eļļai bijusi jel kāda ietekme uz risku samazināšanu, salīdzinājumā ar placebo. Tomēr, par spīti tam, pasaulē arvien pieaug šī uztura bagātinātāja pārdošanas rādītāji.
Teorētiski, protams, esot pamats lietot zivju eļļu, jo tai vajadzētu uzlabot sirds un asinsvadu veselību. Zivju eļļas uztura bagātinātājos lielākoties ir omega 3 taukskābes, kam piemīt asinis šķidrinošas īpašības, līdzīgas kā aspirīnam. Tādēļ tai vajadzētu palīdzēt samazināt trombu veidošanās risku, kā arī mazināt aterosklerozi – asinsvadu sieniņu bojājumus, ko rada holesterīns. Tomēr, kā raksta "The New York Times" blogeris Anahads Okonors, lielākā daļa šo omega 3 taukskābju pozitīvo īpašību nav pierādīti nozīmīgākajos klīniskajos pētījumos.
Viens no iemesliem, kāpēc zivju eļļa tiek uzskatīta par ļoti veselīgu, ir dāņu zinātnieku 20. gadsimta 70. gados veiktie pētījumi par Grenlandes ziemeļos dzīvojošo inuītu ēšana ieradumiem. Pētnieku Hansa Olafa Banga un Jorna Dverberga pētījumi parādīja, ka inuītu vidū ir ļoti zema sirds un asinsvadu slimību izplatība, kam pēc viņu domām par iemeslu bija uzturs – ar omega 3 taukskābēm bagātās zivis, roņu gaļa un mellenes. Iespējams, šis secinājums bijis pāragrs, tomēr zivju eļļas labā slava saistībā ar kardiovaskulāroajām slimībām izplatījās strauji.
To vēl vairāk pastiprināja pētījumi 20. gadsimta 90. gados, tai skaitā Itālijā, kas atklāja, ka tiem pacientiem pēc sirdslēkmes, kas ik dienu lietoja gramu zivju eļļas, bija zemāki mirstības rādītāji nekā tiem, kas lietoja E vitamīnu. Tas, piemēram, iedvesmoja Amerikas Sirds asociāciju pirms desmit gadiem rekomendēt zivju eļļu sirds slimniekiem, lai uzņemtu vairāk omega-3 taukskābes.
“Tomēr kopš tā laika bijuši pretrunīgi pētījumi, kas neuzrāda ieguvumus no zivju eļļas lietošanas,” "The New York Times" skaidro doktors Džeims Šteins, Viskonsīnas Universitātes un klīnikas preventīvās kardioloģijas nodaļas vadītājs.
Piemēram, "The New England Journal of Medicine" 2013. gadā publicēts pētījums, kurā piedalījušies 12 tūkstoši dalībnieku un kas neuzrādīja mirstības no insulta un infarkta samazināšanos pacientiem ar aterosklerozi, lietojot vienu gramu zivju eļļas dienā.
“Uzskatu, ka eļļas kā medikamenta lietošana vairs nav apsverama,” uzsvēris pētījuma autors no Milānas Farmakoloģijas pētniecības institūta Džiani Tognoni.
Savukārt doktors Šteins raksta, ka zivju eļļas pētīšana tika veikta laikā, kad kardiovaskulārās slimības ārstēja citādi nekā tagad, ar mazāk statīnu preparātiem, asinsšķīdinātājiem un cietu invazīvo terapiju, tādēļ zivju eļļas efekts, pat ja tas bijis minimāls, bijis labāk pamanāms.
Viņš pat uzsver, ka zivju eļļas lietošana mūsdienās kopā ar aspirīnu vai citiem asinis šķidrinošiem medikamentiem, var būt bīstama, un ātri izraisīt deguna asiņošanu.
Tādēļ kardiologi ASV un citur pasaulē tomēr iesaka labāk izvairīties no zivju eļļas kā uztura bagātinātāja lietošanas, bet izvēlēties veselīgu diētu, kurā divas reizes nedēļā tiek iekļautas treknas zivis, lai uzņemtu tajās esošās veselīgās vielas, raksta well.blogs.nytimes.com.
