Viens no sabiedrībā izplatītiem mītiem, kura vēsturiskā izcelsme meklējama pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc padomju rūpnieciskā kompleksa sabrukuma, ir par to, ka Latvijā neesot attīstīta rūpnieciskā ražošana. Otrs – ar to cieši saistīts – ka mēs maz eksportējam vai arī eksportējam tikai zemas pievienotās vērtības produkciju, turklāt šī eksporta ģeogrāfija aprobežojas ar dažām valstīm.
Latvijas rūpniecībai, protams, nākas sastapties ar grūtībām. Tas attiecas gan uz kredītu pieejamību, gan uz nepieciešamību pārorientēties uz jauniem tirgiem Ukrainas kara un sankciju režīma dēļ, gan nepieciešamību tikt līdzi straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām, gan uz kvalificēta darbaspēka trūkumu. Taču nevaram noliegt, ka mūsu ražotāji ir daudz panākuši, bieži vien pat spītējot valsts birokrātiskajai attieksmei un komercbanku nepamatotajai piesardzībai kreditēšanā.
Plašs nozaru spektrs
Par rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā mēs varam spriest no vairākiem aspektiem jeb šķautnēm. Viens no tiem ir klasiskā nozaru statistika. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati, apstrādes rūpniecības radītā pievienotā vērtība Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) pēdējos gados ir svārstījusies ap 13-14% un nozaru griezumā tā stabili ieņem vietu.
Vai tas ir daudz vai maz? Katras valsts tautsaimniecības struktūrai piemīt savas īpatnības, bet vismaz starp Baltijas valstīm Latvija īpaši neizceļas – pēc Pasaules Bankas datiem par 2022. gadu Lietuvā šis īpatsvars bija ap 16% (un pirmā vieta starp nozarēm), Igaunijā – līdzīgi kā pie mums – ap 13%. Salīdzinājumam, tādās izteikti industriālās valstīs kā Vācija un Polija apstrādes rūpniecības daļa IKP ir 17-18%.
Cits jautājums – produktivitāte un eksportspēja. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma tapušā Latvijas Universitātes 2022. gada pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā apstrādes rūpniecībā tas joprojām bija tikai 46% no ES vidējā līmeņa.
Lai gan Latvijā ir par trešdaļu lielāks iedzīvotāju skaits nekā Igaunijā, 2022. gadā mūsu apstrādes rūpniecība spēja ģenerēt apgrozījumu 11 miljardu eiro vērtībā. Igauņi – 19 miljardu eiro, rāda abu valstu statistikas pārvalžu dati.
Arī eksporta apjoma ziņā mēs nevaram pārlieku lepoties – "Eurostat" dati liecina, ka preču un pakalpojumu eksports kopumā 2022. gadā Lietuvā veidoja 87,6%, Igaunijā – 85,5%, bet Latvijā – 70,4% no kopējās pievienotās vērtības.
Līdzīgi kā abās pārējās Baltijas valstīs, gan Latvijas tautsaimniecība kopumā, gan apstrādes rūpniecība nozaru griezumā ir nosacīti diversificēta, ja neskaita lielo kokapstrādes īpatsvaru. Kas no vienas puses ir labi, jo mīkstina potenciālo krīžu sekas, bet no otras – izšķīdina jau tā ne pārāk lielos kapitāla resursus. Lielāko devumu apstrādes rūpniecības izlaidē pērnā gada 11 mēnešos veidoja kokapstrāde – 26,7%. Tai sekoja pārtikas ražošana – 21,9%, elektrisko un optisko iekārtu ražošana – 9,8%, metālu un metālu izstrādājumu ražošana – 9,1%, ķīmiskā rūpniecībā un saskarnozares, tostarp farmācija – 8,9%.
66% no visas saražotās rūpniecības produkcijas tika eksportēti. Vislielākais eksporta īpatsvars bija elektrisko un optisko iekārtu ražošanā – 87,8%, vieglajā - pamatā tekstilrūpniecībā – 86,0%, ķīmiskajā rūpniecībā un saskarnozarēs – 76,9%, kokapstrādē – 67,3%.
Vērtīgākie uzņēmumi – kokapstrādē, datortehnikā un farmācijā
Paralēli nozaru kopējai statistikai ļoti interesentu ainu veido atsevišķu uzņēmumu jauda un sniegums. Šajā ziņā svarīgu informāciju sniedz ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 , kuru kopš 2025. gada rēķina finanšu pakalpojumu uzņēmums "Prudentia" un birža "Nasdaq Riga".
Pirmās trīs vietas 2023. gada vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem a/s "Swedbank Baltics", kā arī valstij piederošie uzņēmumi a/s "Latvenergo" un a/s "Latvijas Valsts meži". Taču būtiski, ka ceturtajā vietā ar 1,18 miljardu eiro kopējo vērtību ierindojas privātais Latvijas kapitāla uzņēmums SIA "Mikrotīkls", kas saražoto datortīklu aprīkojumu – bezvadu iekārtas un maršrutētājus – eksportē uz vairāk nekā 120 valstīm.
Nākamais vērtīgākais rūpniecības uzņēmums ar 7. vietu sarakstā ir Austrijas kapitāla uzņēmums, koka paneļu ražotājs SIA "Kronospan Riga". Tā vērtība – 613 miljoni eiro.
Trešajā vietā vērtīgāko Latvijas rūpniecības uzņēmumu starpā (15. vieta sarakstā) ir plaši pazīstamais Latvijas kapitāla uzņēmums a/s "Latvijas Finieris", kā vērtība tiek lēsta uz 359 miljoniem eiro, bet ceturtajā vietā ierindojas zāļu ražotājs a/s "Grindeks" ar 318 miljoniem eiro (17. vieta sarakstā).
Ja palūkojamies uz nozīmīgiem rūpniecības uzņēmumiem tālākās Top 101 vietās, tad atkal redzam gan kokrūpniecības uzņēmumus (SIA "AKZ"), gan farmācijas līderus (a/s "Olainfarm"). Savukārt lielāko vērtības kāpumu pērn ir uzrādījuši optiskās šķiedras un optisko iekārtu ražotāji SIA "Light Guide Optics International" un SIA Ceram Optec", kuru vērtība gada laikā ir pieaugusi par attiecīgi 55% līdz 218 miljoniem eiro un 41% līdz 184 miljoniem eiro.
Vēl interesanta nianse, ka pēc "Eurostat" datiem Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā kokskaidu plākšņu ražošanā.
Būtisks valsts atbalsts
Lai gan dažādu ekspertu prognozes par šogad gaidāmo IKP un eksporta pieaugumu atšķiras, viens ir skaidrs – pērnā gada kritums vairs neturpināsies. Paredzams, ka nedaudz uzlabosies ārējie apstākļi – vismaz šī gada vidū varam gaidīt Eiropas Centrālās bankas lēmumu par bāzes procentu likmju samazināšanu; sagaidāms arī, ka Latvijas lielākajos eksporta tirgos ekonomika šogad augs, lai arī ne strauji.
Kas ir būtiski – jau pērnā gada nogalē iezīmējas pozitīva, uz atkopšanos vērsta tendence Latvijas rūpniecībā. Pērn decembrī pret 2022. gada decembri rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, bet pret 2023. gada novembri – par 1,2%.
Taču pats svarīgākais – nepaļauties tikai uz labvēlīgiem ārējiem apstākļiem, bet arī iekšēji darīt visu iespējamo, lai uzlabotu mūsu uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Es uzskatu, ka svarīgi ir izvirzīt ambiciozus mērķus, kas neļauj atslābt un liek aktīvi strādāt visām iesaistītajām pusēm. Tādēļ esmu sev uzlicis pietiekami augstu latiņu – 3% IKP pieaugums šajā gadā un 4% nākamgad.
No iekšējiem faktoriem, kurus mēs paši varam ietekmēt, viens ir uzņēmējdarbībai labvēlīga vide kopumā. Mēs esam ķērušies pie plaša mēroga birokrātijas mazināšanas pasākumiem, kā arī t.s. "zaļo koridoru" ieviešanas gan ārvalstu investoru ienākšanai Latvijā, gan mūsu lielo eksportētāju iziešanai pasaules tirgos.
Runājot par finanšu pieejamību, valsts, izmantojot ES fondu resursus un "Altum" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību, ir nopietni aktivizējusi un paplašinājusi uzņēmējdarbības atbalsta programmas. Nākamajos gados tām būs pieejami kopumā 1,6 miljardi eiro.
Virzieni šeit ir visdažādākie – ir programmas lielajiem investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi, atbalsts inovatīvu produktu izstrādei, eksporta veicināšanai, uzņēmumu digitalizācijai utt. Atsevišķa izdevīgu mazo aizdevumu programma ir ieviesta tieši mazajam biznesam, kam ir praktiski neiespējami saņemt kredītu bankā.
Kopējais visu šo programmu mērķis – celt produktivitāti un eksportspēju, kas ir izšķirošais faktors, lai darbaspēka trūkuma apstākļos Latvijas rūpniecība un ekonomika kopumā varētu sasniegt solīdus izaugsmes rādītājus, panākot kaimiņvalstis.
Paralēli mēs nopietni strādājam arī pie cilvēkkapitāla attīstības un Latvijas iekšējā darbaspēka resursa aktivizēšanas, kura rezerves ir mērāmas vismaz 70 000 potenciālo darbinieku apmērā. Un, kas ir svarīgi – Baltijas valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes šim gadam liecina, ka tieši Latvija šobrīd ir valsts ar vislielāko investīciju atdevi. Tas mums ir jāizmanto.