D. Rūta stāsta, ka Amsterdarmu pirmo reizi apmeklējusi 2004. gadā, kad vēl strādājusi kādā televīzijas kompānijā, un sievieti burtiski apbūrušas Esteres van Ēgenas darinātās ādas somas. "Es jutos pilnīgi hipnotizēta un pusi dienas pavadīju Esteres salonā," stāsta amerikāniete, atzīstot, ka brauciens uz Amsterdamu bijis plānots tieši kā iepirkšanās ceļojums. Pirms astoņiem gadiem D. Rūtai vēl nav bijis nodoma uzsākt pašai savu biznesu - tāds radies 2008. gadā, kad pēc štatu samazināšanas viņa atlaista no darba. "Tieši tad man radās ideja savu pabalstu un ietaupījumus investēt pašas biznesā - van Ēgenas modes preču izplatīšanā ASV," stāsta uzņēmēja.
Viņa atzīst, ka pietiekami grūts bijis jau pats pirmais uzdevums - kontaktu nodibināšana ar slaveno dizaineri. "Man bija nepieciešami astoņi mēneši, lai ar viņu beidzot sazinātos. Estere ir viena no aizņemtākajām sievietēm, kādu jebkad esmu satikusi, tādēļ galu galā kāpu lidmašīnā un devos uz Amsterdamu, pat precīzi nenorunājusi tikšanos," atceras D. Rūta. Arī sarunas ritējušas diezgan sarežģīti, jo E. van Ēgena nav bijusi pārliecināta, vai pēc viņas gana dārgajām modes precēm (ādas cimdi maksā 300 dolāru, neliela rokassomiņa - 450 dolāru) būs pieprasījums ASV. Taču galu galā D. Rūtas neatlaidība viņu pārliecinājusi, un tagad dizainere sadarbību nenožēlojot.
Amerikāņu uzņēmēja stāsta, ka interneta veikala HVE US veidošanā viņa iesaistījusi arī savu vīru, kuram uzticēta samērā vienkāršas mājaslapas izstrāde, viņš ir arī sortimenta fotogrāfiju autors. Kompānija darbu uzsāka 2010. gadā, un tās pārdošanas apjomi pakāpeniski pieaug, tādēļ D. Rūta apsver domu atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem. "Bet pašlaik es pati pildu "staigājošās reklāmas" funkcijas. Lai kur es arī dotos, vienmēr atrodas kāda sieviete, kura interesējas, kur esmu nopirkusi šādu somu," viņa saka.
Savukārt R. Francai ideja par biznesa uzsākšanu radās pēc tam, kad atvaļinājuma laikā Francijā viņa apmeklēja vairākus nelielus vīna dārzus, kas pieder ģimenes uzņēmumiem un ražo šampanieti. Amerikāniete, kura tolaik strādāja kādā dzērienu izplatīšanas kompānijā un bija piedalījusies Ketel One Vodka mārketinga kampaņā, uzskatīja, ka pietiekami labi pazīst tirgu, un bija pārliecināta, ka pēc jaunās produkcijas būs pieprasījums. "Francijā ir aptuveni 4000 šampanieša ražotāju, bet lielākā daļa amerikāņu zina tikai Moet un Veuve Clicquot," stāsta uzņēmēja, kura mārketinga kampaņā liek uzsvaru uz to, ka viņas kompānijas Henri's Reserve tirgotie šampanieši nākuši no nelieliem vīna dārziem un ikvienam no tiem ir sava vēsture.
Nolūkā piesaistīt klientus tiek piedāvāti dažādi komplekti, lai pircējiem būtu iespēja iepazīties ar iespējami daudzām šampanieša šķirnēm. R. Franca piebilst, ka viņas mērķis ir pieradināt amerikāņus šampanieti dzert biežāk - atšķirībā no eiropiešiem, kuri dzirkstošā vīna pudeli nereti atkorķē pie pusdienām vai vakariņām, amerikāņi uzskata, ka šampanietis lietojams tikai svētkos. "Mēs sākām kā ļoti maza kompānija, taču pamazām pārdošanas apjomi aug," stāsta uzņēmēja. Viņa piebilst, ka lielu uzmanību pievērš reklāmai sociālajos tīklos un cenšas sadarboties ar blogeriem, kuri ir pazīstami ēdienu un dzērienu jomas kritiķi. Kaut gan uzņēmēja pati strādājusi dzērienu izplatīšanas kompānijā, lielu daļu pienākumu viņa uzticējusi pazīstamajam Čikāgas vīnu ekspertam Robertam Houdam, kura ziņā ir arī šampaniešu šķirņu izvēlēšanās Francijā.
Pilna raksta versija šeit.
Kompāniju mājaslapas:
http://www.hveus.com/aboutHVE.html un http://www.henrisreserve.com/