Kādas ādas alerģiskās slimības Latvijā ir visizplatītākās, kādi ir to cēloņi un izplatības veids?
Alerģijas attīstības pamatā ir iedzimtība. Tomēr arī progresējošā civilizācija, mākslīgā vide un gaisa piesārņojums ir veicinoši faktori alerģijas izplatībai pēdējās desmitgades laikā. Arvien vairāk mēs izmantojam mākslīgu, konservantiem bagātu pārtiku, savukārt mūsu āda saskaras ar dažādiem ķīmiskiem produktiem, kas ir potenciālais riska faktors alerģijas attīstībai vēlākā dzīves laikā. Turklāt, jo vairāk cenšamies ievērot higiēnu, mazgājoties vairākas reizes dienā, un izvairīties no visiem netīrumiem un baktērijām, jo lielāku kaitējumu nodarām sev un savi ādai. Nomazgājot to, ko nevajag nomazgāt, mēs tikai radām ieejas vārtus baktērijām, vīrusiem un alergēniem.
Arī mūsdienu terapija vai pārlieka piesardzība dažādu infekciju gadījumā, uzsākot tūlītēju antiobiotiku terapiju, paaugstina risku alerģijas attīstībai. Ir pat pētījumi, ka saslimstība ar alerģijām (īpaši ar atopisko dermatītu) vairāk novērojama pilsētā dzīvojošajiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem.
Latvijā ar atopisko dermatītu slimo vidēji 20 procenti bērnu. Jo attīstītāka un modernāka valsts, jo mākslīgāka vide un līdz ar to vairāk alerģisko kaišu. Piemēram, visvairāk no atopiskā dermatīta cieš Japānas iedzīvotāji - 25 procentiem jaundzimušo konstatēts dermatīts.
Kā izvairīties no ādas alerģijas, vai tas vispār ir iespējams?
No ādas alerģijas var izvairīties, zinot, kas izraisa alerģiju. Bieži vien pacients nemaz nenojauš, kas ir alerģijas cēlonis, piemēram, roku ekzēmai vai sārtiem niezošiem pleķiem uz ķermeņa. Pacients ķeras pie krēmiem - pārsvarā dažādām hormonu ziedēm - kuras dod īslaicīgu uzlabojumu, tas ir - kamēr lieto, tikmēr ir labi. Bet, līdzko terapija pārtraukta, tā ādas problēmas parādās no jauna. Slimniekam iestājās bezcerība - viņam šķiet, ka slimība ir neārstējama, un ar to ir jāsamierinās.
Bet risinājums tiek meklēts, veicot alerģijas izmeklējumus jeb tā sauktos ādas aplikācijas vai prick testus. Ādas alerģijas izraisītājs bieži vien ir parastas ikdienā lietojamas lietas, piemēram, metāla monētas, atslēgas, ziepes, šampūni, krēmi (arī ārstnieciskie), gumijas izstrādājumi un pat papīrs. Līdzko noskaidro alerģijas attīstītāju, kļūst zināms, no kā pacientam jāizvairās. Tas ir galvenais alerģijas terapijā.
Protams, ir situācijas, kad no alergēna nav iespējams izvairīties, piemēram, ja ir alerģija pret mājas putekļu ērcīti, kas biežāk sastopama atopiskā dermatīta gadījumā. Tad ir svarīgi laikus uzsākt terapiju, jo pierādīts, ka savlaicīga un atbilstoša terapija atopiskā dermatīta pacientus pasargā no astmas attīstības vēlākā laika periodā, kas jau ir daudz nopietnāka un dzīves kvalitāti traucējoša saslimšana. Ja parādās pirmās atopiskā dermatīta pazīmes, īpaši bērniem, uzreiz jādodas pie dermatologa.
Ādas saslimšanas parāda ne tikai to, kas notiek uz ādas. Tās ir kā spogulis, kas parāda iekšējo organisma stāvokli. Slimnieks jāizmeklē kopumā, jo reizēm iekšējais stāvoklis hroniskas saslimšanas var provocēt ādas alerģiju attīstību.
Kādos gadījumos noteikti jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa noteikti ieteiktu doties, ja ir aizdomas par alerģiju, kas izpaužas kā sārti, niezoši dažāda lieluma izsitumi uz ādas. Var būt arī pūslīši. Procesam ieejot hroniskā fāzē, āda kļūst sausa, lobās, plaisā, kas ir tipiski roku ekzēmai. Vēl noteikti būtu jāizmeklē jau pieminētie atopiskā dermatīta pacienti, kā arī pacienti ar aizdomām par profesijas izraisītu alerģisku dermatītu (piemēram, frizieri, medicīnas māsas, automehāniķi, mājsaimnieces, pārtikas gatavotāji un citi).
Kādas metodes lietojat ādas alerģisko slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā?
Ādas alerģiju diagnostikā lietojam pasaulē plaši pazīstamos ādas aplikācijas testus, kas ir vienīgā metode kontaktdermatītu diagnostikā. Svarīgi ir arī pārbaudīt pacienta ikdienā lietojamos līdzekļus, piemēram, krēmus, smaržas, ziepes un citus produktus, kas var izraisīt alerģiju. Šo metodi izmanto visā pasaulē, bet reti kur to var veikt Latvijā, jo nepieciešama speciāla apmācība.
Arī alergologi veic dažādus alerģiju izmeklējumus, bet to pamatā ir dažādu inhalācijas (putekšņi, spalvas) alergēnu izmeklējumi. Tie ir būtiski bronhiālās astmas gadījumā, taču maz tiek pievērsta uzmanība ādai, kas ir vissvarīgākā aizsargbarjera pret kaitīgiem ārējās vides faktoriem un alergēniem.
Ādas kaites izmeklē un ārstē dermatologs. Tādēļ, ja attīstās ādas alerģija, labāk doties pie dermatologa, kur ir iespējams veikt alerģiskās proves un noteikt alergēnus, īpaši kontaktdermatītu gadījumā, un uzsākt visus nepieciešamos ārstniecības un aizsargprocesus. Reizēm pat ar speciāli piemērotu diētu.
Cik ātri var noteikt diagnozi, ja nepieciešamas analīzes?
Tas ir atkarīgs no konkrēta gadījuma. Ja ir aizdomas par kontaktalergēnu, tad pacients ir jāvēro vienu nedēļu. Tas nenozīmē, ka visu laiku jāuzturas ārsta uzraudzībā, jo pacients dodas mājās un pēc noteikta laika nāk vizītē.
Pirmajā dienā pacientam uz muguras tiek uzlikti 30 dažādi alergēni, kurus viņš «nēsā» divas diennaktis un pēc tam nāk uz pirmo testu rezultātu nolasīšanai. Pavisam jāveic divas testa nolasīšanas. Pirmā ir pēc trīs dienām, bet otrā - pēc nedēļas. Tā var noteikt, kas īsti izraisījis ādas saslimšanu.
Atsevišķos gadījumos nepieciešams veikt prick testu (piemēram, lai noteiktu alerģiju pret lateksu). Tas izpaužas dažādu alergēnu uzpilināšanā uz roku apakšdelma un ar smalkas lancetes palīdzību ieduršanu ādā, kas pēc sajūtām līdzinās oda kodumam. Šāda testa rezultāti zināmi jau pēc 15 minūtēm. Reizēm nepieciešams veikt asins analīzes, lai noteiktu alerģiju, piemēram, pret pārtikas produktiem vai gadījumos, kad nav iespējams veikt iepriekš minēto alerģijas testu.
(Šādus izmeklējumus tagad veic arī Ogres rajona slimnīcas ambulatorajā nodaļā Miera ielā 2, otrdienās no pulksten 15 līdz 17, iepriekš reģistrējoties pa tālruni 65024552 vai 65021510.)
Vai no ādas alerģijas var atbrīvoties uz mūžu?
Nē. Ja reiz ādas alerģija ir attīstījusies, tā ir uz visu mūžu. Bet, ja cilvēks ilgstoši izvairījies no alergēna, organismā samazinās specifiskās T šūnas, un, nonākot kontaktā ar alergēnu, pat pēc daudzu gadu pārtraukuma ādas reakcija attīstās, bet jau ar daudz mazāku intensitāti.
Kontaktalerģiju gadījumā iespējama desensitizācijas terapija, kad ar mazām alergēna devām pamazām pieradina organismu pie alergēna, bet tas vēl ir zinātniski pētnieciskā līmenī.
Dr. Renāte Zvejniece konsultē pacientus Ogrē: katru otrdienu Ogres rajona slimnīcas ambulatorajā nodaļā iespējams saņemt dermatoloģes Zvejnieces konsultāciju.
