Asinsvadu veidojumi var būt gan iedzimti, gan arī dzīves laikā iegūti – vairāk vai mazāk redzami. Tomēr ar mūsdienu estētiskās medicīnas palīdzību iespējams no tiem tikpat kā atbrīvoties. Par to izcelsmi un likvidāciju stāsta Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine.
Bērniem pēc piedzimšanas- pirmajos dzīves mēnešos var parādīties kapilārās hemangiomas- asinsvadu dzimumzīmes. Tās var būt pavisam sīkas vai ļoti lielas, kā reljefi, no sarkanīgas līdz zilganas nokrāsas ādas laukumi vai veidojumi. Reizēm tās var radīt būtisku kosmētisku defektu. Tomēr parasti tās pašas izzūd 5-10 gadu vecumā.
Bērnam pēc piedzimšanas uz ādas var arī būt kapilārās malformācijas jeb portvīna plankumi. Šos zilgansārtos plankumus ādas līmenī, kas izkārtoti pa sejas, pakauša vai skausta viduslīniju, konstatē 25 - 40 % jaundzimušo. Parasti tie spontāni izzūd pirmo dzīves gadu laikā. Asinsvadu skaits tajos nav pārmainīts, taču pastāv progresējoša asinsvadu izplešanās. To likvidācijai pielieto lāzerterapiju.
Viena no izplatītākajām ādas slimībām ar asinsvadu iesaistīšanos ir rozācija, kas visbiežāk parādās 30 gadu vecumā kā vaigu, deguna, zoda vai pieres piesarkums. Rozācijai raksturīga apsārtusi sejas āda, bieža sasarkšana, vairāk vai mazāk izteikti paplašināti, izlocīti, redzami asinsvadi. Apsārtumu pastiprina dažādi iekaisumi - dziedzerērces demodex folliculorum, helikobaktērija, kas mājo kuņģī. Šīs baktērijas darbības dēļ pastiprināti izdalās specifisks ferments, kurš savukārt veicina asinsvadu paplašināšanos. Pamatā rozācija ir sejas ādas asinsvadu iekaisums, kas periodiski var pastiprināties un pāriet. Šie asinsvadi ir tendēti uz kādu kairinošu aģentu. Pārmērīgu un ātru asinsvadu paplašināšanos un asins pieplūdi ādas virskārtai, kas izpaužas piesarkumā, var izraisīt stress, nelabvēlīgi laika apstākļi - aukstums, mitrums, vējš, pārtikas produkti un alkohols.
Atsevišķos gadījumos, slimībai progresējot, var attīstīties parastajām jauniešu pinnēm līdzīgas pūtītes, kas izraisa velkošu un dedzinošu sajūtu. Slimības pilnīgs saasinājums ir hipertrofēti audi uz sejas - palielinās deguns, kļūst liels, uzbriedis, tūskains, uzburbis un bieži vien tiek asociēts ar alkoholismu, kaut gan īstenībā šī slimība, kā jau mēs to noskaidrojām, saucas rozācija un nelaimīgajam pacientam nav nekāda sakara ar pārmērīgu grādīgā dzērienu lietošanu. Un visbiežāk palielināts deguns jeb, kā medicīnā to sauc - rinofīma, attīstās tieši vīriešiem. Tās ārstēšanā pielieto IPL (intensīvi pulsējošās gaismas) un lāzerterapiju. Taču rozācijas gadījumā svarīgi veikt arī dažādas profilaktiskas darbības.
Svarīgi pareizi kopt un aizsargāt ādu, izvēloties atbilstošus kosmētiskos līdzekļus. Vasarā noteikti jālieto saules aizsargkrēmi ar SPF 50+, kā arī ārstnieciskie ādas kopšanas līdzekļi, kas neļauj paplašināties asinsvadiem. Ar īpaši nomierinošu efektu, samazinot un novēršot apsārtuma parādīšanos, ir BIODERMA Sensibio AR krēms, kas iedarbojas nomācoši uz asinsvadus paplašinošo faktoru. Šis asinsvadu paplašināšanās faktoru nomācošais komponents ir arī īpaša saules aizsarglīdzekļa sastāvā, kurš paredzēts tieši cilvēkiem ar kuperozu sejas ādu - Photoderm AR ar saules aizsargfaktoru UVB stariem 50+ (sīkāka informācija mājas lapā- http://www.sauleskrems.lv/lv/products/3/). Tas nesatur smaržvielas un ir hipoalerģisks. Savukārt iekaisuma izsitumiem lieto azelaīnskābi un metronidazolu saturošus līdzekļus.
Cilvēkiem ar kuperozu ādu jāizvairās no krāna ūdens lietošanas sejas mazgāšanai, bet dekoratīvās kosmētikas noņemšanai jālieto īpaši maigi tīrīšanas līdzekļi, piemēram, Sensibio H2O, kas nomierina un atsvaidzina ādu un pēc tam nav jānoskalo. Nedrīkst veikt arī kontrastprocedūras: karsts- auksts- karsts- auksts. Ikdienā jālieto daudz šķidruma, ne mazāk kā 2 litri dienā, jāizvairās no asu ēdienu, karstu dzērienu un alkohola lietošanas.
Tomēr dzīves laikā ne tikai var paplašināties asinsvadi, bet rasties dažādi ādas asinsvadu veidojumi.
Zirnekļveida angiomas. Tās var būt no 2 mm līdz 1,5 cm lielas un atgādināt koši sarkanu, reti zilganu, paplašinātu asinsvadu izlocītu tīklojumu ap izteiktu centrālo kapilāru. Bieži sastopamas uz sejas, apakšdelmiem un kājām. Sastopamas jauniešiem, sievietēm grūtniecības laikā. Nereti tās iet roku rokā ar venozām saslimšanām, kā arī kalpo par nopietnu simptomu aknu slimību- vīrusa hepatītam un alkohola cirozei. Tās parasti novērš ar elektro vai lāzerķirurģijas palīdzību.
Senīlās jeb ķiršveida angiomas. Tās ir apmēram 1-5 mm sīki, mazliet piepacelti, parasti apaļas formas asinsvadu veidojumi. Šīs angiomas parasti ir uz ķermeņa ādas un krāsa var būt no koši sārtas līdz violetai. Parasti parādās 30 gadu vecumā un to skaits ar gadiem palielināties. Tās nav saistītas ar saslimšanām, bet kalpo tikai kā kosmētisks defekts. Tās parasti likvidē, pielietojot lāzerterapiju.
Vēnulu paplašinājumi jeb vēnu ezeriņi. Tie atgādina pacēlumus no tumši zilas līdz violetai krāsai. Tie parasti sastopami uz sejas, lūpām un ausīm pēc 50 gadu vecuma. Par galveno to veidošanās iemeslu min UV staru ietekmi uz ādu. Lielākoties tas ir tikai kosmētisks defekts, taču jādiferencē no piogēnās granulomas vai mezglveida melanomas, kas ir viens no ādas audzēju ļaundabīgajiem veidiem. To likvidēšanai pielieto elektro un lāzerķirurģiju.
Piogēnās granulomas. Tās var veidoties pēc nelielas traumas, iekaisuma vietā strauji izveidojoties vaskulāram sarkanam veidojumam. Ja to satraumē atkārtoti, tas var stipri asiņot. tās parasti ir uz roku, kāju pirkstiem, lūpām, mutes rajonā un ķermeņa ādas. Tās jāatšķir no amelanotiskas melanomas, kas arī ir viens no ādas audzēju ļaundabīgajiem veidiem. Tās jālikvidē ķirurģiski, jo granulomas strauji aug lielākas un nelielas traumas gadījumā var stipri asiņot.
