Diemžēl bieži vien vislabākais veids, kā izvairīties no nepatīkamās organisma reakcijas uz norisēm dabā, ir izvairīšanās no pašas dabas jeb mēģināt neatrasties ziedēšanas epicentros. Lai cilvēki zinātu, kur labāk konkrētajā laikā neatrasties, nāk palīgā ziedputekšņu aerobioloģiskās jeb alerģiju izraisošu augu ziedēšanas prognozes, kas pieejamas internetā un par kurām informē arī plašsaziņas līdzekļi.

Speciālisti ziedputekšņu ziedēšanas laikā iesaka:

  • katru dienu mazgāt matus, jo tajos sīku puteklīšu veidā sabirst ziedputekšņi;
  • apģērbu, uz kura var atrasties ziedputekšņi, neienest guļamistabā;
  • naktīs nav ieteicams turēt atvērtu logu;
  • plānojot atvaļinājumu, labāk izvēlēties tieši ziedputekšņu laiku un doties atpūsties jūras tuvumā vai kalnos.

Protams, smagākos alerģijas gadījumos neiztikt bez medikamentiem. Mūsdienās ir pieejami labi, miegainību neizraisoši antihistamīni, tie nav kaitīgi arī ilgstoši lietojot.

"To cilvēku skaits, kuriem ir dažādu alergēnu izraisīta alerģija, mūsu vides un ekoloģijas ietekmē arvien vairāk palielinās, tādēļ mediķi visā pasaulē mēģina arvien dziļāk izpētīt iemeslus, kādēļ cilvēka organisms šādi reaģē, kā arī meklē veidus, kā veiksmīgāk no alerģijas atbrīvoties vai atvieglot tās simptomus", saka klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse. Speciāliste piemin ASV mediķu secinājumu, ka pastāv saistība starp pazeminātu D vitamīna līmeni asinīs un organisma tendenci uz alerģiju. Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka tieši sievietēm ar alerģisku rinītu (visbiežākā no alerģiskajām slimībām) biežāk ir pazemināts D vitamīna līmenis asinīs.

Ar jēdzienu D vitamīns saprot dažādu taukos šķīstošu vitamīnu kopu, kuri regulē kalcija balansu organismā un minerālvielu sastāvu kaulos. D vitamīnu organisms uzņem ar atsevišķiem pārtikas produktiem (olas dzeltenumu, aknām, dzīvnieku taukiem, raugu, treknām zivīm u.c.), bet visvairāk (90%) un vieglāk - saules ultravioletā starojuma ietekmē.

D vitamīns spēcina ne tikai kaulus un zobus, tas mazina arī sirds un asinsvadu slimību, kā arī onkoloģisko slimību riskus. Turklāt Kopenhāgenas universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka D vitamīnam ir ļoti būtiska ietekme uz organisma imūnsistēmu. Ja trūkst D vitamīna, T šūnas - limfocīti, kas atbild par izmainītu jeb ar vīrusiem un baktērijām inficētu šūnu atpazīšanu un likvidēšanu, nevar pilnvērtīgi veikt savu darbu. "Cilvēkiem ar tendenci uz alerģijām svarīgi būtu zināt, vai organismā netrūkst D vitamīna, lai nepieciešamības gadījumā pēc konsultācijas ar ārstu un ārsta ieteiktajā veidā šo trūkumu novērstu", saka Ramona Markuse.

Veiktie pētījumi liecina arī,  ka tiem  ādas vēža pacientiem, kuriem D vitamīna līmenis ir augstāks, slimība noris daudz vieglākā formā un viņi no tās mirst retāk nekā pacienti ar zemu D vitamīna līmeni. Tas savā ziņā ir paradokss, jo 90% D vitamīna organisms uzņem ar saules starpniecību, bet ādas vēža riska dēļ dermatologi vienmēr brīdina no atrašanās saulē.

Ir zināms, ka lielu ļaunumu organismam var nodarīt arī D vitamīna pārdozēšana - radīt sirds ritma traucējumus, kalcija izgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kalcinozi, kuras dēļ rodas arī nieru mazspēja. Parasti šīs izmaiņas notiek, ja D vitamīna preparātus lieto vairāk nekā 1 mg dienā, tādēļ par D vitamīna lietošanu noteikti jākonsultējas ar ārstu, un visieteicamāk ir veikt analīzes, lai noteiktu, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, pirms vispār lemt par nepieciešamību medikamentu vai uztura bagātinātāju veidā papildus uzņemt D vitamīnu.

Ramona Markuse aicina arī alerģisku iesnu gadījumos izvairīties no pašu izraudzītu acu vai degunu pilienu lietošanas, jo tas var situāciju tikai pasliktināt. Svarīgi ir saprast, vai aizliktā deguna un asarojošo acu iemesls ir  alerģija, vai tomēr iesnas, kāds vīruss vai infekcija.

Svarīgi atcerēties, ka alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Lai gan parasti tā sākas jau bērnībā vai jaunībā, arvien biežāk novērojami arī gadījumi, kad alerģija pirmo reizi parādās cilvēkiem pieaugušā vecumā.

Ziedputekšņu alerģija - tāpat kā alerģiskā astma, neirodermīts  un citas alerģijas formas -  ir atopiska slimība, kas var būt arī iedzimta.