Sirds mazspējas dienā aicina pievērst uzmanību pulsam un asinsspiedienam  (8)

Cilvēkiem ar sirds mazspēju raksturīga dzīves kvalitātes pasliktināšanās, biežas hospitalizācijas, kas dažādās valstīs veido 2-5% no visām neatliekamajām hospitalizācijām, un augsta mirstība. Sirds mazspēja ir biežākais hospitalizācijas iemesls pacientiem pēc 65 gadu vecuma.

Sirds mazspēja ir viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem sirds un asinsvadu slimību grupā. Tā var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds slimības rezultātā. Visbiežāk sirds mazspēju izraisa koronāra sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts, un paaugstināts asinsspiediens, taču to var izraisīt arī dažādas sirds muskuļa un sirds vārstuļu slimības.

Biežākie sirds mazspējas simptomi ir diezgan nespecifiski – nogurums, nespēks, elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, potīšu tūska. Sākuma stadijā sirds mazspēja var attīstīties arī bez simptomiem! 

Tāpēc kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību, tostarp īpašu uzmanību pievēršot pulsam (optimālam pulsam miera stāvoklī jābūt aptuveni 60 sitieniem minūtē) un asinsspiedienam - arī tad, ja simptomi liekas mazsvarīgi, vai arī nekas neliecina par sirds veselības traucējumiem.

Kardioloģe Ginta Kamzola: "Ļoti svarīgi jau agrīni atpazīt sirds mazspējas simptomus un veikt vienkāršus izmeklējumus (ehokardiogrāfiju un B-tipa nātrijurētiskā peptīda noteikšanu asinīs) sirds mazspējas diagnostikai. 

Tāpat svarīgi savlaicīgi uzsākt optimālu sirds mazspējas ārstēšanu, jo tā pasargā no smagas pakāpes sirds mazspējas attīstības, kad nereti tikai ar medikamentozu terapiju vairs nepietiek. Tā kā sirds mazspēja ir hroniska slimība ar paasinājumiem, kas lielā mērā ietekmē dzīves kvalitāti, pacientiem ļoti svarīgs ir tuvinieku atbalsts. 

Zināms, ka regulāri fiziski vingrinājumi (kaut vai regulāras pastaigas) ar pacienta vispārējam stāvoklim piemērotu slodzi stabiliem sirds mazspējas pacientiem uzlabo slodzes toleranci, samazina atkārtotu hospitalizāciju skaitu, kā arī pagarina dzīvildzi. Taču, lai to īstenotu ilgtermiņā, manuprāt, bez ģimenes locekļu iesaistīšanās un atbalsta neiztikt."

Ļoti izteiktai sirds mazspējai joprojām ir slikta prognoze - 50% mirst 5 gadu laikā, taču, regulāri lietojot medikamentus un sekojot visiem ārstēšanās norādījumiem, var ne tikai paildzināt dzīvi un uzlabot tās kvalitāti, bet pat strādāt. 

Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: "Sirds mazspējas dienā vēlamies atgādināt lēmumu pieņēmējiem par šo neaizsargāto pacientu grupu, kuru dzīvība un veselība ir pilnībā atkarīga no ārstēšanās un medikamentu pieejamības, un aicināt atjaunot zāļu kompensāciju, kas krīzes laikā tika samazināta, iepriekšējā – 100% - apmērā! 

Kā zināms, Latvijā ir augsti rādītāji iedzīvotāju saslimstībai ar hipertensiju un citām sirds un asinsvadu slimībām, kas bieži netiek ārstētas un noved pie daudz nopietnākām saslimšanām, to skaitā sirds mazspējas. 

Diemžēl pie mums šobrīd nav pieejamas rehabilitācijas programmas vai klīnikas, kur šādiem pacientiem un viņu tuviniekiem saņemt atbalstu un konsultācijas par slimību, kā arī uzzināt papildus informāciju. Tāpēc sadarbībā ar kardiologiem rīkojam pasākumu pacientiem, kurā būs iespēja saņemt gan praktiskus padomus, kā sadzīvot ar slimību, gan ieteikumus ikdienas fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz uzlabot pašsajūtu un informatīvus materiālus. "

Lai vērstu uzmanību uz sirds mazspējas profilaksi, kā arī savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas nozīmi, šī gada 23.maijā plkst.13.00-14.30 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Konferenču zālē norisināsies pasākums sirds mazspējas pacientiem, viņu tuviniekiem un citiem interesentiem.

Pasākumā:

• Kardioloģe dr. Ginta Kamzola - kā labāk sadzīvot ar sirds mazspēju, kas ik dienu jāievēro, kādiem veselības rādītājiem jāseko līdzi, kas jāzina pacientam un viņa tuviniekiem, lai palīdzētu sirds mazspējas pacientam

• Kardiologs dr. Andris Skride – par koronārās sirds slimības un arteriālās hipertensijas kā biežāko sirds mazspējas cēloņu diagnostikas iespējām

• Sandra Seimane, Ambulatorās kardiorehabilitācijas vadītāja, P. Stradiņa KUS, FMRC un Marta Tūna, Ambulatorās kardiorehabilitācijas koordinatore, P. Stradiņa KUS, FMRC – fiziskās aktivitātes sirdij un priekam.