Izvēlēties krāsas ir aizraujoši, bet izveidot pārdomātu krāsu salikumu nav tas pats, kas salikt kopā sev vēlamās krāsas. Piemēram, ja Jūsu mīļākās apģērba krāsas ir sarkans ar zaļu, tas vēl nenozīmē, ka vēlaties dzīvot sarkani zaļās telpās. Krāsu saskaņa ir vairāk zinātne nekā māksla. Lai izveidotu veiksmīgu toņu salikumus telpām noder krāsu mācības pamatprincipu zināšana.Un tātad, sāksim ar to, ka atsvaidzināsim skolā iegūtās zināšanas par krāsu mācību. Visas krāsas shematiski ir ietveramas krāsu aplī.

Tajā ir trīs pamatkrāsas - dzeltena, sarkana, zila, kuras nav iegūstamas no citām krāsām, bet tās sajaucot veidojas pārējās krāsas. Zaļā, oranžā un violetā krāsa ir atvasinātās krāsas, kuras iegūtas, savstarpēji sajaucot pamatkrāsas. Krāsu aplī līdzās esošās krāsas tiek uzskatītas par radniecīgām, piemēram, dzeltenā un oranžā, zilā un violetā. Pretkrāsas jeb kontrastējošās krāsas, krāsu aplī atrodas tieši pretim viena otrai, piemēram, zaļā un sarkanā, dzeltenā un violetā.

Krāsas iedala siltajās un vēsajās - dzeltenā, oranžā un sarkanā tiek uzskatītas par siltajām krāsām, violetā, zilā un zaļā par vēsajām. Tomēr katra krāsa satur siltākas vai vēsākas nianses. Tāpēc pastāv arī vēsi sarkanā vai silti zaļā. Katra krāsa var būt spilgtāka, bālāka vai tumšāka atkarībā no baltās vai melnās krāsas piejaukuma, dzidrāka vai dūmakaināka - atkarībā no pretkrāsas piejaukuma.

Jāatceras, ka arī dažādas atšķirīgas nokrāsas mēdz būt interjerā lietojamajām koksnēm - osis ir vēss, sudrabaini bēšīgs, ozols - silti zeltains, priede un dižskābardis vēl siltāki, ķirsis - koši sarkanīgs.

Lai veidotu saskanīgus toņu salikumus telpā var izmantot divus dažādus paņēmienus:

Radniecīgo krāsu salikumi - šo paņēmienu ir visvieglāk izmantot - lieto krāsu aplī līdzās esošu nokrāsu grupas. Var izmantot vienas krāsas dažādas nianses, kā arī divas vai vairākas līdzās esošo krāsu grupas. Piemēram, starp dzelteno un sarkano atrodami tādi skaisti toņi kā terakota, okers, apelsīna toņi, kas rada siltu, mājīgu un piesātinātu kolorītu. Viens no radniecīgo krāsu salikumu trūkumiem ir šķietama vienmuļība, jo līdzīgie toņi it kā saplūst kopā. To viegli var labot ar akcentiem - nelieliem krāsu laukumiem no citas krāsu apļa daļas. Piemēram, ja interjers veidots vēsos toņos, kā akcentu var izmantot kādu priekšmetu vai vairākus izteikti siltā tonī, tādejādi atsvaidzinot kopskatu. Vienu toņu savienojumos bieži vien kā pamatu izmanto neitrālus baltus fona toņus, kā akcentus izmantojot košākas viena vai divu toņu krāsas.

Kontrastējošu krāsu salikumi - kontrastējošām krāsām piemīt maģiska enerģija, kuras trūkst līdzīgo toņu salikumos. Viskošākie krāsu kontrasti izdodas kombinējot siltās un vēsās krāsu apļa nokrāsas. Kontrastainās krāsas var izmantot par telpas toņu salikuma pamatu vai arī kā spilgtus akcentus blakus neitrāliem vai radniecīgiem toņiem. Lai kontrastainā interjerā justos komfortabli, vienai no šīm krāsām jāatvēl pārsvars daudzumā vai intensitātē, bet otras intensitāte jāmazina tonāli vai dozējot daudzumu.

Krāsainībai dažādās telpās var būt dažādākie uzdevumi - piesaistīt uzmanību, aktivizēt, nomierināt, provocēt, kaut ko izcelt vai tieši otrādi nomaskēt. Krāsai arī ir īpašas attiecības ar telpas iekārtojuma stilu. Noteikts vēsturisks stils diktē savu, noteiktu krāsainību.