Foto: AFP/Scanpix
Cilvēki, tāpat kā 97% visu citu pa zemeslodi staigājošo, rāpojošu un lidojošo radījumu, nav paredzēti tikai vienam partnerim. Par spīti tam, lielai daļai mūsu sugas īpatņu ir tendence veidot romantiskas attiecības un būt uzticīgiem. Tomēr arī šajā ziņā neesam vienīgie – romantiķi sastopami arī spārnaino un četrkājaino vidū, vēsta portāls „Neatorama”.

Piedāvājam iepazīties ar astoņām dzīvnieku sugām, kurās romantika un mīlestība nebūt nav svešas:


Randiņu eksperti - albatrosi


Foto: AFP/Scanpix

Ja dabā meklējat ko līdzīgu cilvēku paradumam organizēt randiņus, kuru laikā tiek iepazīti potenciālie partneri pirms izvēlēts īstais un vienīgais, vislabāk tas novērojams nevis pie primātiem un pat ne citiem zīdītājiem, bet albatrosu vidū.

Šie graciozie jūras putni pārošanās procesam nepieciešamo briedumu sasniedz vien piecu līdz desmit gadu vecumā, taču pat tad viņi nesteidzas veidot attiecības. Kad jaunuļi dodas uz ligzdošanas vietām, viņi ilgu laiku tikai novēro vecāko putnu romantiskās izdarības, kuras sastāv no dejošanas, spalvu kārtošanas, ilgstošas partnera vērošanas, stiepšanās pretim debesīm un vokālajiem paraugdemonstrējumiem.

Tikai pēc vairākiem gadiem, rūpīgi novērojot, atkārtojot un mācoties no vecajiem, arī jaunie putni uzsāk piedalīties šajos aplidošanas rituālos. Tēviņi ik gadu aplido vairākas iekārotās albatrosu lēdijas, līdz beidzot atrod īsto, ar kuru palikt kopā uz visu atlikušo dzīvi.

Līdzko attiecības ir nodibinātas, pāris izveido savu unikālo kustību valodu, kuru izmanto otra valdzināšanai pirms uzsākt ligzdošanu. Pēcāk šis rituāls visā pilnībā vairs nekad netiek atveidots. Rūpīgā dejas mācīšanās vairāku gadu garumā, lai vēlāk atkal pavadītu vairākus gadus, aplidojot meitenes, norāda, cik lielu darbu albatrosi ir gatavi ieguldīt, lai atrastu savu īsto un vienīgo.


Jūraszirdziņu krāsu flirts


Foto: AFP/Scanpix

Jūraszirdziņi ir ne tikai vieni no retajiem jūru dzīvniekiem, kas veic sarežģītas mīlas dejas, bet viņu ģimenēs lielākā atbildība par bērniem, tostarp jaunuļu iznēsāšana, ir atstāta tēviņu pārziņā.

Kāzu laikā abi mīlnieki brīžiem sadodas astītēs, bet brīžiem virpuļo saspieduši degungalus un aktīvi maina krāsas, demonstrējot, ka ir gatavi romantikai. Mīlas dejā viņi var griezties vairākas dienas, līdz abi nododas mīlas aktam, kas var ilgt vēl aptuveni astoņas stundas.

Kad jaunais vīrs ir apsēklots, mātīte turas viņa tuvumā. Viņa ik rītu atkal un atkal pie viņa atgriežas, flirtējoši mainot krāsas un uzmanot, kā viņš veic savus pienākumus. Tā tas notiek līdz brīdim, kad izšķiļas jaunā paaudze.


Mīlas putni nešķiras nekad


Foto: AFP/Scanpix

Protams, mīlas putniem, dažkārt sauktiem arī par nešķiramajiem, jau sava vārda dēļ vien jābūt šajā sarakstā. Bet ne velti suga tikusi pie šāda apzīmējuma un dažādās valstīs tiek pat dāvināti jaunlaulātajiem kā mūžīgās mīlestības simbols.

Abi spilgti krāsotie mīlnieki, līdzīgi kā daudzi citi putni, dzīvesbiedru nemaina visu savu dzīvi un otra nāves gadījumā, no bēdām drīz mirst arī paši. Taču cilvēku ievērību izpelnījušies galvenokārt savas mīlīgās kopā sēdēšanas dēļ, teju gandrīz nekad vienam no otra neatstājoties.

Atšķirībā no albatrosiem, mīlas putni romantiskās attiecībās ielaižas divu mēnešu vecumā. Pirmo uzmanības pievēršanu veic mātītes, uzbužinot spalvas. Kad tēviņš ir uzkurināts, viņš sāk aplidošanas deju, kuras laikā krata pats savu un ieskā savas partneres galvu.

Kad pāris izdēj olas, māmiņa tās perē un audzē cālēnus, bet tēta pienākums ir gādāt par pārtikas sagādi jaunajai ģimenei.

Austrālijas dzērvju nenogurstošā valdzināšana


Foto: AFP/Scanpix

Visas dzērves ir monogāmas, un visām sugām ir savas īpašas pārošanās dejas, taču Austrālijas dzērvēm tās ir īpaši fascinējošas.

Viņas ik gadu atgriežas vienās un tajās pašās ligzdošanas vietās, taču neatkarīgi no tā, cik sen jau ir kopā, vienmēr turpina nenogurstoši atkal un atkal atkārtot vienas un tās pašas savaldzināšanas dejas, it kā partnera sirds vēl tikai būtu jāiekaro. Tā gan nav vienkārša riņķošana un klanīšanās - tiek uzskatīts, ka Austrālijas dzērves izpilda vissarežģītāko pārošanās deju dzīvnieku pasaulē.

Deja vienmēr sākas ar zāles pikuča pamešanu gaisā, lai to pēcāk atkal noķertu knābī. Tad noteiktā secībā tiek izpildīta lēkāšana, kakla un spārnu plātīšana, saliekšanās un griešanās pa apli, kā arī dažādu skaņu izsaukšana un galvas kratīšana. Turklāt dažkārt dejo tikai viens putns, citreiz dejo abi, bet visai bieži ballītē iesaistās visa dzērvju kolonija.


Dārza gliemji - amoriņi


Foto: AFP/Scanpix

Glumie dārza kaitēkļi ar romantiku parasti nesaistās, īpaši zinot to, ka viņi ir hermafrodīti, taču tieši gliemeži ir vainojami pie tā, ka grieķi radījuši stāstu par mīlas dievību Amoru.

Par spīti savam nenoteiktajam dzimumam, pēcnācēju radīšanai nepieciešami divi sugas pārstāvji, kuri pārmaiņus viens otru apaugļo. Tas notiek, otra virzienā izšaujot gļotainas „šautriņas", no kurām viena trešdaļa partneri nemaz nesasniedz. Tās stimulē gliemju sievišķos reproduktīvos orgānus, tādējādi sagatavojot tos pēcnācēju radīšanai.

Kad abi mīlnieki ar šautriņām ir apmainījušies, nākamās sešas stundas notiek abu mīlas akts.

Tiesa, gļotainas bultas šaujošs gliemezis ne tuvu nav tik romantisks kā pliks eņģelītis ar loku, ko redzam uz Valentīndienas kartiņām.

Lielo degunragputnu savstarpējā atkarība

Foto: AFP/Scanpix

Lai gan tieši starp putniem monogāmija (viena „mūžīgā" partnera izvēle) ir novērojama visbiežāk, tikai dažās citās sugās tēviņi un mātītes ir tik ļoti savstarpēji atkarīgi no saviem partneriem, cik tas ir izteikts lielo degunragputnu vidū.

Abi mīlnieki viens otru papildina, dziedādami kopējus duetus. Tēviņš vienmēr uzņem toni, bet mātīte vēlāk pievienojas aizrautīgā unisonā.

Viņi ligzdu kopēji izveido lielu koku dobumā, un, kad olas ir izdētas, degunragputnu mātīte sevi tajā iebarikādē, atstājot tikai nelielu caurumu vienā tās malā. Visu perēšanas laiku un arī kādu laiku pēc jauno degunragputnēnu izšķilšanās tēviņš jaunajai māmiņai pienes pārtiku, kuru ligzdā padod pa atstāto caurumiņu.

Pēc diviem mēnešiem, kad cālēni var iztikt bez mātes, abi vecāki viņus iebarikādē dobumā un baro kopīgi, līdz viņi ir tik lieli, lai paši izkļūtu no ligzdas.


Lauku peles ir mierā ar pirmo


Foto: AFP/Scanpix

Grauzējus gluži tāpat kā gliemežus par romantiskiem nosaukt ir grūti, taču lauku pele šim apzīmējumam tomēr atbilst visai labi. Jaunie tēviņi naski ievācas kopā ar pirmo satikto sugas mātīti un paliek ar viņu kopā visu atlikušo mūžu.

Agrīnā tikšanās periodā viņi abi cītīgi iezīmē savu teritoriju un aizsargā savu to no visiem, kas tajā nejauši ieklīst. Tēviņš ir īpaši agresīvs pret visām sugas mātītēm, kas ieklīst teritorijā vai cenšas ielauzties ģimenes midziņā.

Laimīgais pāris savas dzīves laikā rada ne tikai milzu pulku pēcnācēju, bet arī aprūpē viens otru un kopā guļ, tā nodrošinot siltumu.


Mazo šimpanžu mīlas rotaļas


Foto: AFP/Scanpix

Kamēr šajā sarakstā minētie dzīvnieki lielākoties ir laimīgi savās stabilajās un nemainīgajās monogāmajās ģimenēs, mazās šimpanzes sugas pārstāvji romantiku bauda pavisam citādi.

Šiem radījumiem patīk vienam otru redzēt mīlēšanās laikā, turklāt viņi labprāt nododas skūpstiem uz lūpām. Līdz ar to var secināt, ka putni un pat peles īsteno romantiku, par ko pat daudzi homo sapiens var tikai sapņot, bet fiziskajās attiecībās šimpanzes ir mums daudz tuvāki radījumi.

Arī šo romantikas daļu nedrīkst aizmirst, ņemot vērā, ka mēs ne tikai iemīlamies, bet arī mīlējamies, atgādina
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!