"Negribu iejaukties to cilvēku darbā, kuri, strādājot ar izlasi, pelna sev iztiku. Tāpat nepārzinu valstsvienības virtuvi un problēmas, ar kurām visiem ar izlasi saistītajiem cilvēkiem vajadzēja saskarties, taču kā līdzjutējs esmu lepns par to, ka komandai izdevās saglabāt vietu augstākajā divīzijā," izteicās Šuplers.

"Kopumā komandas sniegums uz ledus, ja neskatāmies tikai uz rezultātu tablo, bija lielisks. Bija savi objektīvie iemesli, kas izšķirošos brīžos patraucēja uzspiest savu spēles stilu, taču prieks, ka Latvijas izlase apliecināja savu piederību pasaules hokeja visaugstākajam līmenim," piebilda Šuplers. "Izlases treneri noteikti zina, kādi ir iemesli tam, kāpēc komanda vienu brīdi izskatījās morāli sagrauta."

"Skatoties objektīvi, protams, pietrūka to spēlētāju, kas dažādu iemeslu dēļ izlasei nepalīdzēja. It īpaši pietrūka Jāņa Sprukta, Gunta Galviņa un Mārtiņa Karsuma. Tāpat nopietnu robu treneru plānos noteikti iecirta Artūra Kuldas trīs spēļu diskvalifikācija," uzskata Šuplers.


"Tāpat zīmīgi, ka divu svarīgu maču likteņus izšķīra pēcspēles metienu sērijas, Latvijas izlasei abās piedzīvojot zaudējumus. Pēcspēles metieni nav tikai veiksmes un meistarības savienojums. Tie ietver sporta jēgu un ideju. Šoreiz izlasei acīmredzami pietrūka veiksmes," noslēgumā izteicās Šuplers. "Tāpēc uzskatu, ka nekāda traģēdija nav notikusi. Līdzjutējiem jābūt lepniem par izlases sniegumu. Spēlētāji galu galā ir ieguvuši arī ļoti vērtīgu pieredzi, kas noderēs nākotnē."

Kā ziņots, šāgada pasaules čempionāta kopvērtējumā Latvijas hokejisti ieņēma 13.pozīciju 16 komandu konkurencē.

Kopš iekļūšanas spēcīgāko komandu grupā 1997.gadā Latvijas izlase turnīrā par vietas saglabāšanu augstākajā divīzijā spēlēja ceturto reizi. Arī iepriekšējās reizēs Latvijai veiksmīgi izdevās saglabāt vietu elites grupā, kaut 1999.gadā nācās piedalīties speciālā pārspēļu turnīrā.