Olimpiāde ilgs līdz pat februāra beigām, un tajā kopā tiks sadalīti 90 medaļu komplekti.
Vankūvera pie spēļu rīkošanas tiesībām tika 2003.gadā, bet tās ieguva tikai ar trešo mēģinājumu. Vankūvera Olimpiādi rīkot vēlējās arī 1976. un 1980.gadā. Savukārt par pretendēšanu 2010.gadā Vankūvera kopā ar Vistleru pirmo reizi sāka domāt 1998.gadā. Viņi valsts iekšējā konkurencē apsteidza Kvebeku un 1988.gada olimpisko spēļu mājvietu Kalgari, bet izšķirošajā balsojumā bija pārāka pār Dienvidkorejas pilsētu Phjončhanu un Austrijas kūrortu Zalcburgu.
Olimpisko spēļu lāpa tika iedegta pagājušā gada 22.oktobrī. Nākamās astoņas dienas tā ceļoja pa Grieķiju, bet jau 30.oktobrī ieradās Kanādā un līdz atklāšanas ceremonijai kopā veiks 45 000 kilometru. Šī ir visu laiku garākā stafete vienas valsts teritorijā musdienu olimpiskās kustības vēsturē.
Organizatori ļoti lielus līdzekļus ieguldījuši drošības jautājumos, un spēļu priekšvakarā viņus daudz vairāk satrauc sniega trūkums. Vankūverā šobrīd ir pavasara cienīgi laika apstākļi un temperatūra turas aptuveni +10 grādu robežās pēc Celsija skalas. Šajā pilsētā gan visi pasākumi notiks telpās, bet Vistlerā, kur notiks sacensības trasēs, temperatūra ir aptuveni ap nulli grādiem.
Lielākās problēmas ir ar Vankūveras pievārtē esošo Cipreses kalnu, kurā Olimpiādes laikā norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas sacensības. Plānotajās trasēs ir liels sniega deficīts un tas pastāvīgi tiek pievests no kalna augstākajiem punktiem.
Šī ir siltākā Cipreses kalna ziema vēsturē. Laikā no 1.decembrim līdz 31.janvārim vidējā gaisa temperatūra valstī bija +7,2 vidējo +3,9 grādu vietā. Apkārtne saņēmusi 79 procentus no nokrišņu normas, bet lielākoties tas bija lietus.
Tāpat organizatori regulāri brīdina dopinga lietotājus. Paredzams, ka Olimpiādē kopā tiks veikti 2000 analīžu.
Latvijas sportistu šogad Olimpiādē būs tikpat daudz kā 2006.gadā Turīnā, un tas ir atkārtots rekords gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs. Kādu brīdi bija cerības uz 59.sportistu, tomēr snovbordistam Tomam Vasinam Starptautiskā Slēpošanas savienība (FIS) nedeva atļauju piedalīties Olimpiādē.
Jau pirmajā sacensību dienā, 13.februārī, trasē dosies vairāki Latvijas sportisti. Pirmajam plānots startēt kalnu slēpotājam Robertam Rodem, kuram būs jādodas ātrajā un bīstamajā nobrauciena trasē, Haraldam Silovam jau pirmajā dienā paredzēts starts gan ātrslidošanā (5000 metru distancē), gan šorttrekā (1500 metros), Latvijas biatlonistes aizvadīs 7,5 kilometru sprinta distanci, bet kamaniņu braucēji dosies pirmajos divos braucienos.
Paredzams, ka trijās no sacensību dienām Latvijas sportisti sacensību arēnās nedosies - 22., 25. un 28.februārī.
No latviešiem lielākie panākumi tiek gaidīti no skeletonista Martina Dukura, kurš šosezon kļuva par Pasaules kausa ieguvēju un Eiropas čempionu, kā arī Jāņa Miņina pilotētā bobsleja četrinieka. Dukurs trasē dosies agros 19. un 20.februāra rītos, savukārt Miņins četriniekos startēs 26. un 27.februāra vakaros.
Tieši Dukurs būs arī Latvijas karoga nesējs atklāšanas ceremonijā. Paredzams, ka vairāki sportisti drīzo sacensību dēļ atklāšanā nepiedalīsies, bet savu iešanu atklāšanas gājienā apstiprinājuši kalnu slēpošanas, bobsleja, skeletona un distanču slēpošanas sportisti, kā arī hokejisti.
Pirms četriem gadiem Turīnā Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīnīja trešo vietu, kas bija pirmā medaļa ziemas spēlēs neatkarīgas valsts vēsturē. Kā jau vēstīts, Rubenis trasē dosies jau pirmajā sacensību dienā naktī uz svētdienu, bet pēdējos divus braucienus aizvadīs naktī uz pirmdienu.
Latvijas komandā pieredzējušākie olimpieši būs Ilmārs Bricis un Anna Orlova, kuri ar savu staru iekļūs arī mūsdienu olimpisko spēļu vēsturē.
Līdz šim mūsdienu olimpiskās kustības vēsturē 16 sportisti ir startējuši sešās Ziemas olimpiskajās spēlēs, bet vēl neviens sportists nav piedalījies septiņās Olimpiādēs. Šo rekordu cerēja sasniegt itāļu kamaniņu braucējs Vilfrīds Hūbers, taču viņš neiekļuva savas valsts komandā.
Latvijas komandas vidējais vecums ir palielinājies līdz 27 gadiem, kas ir nedaudz vairāk nekā Turīnā - 26,7 gadi. "Visjaunākā" komanda bija 1992.gada Albervillas Olimpiādē, kad sportistu vidējais vecums sasniedza 25 gadus.
Komandas vecākais atlēts būs hokeja vārtsargs Sergejs Naumovs (40 gadi), savukārt jaunākais - kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks, kurš savu 18.dzimšanas dienu svinēs 15.februārī olimpisko spēļu laikā. Jau otrajā Olimpiādē kāds Latvijas sportists svinēs pilngadību, jo Pekinas spēļu laikā tāds notikums bija kanoe airētājam Miķelim Ežmalim.
Tāpat šajā Olimpiādē jau trešo reizi pēc kārtas startēs arī Latvijas hokeja izlase, kas galīgo sastāvu paziņos līdz 15.februārim. Pirmo spēli pret Krieviju hokejisti aizvadīs 17.februārī plkst.7 rītā pēc Latvijas laika, bet pēc tam tiksies arī ar Čehiju un Slovākiju.
Olimpiskajās spēles Vankūverā startēs 2500 sportisti no vairāk nekā 80 pasaules valstīm. Šīs būs pirmās ziemas olimpiskās spēles Ganai, Bahamu salām, Gabonai un Kaimanu salām.
Pirmo reizi Latvijas Televīzija (LTV) Olimpiādi pārraidīs ne tikai televīzija, bet arī internetā un mobilajā vidē. Internetā translāciju varēs vērot tikai LTV interneta mājaslapā. Ņemot vērā šos apstākļus, LTV veikusi pasākumus, lai iespējami lielākam skaitam interneta lietotāju labā kvalitātē nodrošinātu LTV 7.kanāla olimpisko spēļu programmas pārraidīšanu tiešsaistes režīmā. Tāpat LTV arhīva mājaslapā visu pārraidīto sacensību ierakstus bez maksas būs iespējams skatīties līdz pat šī gada beigām.
Tomēr interneta signāls tiks bloķēts, un saskaņā ar Eiropas raidorganizācijas savienības (EBU), kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izstrādātajiem raidtiesību noteikumiem LTV translācijas internetā nebūs iespējams vērot ārpus valsts robežām.
Vienlaikus ar plašām iespējām vērot olimpiskās pārraides televīzijā un interneta vidē sadarbībā ar "Latvijas Mobilo telefonu" tiks nodrošināta translāciju pārraide mobilajā platformā. Mobilajā vidē būs pieejami arī video sižeti par visām svarīgākajām sacensībām, speciālās reportāžas par Latvijas sportistu startiem no Vankūveras, olimpiskās ziņu programmas un tradicionālie "Zelta mirkļi".
Latvijas pārstāvji Vankūveras olimpiskajās spēlēs:
hokejs (23 sportisti): vārtsargi - Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Sergejs Naumovs; aizsargi - Kristaps Sotnieks, Krišjānis Rēdlihs, Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Arvīs Reķis, Georgijs Pujacs, Kārlis Skrastiņš, Oskars Bārtulis; uzbrucēji - Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ģirts Ankipāns, Mārtiņš Cipulis, Jānis Sprukts, Aleksandrs Ņiživijs, Armands Bērziņš, Gints Meija, Herberts Vasiļjevs, Kaspars Daugaviņš, Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Karsums;
hokeja rezervisti (divi sportisti): aizsargi - Artūrs Kulda, Oļegs Sorokins
kamaniņu sports (desmit sportisti) - Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Anna Orlova, Agnese Koklača, Andris Šics/Juris Šics, Oskars Gudramovčs/Pēteris Kalniņš;
biatlons (deviņi sportisti) - Ilmārs Bricis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Kristaps Lībietis, Madara Līduma, Gerda Krūmiņa, Līga Glāzere, Žanna Juškāne;
bobslejs (astoņi sportisti) - Jānis Miņins, Daumants Dreiškens, Oskars Melbārdis, Intars Dambis, Edgars Maskalāns, Pāvels Tulubjevs, Raivis Broks, Mihails Arhipovs;
kalnu slēpošana (trīs sportisti) - Liene Fimbauere, Roberts Rode, Kristaps Zvejnieks;
skeletons (divi sportisti) - Martins Dukurs, Tomass Dukurs;
distanču slēpošana (divi sportisti) - Jānis Paipals, Anete Brice;
šorttreks un ātrslidošana (viens sportists) - Haralds Silovs.