Foto: PantherMedia/Scanpix
Ne vienmēr labākos filmu sižetus saraksta kino speciālisti. Tie bieži vien ir īstu dzīves notikumu iespaidoti. Starp šādiem piemēriem var atrast aizkustinošākās, iedvesmojošākās un sāpīgākās filmas par sportu.

Apkopojot ārzemju masu mediju publikācijas, izveidojām, mūsuprāt, desmit emocionālo ārzemju sporta filmu sarakstu.

Nelsona Mandelas atbalstītā Dienvidāfrikas regbija izlase

Foto: AFP/Scanpix

Filmas nosaukums: "The 16th Man"

1995. gadā, pēc aparteīda beigām, Dienvidāfrikas Republikā joprojām eksistēja domstarpības starp divām tautas daļām, afrikāņiem un baltajiem, kamēr jaunā prezidenta Nelsona Mandelas atbalstīta Dienvidāfrikas izlase pirmo reizi piedalījās un arī organizēja pasaules čempionātu regbijā.

Filma atspoguļo, kā Mandela centās izmantot regbija popularitāti, lai vienotu abas sašķeltās puses. Ne visi afrikāņu izcelsmes valsts iedzīvotāji atbalstīja komandu, kura sastāvēja tikai no baltiem regbistiem. Tieši tāpēc viens no regbija vēstures spilgtākajiem momentiem ir komandas atribūtikā tērptā Mandelas došanās laukumā pēc DĀR uzvaras finālmačā. 

Eskobars un narkofutbols Kolumbijā

Foto: AFP/Scanpix

Filmas nosaukums: "The Two Escobars"

Filma par kolumbiešu futbolistu Andresu Eskobaru, kurš tika nošauts pēc bumbas iesišanas savos vārtos 1994. gada Pasaules kausā, un valsts futbola saistību ar nežēlīgi slaveno narkobaronu Pablo Eskobaru.

Dokumentālā ataino Kolumbijas futbola attīstību vēlajos 1980-tajos un agrajos 1990-tajos, pateicoties tajā ieguldītajai noziedznieku naudai. Filmas veidotāji tās beigu pusē arī netieši norāda, ka Andresa Eskobara nāvi un turpmāk sekojošo līmeņa kritumu Kolumbijas futbolā, iespējams, iespaidoja un izraisīja Pablo Eskobara nāve.

Karš kā šķērslis tuvai draudzība

Foto: AP/Scanpix

Filmas nosaukums: "Once Brothers"

Dokumentālā filma ir balstīta uz divu bijušās Dienvidslāvijas basketbolistu attiecībām - Vladi Divacu (Serbija) un Draženu Petroviču (Horvātija). Savulaik kļuvuši par draugiem, pārstāvot Dienvidslāvijas basketbola izlasi vēlajos 1980-tajos gados, abi basketbolisti turpināja regulāri kontaktēties un viens otru atbalstīt pēc pārejas uz Nacionālo Basketbola asociāciju, katrs dzīvojot citā pilsētā sev svešajā ASV vidē.

Sākoties Dienvidslāvijas karam, kurā Horvātija un Serbija bija pretējās pusēs, starp abiem spēlētājiem rodas domstarpības, kuras arī netika atrisinātas līdz Petroviča nāvei 1993. gadā. Liela daļa filmas ir balstīta uz Divaca atmiņām un nožēlu, ka abi basketbolisti savu draudzību nespēja saglābt pirms Petroviča liktenīgās autokatastrofas. 

Tūkstošiem kilometru garš skrējiens ar kājas protēzi

Foto: Kadrs no filmas

Filmas nosaukums: "Into the Wild"

Basketbolista Stīva Neša režisēts darbs par Teriju Foksu, kurš vēža dēļ pazaudēja kāju, bet tas viņu neatturēja no viena no visu laiku ievērojamākajiem sportiskajiem varoņdarbiem, 1980. gadā noskrienot vairāk nekā 5000 kilometrus pa Kanādu.

Fokss mira gadu vēlāk, 22 gadu vecumā, bet ar savu ievērības cienīgo maratonu kļuva par Kanādas leģendu un viņa vārdā nosauktie labdarības skrējieni vēl mūsdienās ir spējīgi savākt vairākus miljonus vēža slimības pētniecībai.

Netaisnīgi 26 gadi aiz restēm

Foto: Kadrs no filmas

Filmas nosaukums: "26 Years: The Dewey Bozella Story"

Stāsts par Djūiju Bozellu, kurš 26 gadus no savas dzīves pazaudēja nepatiesas slepkavības apsūdzības dēļ, bet pēc pavadītajiem gadiem cietumā spēja iegūt profesionāla boksera licenci un 52 gadu vecumā uzvarēt savu vienīgo cīņu ringā.

Gan Bozellas centieni cīnīties par savu brīvību, gan sūri nopelnītā iespēja kļūt par profesionālu bokseri atgādina neticami veiksmīgu Holivudas filmas atrisinājumu.

Ticības saglabāšana nāves priekšā

Foto: Kadrs no filmas

Filmas nosaukums: "Survive and Advance"

Dokumentālā filma par Ziemeļkarolīnas štata universitātes neticamo uzvaru 1983. gada ASV universitāšu čempionātā un viņu harizmātisko treneri Džimiju Valvano, kurš spēja saglabāt savu iedvesmojušo garu pat pēc saslimšanas ar vēzi.

Kamēr "Wolfpack" komandas uzvaru joprojām uzskata par, iespējams, lielāko pārsteigumu ASV basketbolā, Valvano atcerās ne tikai sporta nozarē, pateicoties viņa izveidotajai organizācijai vēža slimības pētīšanai un aizkustinošajai publiskajai runai astoņas nedēļas pirms savas nāves.

39 gadus vecā Džimija Konorsa neticamais „US Open”

Foto: AFP/Scanpix

Filmas nosaukums: "This Is What They Want"

Filma par negaidīto tenisa leģendas Džimija Konorsa tikšanu 1991. gada "US Open" pusfinālā viņa karjeras norietā.

Amerikāņu sportists turnīram nebija ne izsēts, ne nosaucams starp galvenajiem kandidātiem uz uzvaru tā finālmačā. Bet Konorss spēja vēl vienu pēdējo reizi nokļūt līdz turnīra svarīgākajiem mačiem, tā laikā demonstrējot savu veterāna pieredzi, "tiekot zem ādas" pretiniekiem un panākot vienbalsīgu publikas atbalstu.

Mikrorajona puišu basketbola sapņi

Foto: Publicitātes foto

Filmas nosaukums: "Hoop Dreams"

1994. gada filma par divu perspektīvu pusaudžu basketbolistu ikdienu, iespējams, ir atpazīstamākā dokumentālo sporta filmu žanra pārstāve.

Viljams Geitss un Artūrs Eidžijs abi dzīvoja nabadzīgos Čikāgas mikrorajonos un vēlējās kādu dienu profesionāli spēlēt basketbolu. Filma seko abu afroamerikāņu puišu gaitām priviliģētās un pārsvarā ar baltiem skolēniem pārstāvētās skolās, kurās vietu viņiem ir nopelnījis basketbola talants, kā arī viņu ģimeņu ekonomiskajām problēmām.

Lai gan neviens no spēlētājiem par profesionālu basketbolistu nekļuva, filmu joprojām atceras pateicoties tās centieniem attēlot ASV sociālās problēmas.

Ārkārtīgi smagais ratiņkrēslu regbijs

Foto: AP/Scanpix

Filmas nosaukums: "Murderball"

"Murderball" ir 2005. gada dokumentālā filma, kas ataino četrus gadus ilgo ASV un Kanādas ratiņkrēslu regbija izlašu sagatavošanās posmu Atēnas paraolimpiskajām spēlēm.

Abu izlašu regbisti filmas laikā pārvar vairākus šķēršļus un pierāda sevi, kā patiesi sīkstus un izturīgus sportistus. Skatītāji, iespējams, šādus video kadrus iepriekš vēl nav redzējuši.

No NBA basketbolista līdz nožēlojamam narkomānam

Foto: Kadrs no filmas

Filmas nosaukums: "Unguarded"

Dokumentālā filma atskatās uz basketbolista Krisa Herena dzīvi un viņa atkarību no narkotikām, kas izpostīja 1999. gadā draftētā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāja dzīvi.

Par pamatu filmai tiek izmantotas Herena mūsdienu publiskās runas dažādās iestādēs, kā rehabilitācijas centros un skolās, kurās amerikāņu saspēles vadītājs iepazīstina cilvēkus ar savu dzīves stāstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!