Foto: Publicitātes attēli
Siguldā sarīkojot sezonas ievada preses konferenci, aizvadot pārbaudījuma turnīru regbijā 7 un pavisam oficiālu spēli par Prezidenta kausu, nu līdz Latvijas čempionāta sākumam tikuši regbisti – 12. aprīlī Baldonē pulksten 12 sacentīsies RFC "Garkalne/Livonia" un RK "Miesnieki" komanda Ķekavas NSS/'Ulre", bet dienu vēlāk Siguldā pulksten 14 tiksies "Burtnieki/Fēnikss"un RK "Baldone".

Jaunnedēļ savas  pirmās spēles aizvadīs arī RK "Ovāls" un abas RK "Eži" vienības, un tad jau visas septiņas komandas būs iesaistījušas cīņā par valsts čempionu titulu. Bet pirmo trofeja šajā sezonā izcīnīja pērnie čempioni "Garkalne/Livonia", kas jau minētajā Prezidenta kausa izcīņā ar 31:3 pārspēja "fēniksiešus". Vispār jau par šo balvu zaudētāju vietā bija jācīnās 2013. gada Latvijas kausa ieguvējiem "miesniekiem", taču komanda nebija gatava to darīt, tāpēc viņus aizstāja otri finālisti.

Čempionāts notiks divos posmos, kad pirmajā posmā komandas izspēlēs reitinga apli, bet pēc tam sešas labākās vienības izslēgšanas turnīrā sadalīs vietas. Izšķirošie notikumi līdz ar to notiks septembrī un oktobrī, bet ne par kādu "iešūpošanos" nevar būt ne runas, jo jau pavisam drīz laukumā jādodas Latvijas izlasei Eiropas Nāciju kausa izcīņas pēdējās divās šī cikla (2 B divīzijā) spēlēs. 26 .aprīlī mūsējo pretinieki Rīgā būs Izraēlas pārstāvji, bet 3. maijā Odensē būs jātiekas ar Dāniju.  Lai Latvijas regbisti varētu ieņemt otro vietu turnīrā, apsteidzot Andoru, (pirmo jau nodrošinājusi Izraēla) jānoskaņojas uz uzvarām abās sacensībās.

Ilgi nebūs jāgaida arī uz Latvijas izlases regbijā 7 atbildīgajām spēlēm - Eiropas čempionāta A divīzijas turnīrs notiks Kauņā 14. un 15. jūnijā. Panākumi Latvijas regbijam pašlaik ir ļoti nepieciešami - mūsējo panākumi gan klasiskajā regbijā, gan septiņniekā pēdējā laikā sen nav izraisījuši lielāku rezonansi. Protams, var tikai sapņot par 1993. gada notikumiem, kad Latvijas septiņnieks iekļuva pasaules čempionāta finālturnīrā, par ko jo vairāk žēl tāpēc, ka beidzot nu tas būs olimpiskajās spēlēs. Arī lielajā spēlē mūsējie pasaules rangā ir bijuši daudz augstākās vietās (pašreiz 69. pozīcija, savukārt Lietuvas regbisti, attiecībā pret kuriem vēl ne tik sen bijām favorītu statusā, šobrīd atrodas 52. vietā. Skaidrs, ka ir bijušas pozitīvas lietas, piemēram, lielāks finansējums, regbijs diezgan strauji pēdējos gados ir attīstījies ārpus Rīgas, tomēr būt apmierinātiem ar pašreizējo stāvokli īsti neklājas.

Tas bija jūtams arī preses konferencē, kad diezgan nepārprotami atkal varēja pamanīt frakcionismu. Nezinu, kāds tam ir cēlonis, bet tas ir pārsteidzoši, jo Latvijas regbija saime joprojām ir samērā neliela, un pašlaik faktiski katrs cilvēks, kas kaut ko dara par labu Latvijas regbijam, būtu vismaz sudraba vērtē. Arī amatpersonu nomaiņa par labu nenāk. Piemēram, visu cieņu LRF tagadējam prezidentam Aleksandram Zumentam par viņa apņemšanos sakārtot regbija saimniecību, ilgākais divos gadus, bet prezidenta maiņa atkal notika Eiropas Nāciju kausa izcīņas vidū - vēl pērn federāciju vadīja Juris Silovs, bet rudens pusē iesniedza atlūgumu. Mainījjies valdes sastāvs, arī iepriekšējais ģenerālsekretārs Māris Zeltiņš uz audita laiku (tas būšot gatavs maijā) ir atstādināts no pienākumu pildīšanas - pašlaik to dara Aivars Pilenieks. Interesanti arī tas, ka par LRF prese sekretāru Jāņa Erenberga vietā kļuvis Valters Nikans, kurš vienlaikus ir arī RFC "Livonia" preses sekretārs. Abus es labi pazīstu un negrasos apšaubīt nedz viņu profesionalitāti, nedz godaprātu (kaut gan savienot federācijas un kluba runasvīra amatus dažreiz var izrādīties diezgan sarežģīti - uzdevumi varbūt atšķirīgi). Bet nu vēl viens cilvēks ir atgājis regbija (cerams, ka tikai uz laiku). Un tā palaikam notiek kaut kas tāds, kas cilvēkiem no malas pret regbiju liek izturēties piesardzīgāk nekā tas būtu nepieciešams.

Protams, bez panākumiem starptautiskajā arēnā grūtāk meklēt arī sponsorus, it īpaši, ja vēl ir neskaidrības par iepriekšējiem tēriņiem.Arī jautājumi par viesspēlētāju dalību Latvijas klubos un atsevišķu klubu intereses par startēšanu ārvalstu čempionātos ir visai diskutējami, arī viestreneru aicināšana vadīt mūsu izlases nav viennozīmīg vērtējama, bet par to varētu rakstīt atsevišķu rakstu. Šie jautājumi jāatrisina tik ātri - vienlaikus arī droši un pārliecinoši - cik vien iespējams Līdz tam uz kaut kadu varenu lidojumu Latvijas regbijam būs grūti cerēt.

P.S. Pirmo Latvijas izlases varējumu varēsim novērtēt svētdien Ozolniekos, kad mūsējie pārbaudes spēlē tiksies ar Lietuvas valstsviemnību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!