Laika vēl pietiekami daudz, lai viss notiktu, jo kapitāli nekas nav jābūvē, taču spīdveja atjaunošana galvaspilsētā neiet tik gludi un drīz jau pienāks pēdējais laiks rīkoties. Panikas vēl nav, bet… Pārliecība arī nav augusi.
Pagājušajā sezonā Latvijas izlase, ko veido viena kluba – Daugavpils "Lokomotīves" – braucēji, Pasaules kausa izcīņā ieņēma 6. vietu, kas ir neticami augsts sasniegums, ja salīdzinām mūsu konkurentu spīdveja saimniecību un līdz ar to arī iespējas ar mūsu iespējām un braucēju skaitu.
Andžejs Ļebedevs pērn kļuva par Eiropas junioru vicečempionu un ieņēma 4. vietu pasaules junioru čempionātā (Maksims Bogdanovs 2010. gadā bija pasaules junioru čempionāta bronzas medaļas ieguvējs – pirmā mūsu medaļa pasaules čempionātos spīdvejā), bet Latvijas "Grand Prix" posmā Daugavpilī palika pussolīti no iekļūšanas finālā.
Savukārt Ķasts Puodžuks bija piektais Eiropas čempionāta pirmajā posmā. Šie trīs motobraucēji jau spēj konkurēt ar pasaules spīdveja eliti, bet ceturtais Latvijas izlases braucējs Vjačeslavs Giruckis no viņiem tikai nedaudz atpaliek. Ir vēl pāris perspektīvi juniori, ir talantīgi zēni, kuri sacensībās drīkstēs piedalīties pēc 2-3 gadiem, taču viena pilsēta un viens spīdveja klubs nevar pilnvērtīgi konkurēt ar pasaules spīdveja lielvalstīm, kurās ir pat trīs spīdveja līgas.
Tieši pēdējo gadu panākumi, kuriem pieskaitāms arī "Lokomotīves" sekmīgais starts Polijas pēc ranga otrajā spīdveja līgā, kas ir 5.-6. spēcīgākā līga pasaulē, kā arī nepieciešamība paplašināt Latvijas spīdveja ģeogrāfiju pamodināja ideju atjaunot spīdveju Rīgā.
Tas sakrita ar "Grand Prix" seriāla rīkotājfirmas BSI vēlmi ienākt ar GP posmu Latvijas galvaspilsētā. Turklāt Rīgā taču savulaik bija laba komanda "Ceļinieks" un tās labākie braucēji spēja konkurēt ar labākajiem "Lokomotīves" vīriem, regulāri iegūdami medaļas Latvijas čempionātos (Arvīds Vītols, Guntis Birzaks, Aivars Boris, Aivars Zemžāns, Normunds Dobums, Antonijs Kušels, Jānis Dišlers, Andris Matisāns…; turklāt Birzaks savulaik pat iekļuva PSRS čempionāta finālā, ko 1. līgas komandas braucējam bija ārkārtīgi grūti izdarīt).
Būtu tagad tāda komanda – iespējams, nebūtu problēmu ar izlases ceturto numuru, jo pašreiz, piemēram, Giruckis ir guvis diezgan smagu traumu un nav nekādas garantijas, ka līdz Pasaules kausa pusfinālam jūlija beigās viņš jau būs gatavs braukt.
Visi apstākļi ir par to, lai tieši tagad sāktu spīdveja atdzimšanu Biķerniekos, kur turklāt ir spīdveja stadions un to vajag tikai "uzprišināt" – nekāda kapitāla celtniecība vai pat liela rekonstrukcija nav vajadzīga un to nepieļauj arī mototreka statuss – proti, zeme pieder privātpersonām un tas paredz vairākus ierobežojumus.
Tiesa, tie nekādā ziņā netraucē atjaunot spīdveju Rīgā un sarīkot šeit GP posmu ar pasaules labāko spīdveja meistaru piedalīšanos. Tieši ar šādām sacensībām varētu vislabāk pievērst uzmanību vienam no jau vairākus pēdējos gadus populārākajiem motosporta veidiem pasaulē, bet tad sākt pamazāk veidot Rīgā jauniešu komandu, kurā noteikti parādītos talantīgi motobraucēji un tas jau ar laiku nāktu par labu Latvijas izlasei.
Vēl tālākā perspektīvā – komandas izveidošana. Zviedrijas Allsvenska jeb pēc ranga otrā spīdveja līga tikai teorētisku iespēju piedalīties viņu čempionātā nav noraidījusi – sak, vispirms parādiet komandu un vietu, kur tā brauc, bet tad varam runāt. Kas visā šādā notikumu attīstībā ir slikts un kurš no tā kaut ko zaudē? Iegūst vēl arī Biķernieku kompleksā sporta bāze, kas vispār ir unikāla motoru sporta bāze Eiropā un ko jau daudzus gadu apbrīno citu valstu sportisti, bet kas prasīties prasās pēc pilnveidošanas un modernizēšanas. Kas slikts, ja tas notiks?
Tā nav kāda iegriba vai kādas smalks aprēķins ātri un daudz nopelnīt (savulaik Daugavpilī bija viens "gudrinieks", kurš spīdveja sakarā tā domāja, taču diezgan ātri un pamatīgi "apdedzinājās"), jo vispirms tie ir diezgan lieli ieguldījumi, kaut gan kapitāli nekas nav jābūvē. Vispirms tas ir morāls ieguvums – sporta veidam, sportam vispār un cilvēkiem, kas nāks šo sporta veidu skatīties, zēniem, kas ar laiku būs aizņemti spīdveja klubā nevis uz ielas ar visiem tās riskiem.
Tā ka ne jau tikai par "Grand Prix" posma sarīkošanu ir runa. "Grand Prix" posms Rīgā - tas ir tikai veids, kā spīdvejam ienākt (atgriezties) jaunā kvalitātē Latvijas galvaspilsētā. Tā ir iespēja Rīgai arī spīdvejā izskanēt visā pasaulē, jo šīs sacensības skatās vairāk nekā simts pasaules valstīs un auditorija ir milzīga. Kādi ir pamatoti šķēršļi, lai "ātrais ceļš", kā spīdveju varētu saukt tiešā tulkojumā, Rīgā neatdzimtu? Ja nu vienīgi dažādi "slēpti šķēršļi", kuriem nav nekāda sakara ar Biķernieku sporta bāzes attīstību, konkrēta sporta veida attīstību un šajā kopsakarā arī ar Rīgas attīstību.