Pārbaudes spēlēs izlases sastāvs nekad nebūs labākais un sniegums - sakarīgākais. Tā gluži vienkārši nemēdz būt un tā arī nav jābūt. Divas spēles ar Zviedriju un pirmais mačs ar Somiju apliecināja tikai un vienīgi to, cik lielas ir Zviedrijas un Somijas hokeja rezerves, cik meistarīga ir šo valstu hokejistu jaunā paaudze un ka abu šo valstu hokeja līgas ir starp spēcīgākajām Eiropā. Tieši tāpēc zviedri un somi arī bez vairākiem saviem labākajiem hokejistiem ir spēcīgāki par Latvijas izlasi, kas arī spēlē bez virknes labākajiem hokejistiem.
Vismaz līdz pēdējām divām pārbaudes spēlēm pret Norvēģiju 25. un 26. aprīlī "Arēnā Rīga" ir ieteicams saglabāt mieru, jo diezin vai ātrāk varam cerēt ieraudzīt mūsu izlases pašreiz iespējami labāko virknējumu (par Jāni Spruktu, Gunti Galviņu un Rodrigo Laviņu šajā pasaules čempionātā aizmirstam), turklāt arī tad vēl nav garantijas, ka tas būs simtprocentīgi "Slovakijas sastāvs" (Kārlis Skrastiņš, ja varēs braukt uz pasaules čempionātu, piemēram, var ierasties Bratislavā taisnā ceļā no Amerikas). Labi, ka izlasei ir tik daudz pārbaudes spēļu (astoņas) un labi, ka līdz pasaules čempionātam vēl ir laiks ne tikai atveseļoties (ar to vien ir par maz), bet arī sportisko formu atgūt tiem, kam sakrājušies savainojumi sezonas laikā un tiem, kas tos guvuši jau pārbaudes spēlēs. No otras puses - pārāk ilgs laiks bez spēļu prakses arī nenāk par labu (to, piemēram, varēja manīt Miķeļa Rēdliha sniegumā pirmajā mačā pret Somiju, bet var nešaubīties, ka jau otrajā spēlē laukumā būs cits Miķelis) un ar vienu vai divām spēlēm pirms pasaules čempionāta, kas var sanākt vienai daļai hokejistu, var izrādīties par maz, lai atgrieztos spēļu ritmā, lai atgūtu spēlēšanas formu. Šajā ziņā ir labi, ka spēle ar Dāniju pasaules čempionātā mums ir trešā nevis pirmā - patīk tas vai nepatīk, bet jāatzīst, ka nevis mačs ar Čehiju vai Somiju, bet gan ar dāņiem mums apakšgrupā būs svarīgākais un galvenais. Būs laiks ieskrieties tiem, kuri to vēl nebūs paspējuši izdarīt.
Par cik procentiem Latvijas izlases treneriem sastāvs jau ir zināms? Pirms Vankūveras olimpiskajām spēlēm Oļegs Znaroks teica, ka viņam galvā sastāvs jau ir par 90 procentiem zināms. Droši vien arī tagad lielākā daļa sastāva treneriem galvās jau ir, bet līdz 90 procentiem šoreiz diezin vai izvelk. Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Ģirts Ankipāns, Arvīds Reķis, Kārlis Skrastiņš, Kaspars Daugaviņš, Artūrs Kulda un Herberts Vasiļjevs ir tie astoņi spēlētāji (jācer, ka nav nopietns Cibuļska pirmajā mačā ar Somiju gūtais savainojums), kurus treneris jau ir "ierakstījuši" sastāvā, taču viņiem jārēķinās, ka visi astoņi var nebūt un visi astoņi ticamākais arī nebūs. Kas aizstās? No tiem, kas piedalījās pirmajās divās pārbaudes spēlēs pret Zviedriju no kandidātu sastāva nav svītrots neviens, bet viens (uzbrucējs Kristiāns Pelšs) pat nācis klāt, kas nozīmē gan to, ka treneriem ir, no kā izvēlēties, gan to, ka viņi savā izvēlē joprojām nav pārliecināti. No debitantiem man vislabāk patika Ronalds Ķēniņš un Vitālijs Pavlovs, diezin vai spēles ar Somiju būs pēdējās šajā gatavošanās posmā arī Raimondam Vilkoitam, piektdien vakarā varēsim redzēt, kā izskatīsies Pelšs.
Nākamā Latvijas izlases pretiniece Austrija (13. un 14. aprīlī) ir vājāka par Zviedriju un Somiju pašreizējos šo izlašu virknējumos un tas ir pat labi - tiem hokejistiem, kuriem īpaši vajag sevi vēl apliecināt, kam vēl īpaši vajag pierādīt treneriem savu vietu sastāvā, spēles ar vājāku pretinieku pēc mačiem ar zviedriem un somiem būs lieliska iespēja to izdarīt. Ja tad nē, tad - atvainojiet - pasaules čempionāts šoreiz vēl jāskatās pie TV ekrāniem un jāmēģina tikt sastāvā pēc gada. Arī tāpēc var puslīdz droši paredzēt, ka pēdējās pārbaudes spēlēs ar Norvēģiju laukumā jau būs Latvijas izlases pasaules čempionāta sastāvs (plus mīnus pāris spēlētāji). Tad arī redzēsim - ir vērts uztraukumam vai var turpināt saglabāt Karlsona cienīgu mieru.