Pagājušajā nedēļā ziņu portālu virsrakstos bija lasāms, ka Francijā ģimene nespēj apglabāt radinieku viņa lielā izmēra dēļ. Lai arī veslīgs un aktīvs dzīvesveids, bioloģiskā pārtika u.tt. šķiet pēdējais modes kliedziens, realitāte diemžēl rāda diametriāli pretēju ainu gan pasaulē kopumā, gan tepat Latvijā. Aptaukošanās un neveselīgs dzīvesveids ir milzīgas problēmas, kas prasa neatliekamu risinājumu.
Arvien vairāk cilvēku nodarbojas ar sportu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2015. gada gadagrāmatā publicētā informācija. 2014. gadā ar sportu nodarbojušies 99 020 cilvēki, savukārt vēl 2011. gadā sportiskām aktivitātēm pievērsušies 68 799 cilvēki. Tas nozīmē, ka kopējais personu skaits, kas nodarbojas ar sportu, valstī šo gadu laikā kāpis par aptuveni 44%. Pieaugums par 44 % izklausās labi, taču patiesībā skaitļi ir katastrofāli – tie ir 5 % Latvijas iedzīvotāju. Pieci procenti!
Par situāciju veselības aprūpes nozarē līdz ar to nebūtu jābrīnās. 95 % valsts iedzīvotāju par savu veselību nerūpējas.
1950. gadā ASV kinoteātros vidējais popkorna iepakojums saturēja 174 kalorijas, 2004. gadā - 1700 kalorijas. Līdzīgu faktu uzskaitījumu varētu turpināt diezgan ilgi. Ļoti, ļoti bezatbildīgi dzīvojam.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir paziņojis, ka skolās tiks ieviesta trešā sporta nodarbība. Nezinu, neesmu izglītības nozares speciālists, vai tas ir jādara uz mācību gada pagarināšanas rēķina, vai arī, reformējot pašreizējo mācību saturu, taču trešā sporta stunda ir akūta nepieciešamība.
Tāpat kā bulciņu aizvietošana ar veselīgu uzturu vispārizglītojošo skolu ēdnīcās un kafejnīcās.
Piektajai daļa pirmklasnieku Latvijā ir liekā svara problēmas, bet 15 - 24 gadu vecumā šī kaite piemeklējusi jau ap 23% zēnu un 14% meiteņu. Speciālisti norāda, ka iemesls liekajam svaram ir nepareizs uzturs un nepietiekamas sportiskās aktivitātes. Nekāds divritenis nav jāizgudro un muļķīgi būtu noliegt skolas lomu bērnu ieradumu veidošanā. Latvijā skolās bērni vidēji tiek nodarbināti 80 minūtes fiziskās aktivitātēs, kas nesasniedz rekomendēto minimumu – 120 minūtes.
2014. gadā Slimību profilakses un kontroles centra publiskotie dati liecināja, ka liekā ķermeņa masa ir 49% iedzīvotāju, un, palielinoties vecumam, aptaukošanās skar aizvien vairāk cilvēku. Piemēram, vecuma grupā virs 55 gadiem šāda problēma ir 73% Latvijas iedzīvotāju. Arī starptautiski pētījumi rāda, ka Latvija ir to desmit Eiropas valstu vidū, ko kopš 1975. gada ievērojami skārusi aptaukošanās problēma un tuvākajā nākotnē tā kļūs vēl milzīgāka.
Britiem aptaukošanās ir lielāka problēma nekā terorisms. Viņiem tā ir otrā lielākā veselības problēma aiz smēķēšanas. Aptaukošanās problēmu novēršana un risināšana Lielbritānijai katru gadu izmaksā 47 miljardus mārciņu. Tas ir lielāks slogs valsts ekonomikai nekā terorisma draudu novēršana.
ASV aptaukošanās ir otrais biežākais pāragras nāves iemesls pēc smēķēšanas un ik gadu mirst 110-365 tūkstoši cilvēku.
Lūk, vēl daži fakti. Bērni vecumā no 2 līdz 11 gadiem vidēji dienā redz vismaz desmit reklāmas, kas saistītas ar neveselīgu ēdienu. 1950. gadā ASV kinoteātros vidējais popkorna iepakojums saturēja 174 kalorijas, 2004. gadā - 1700 kalorijas. Līdzīgu faktu uzskaitījumu varētu turpināt diezgan ilgi. Ļoti, ļoti bezatbildīgi dzīvojam.
Protams, ka sekmīgs rezultāts iespējams tikai ilgtermiņā un sadarbojoties visām iesaistītajām valsts un nevalstiskajām organizācijām, skolām, pašvaldībām, arī mums, sporta klubiem un federācijām. Jo redzams, ka ap 95 % Latvijas iedzīvotāju nespēj pieņemt sev vēlamus un atbildīgus lēmumus.
Jāatzīst gan, ka arī labas lietas jau notiek – piemēram, Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotais un ļoti populārais projekts "Sporto visa klase". Agresīvas un mērķtiecīgi koordinētas kampaņas spēj dot rezultātu, par to esam pārliecinājušies Līgo svētku kontekstā – dzer un brauc! sērgu esam izārstējuši. Es aicinu neatliekami ķerties klāt nākamajai. Un esmu gatavs nepalikt malā, bet iesaistīties.