Foto: AFP/Scanpix
Lai gan vēl tikai pagājušo svētdien beidzās Olimpisko spēļu basketbola turnīrs, liela daļa basketbola līdzjutēji jau par to ir aizmirsuši un debatē par nupat notikušo četru NBA komandu maiņu, kuras centrā ir Dvaits Hovards un viņa nonākšana Losandželosas "Lakers".

Kluba pamatpiecinieku nākamajā sezonā veidos četri spēlētāji, kuri visticamāk dienās būs Neismita basketbola slavas zāles iemītnieki. Žurnālisti un līdzjutēji steidz klubu saukt par jauno superkomandu un fantazēt par tās iespējamo tikšanos finālos ar tāpat nodēvēto Maiami "Heat". Tā kā "Lakers" jauno modeli laukumā mēs vēl kādu laiku neredzēsim, pašlaik to var tikai salīdzināt ar citām NBA komandām, kuras sastāvs ir bijis tik zvaigžņots.

Rakstā pieminēšu komandas, kuras sapulcināja pie sevis vairākas zvaigznes tieši caur brīvo aģentu tirgu vai gadījumos kā ar Hovardu, darījumā pretī dodot maz, bet saņemot zvaigzni, kurš ir kaprīzā veidā pieprasījis šo klubu maiņu. Lai cik lieliskas bija, teiksim, 1980-to "Lakers" un "Celtics" komandas, tās savus līderus, galvenokārt, ieguva pateicoties gudriem darījumiem un precīzām izvēlēm draftā, nevis pierunājot spēlētājus sapulcēties, lai izveidotu, tā saukto, superkomandu.

Losandželosas "Lakers" (1968. – 1973.)

Foto: AP/Scanpix

Līderi un slavas zāles iemītnieki:

Vilts Čemberlens, Džerijs Vests, Eldžins Beilors, Geils Gudričs.

Kā komanda izveidojās:

No vienas puses šo komandu arī varētu nepieminēt. Kāpēc? 1968.-69. gada sezonā līgu pārstāvēja tikai 14 klubi, kas deva tiem lielāku iespēju sapulcināt pie sevis talantīgus spēlētājus, esot mazāk komandām, kur tiem nonākt. 1963. gada "Celtics" komandu pārstāvēja 8 (!!!) topošie slavas zāles iemītnieki. Bet šī "Lakers" vienība atbilst "kaprīzās zvaigznes" kritērijam. Proti, Vilts Čemberlens bija jau otro reizi karjeras laikā nokaitinājis savu komandu (šoreiz tā bija Filadelfijas "76ers", Sanfrancisko "Warriors" iepriekšējo reizi) un tā aizmainīja aizvadītās sezonas vērtīgāko spēlētāju pret trim viduvējībām. Kā apgalvoja "76ers" komandas ģenerālmenedžeris Džeks Remzijs, Čemberlens uzstādīja ultimātu - aizmainiet mani uz "Lakers" vai es pārbēgšu uz ABA (Amerikas basketbola asociācija - konkurējoša līga 60-to beigās un 70-to sākumā). Tādējādi, Losandželosu pēkšņi pārstāvēja, iespējams, trīs no pieciem labākajiem desmitgades spēlētājiem. 1970. gada vasarā to papildināja arī Geils Gudričs.

Rezultāts:

Ir grūti spriest vai viens čempiontituls (1972. gadā) ir par maz šādam sastāvam. No vienas puses skatoties, Vests, Vilts un Beilors (čempiona godu tā arī nesasniedza, traumu dēļ Eldžins ilgāk par 1970. gadu būtībā nenospēlēja) bija jau sasnieguši savu karjeras norietu. No otras puses, šis četrinieks pārstāvēja "Lakers" līgas vājākajos gados, jo liela daļa talantīgu spēlētāju bija nonākuši ABA. Komanda visticamāk vēl ilgu laiku būs NBA rekordiste ar savu fantastisko 33 uzvaru sēriju 1972. gadā, bet tā arī paliks atmiņā ar trim zaudētām NBA finālsērijām. Divas reizes Losandželosu pārspēja uz komandas spēli tendētā Ņūjorkas "Knicks" ("Lakers" gan to pieveica 1972. gada finālā), bet vissimboliskākais ir zaudējums 1969. gadā. Sērijas 7. spēles pēdējas sešas minūtes traumas dēļ uz rezervistu soliņa nosēdēja Čemberlens, lai gan lielākā daļa laika biedru kārtējo reizi atzīmēja, ka Vilts nespēj palīdzēt savai komandai uzvarēt svarīgos brīžos. "Celtics" centrs Bils Rasels savu pretspēlētāju atklāti kritizēja un nosauca par simulantu, kas aizsāka gadiem ilgu aizvainojumu starp abiem basketbolistiem. Bet Džerijs Vests 1969. gadā kļuva par pirmo un joprojām vienīgo finālu vērtīgāko spēlētāju no zaudētāju komandas. Kā jau Vilta Čemberlena komandām pieklājas - vairākas lieliskas regulārās sezonas, sāpīgi zaudējumi izslēgšanas spēlēs.

Filadelfijas '76ers' (1982. – 1986.)

Foto: AP/Scanpix

Līderi un slavas zāles iemītnieki:

Mozess Melouns, Džuliuss Ērvings, Čārlzs Bārklijs.

Kā komanda izveidojās:

Gluži kā Vilta Čemberlena gadījumā, Hjūstonas "Rockets" no Mozesa Melouna atbrīvojās pēc sezonas (1981.-82. gada), kurā centra spēlētājs bija atzīts par vērtīgāko līgā. Lai cik dīvains šāds solis neliktos, komanda tādējādi izvairījās no Mozesa algas apmaksāšanas, kas klubam bija liela nasta reģionālas ekonomikas lejupslīdes dēļ. Jāpiebilst, ka "Rockets" jau 1986. gadā atgriezās finālos, tā kā pārlieku kritizēt viņus par šādu gājienu nevar. Melouns kļuva par brīvo aģentu un izvēlējās pievienoties iepriekšējā gada finālistei (zaudējums pret "Lakers") Filadelfijas "76ers", Hjūstonai kompensācijā saņemot Kaldvelu Džounsu. Līgas labākā centra ieguvums ievērojami atviegloja atraktīvā Džuliusa Ērvinga darbu, jo atlētiskais uzbrucējs savas labākas dienas jau bija piedzīvojis.

Bārklijs klubam pievienojās 1984. gada draftā, bet nebaidos arī iepriekšējo "Sixers" sastāvu dēvēt par superkomandu, jo Endrjū Tounija ceļš uz slavas zāli likās samērā drošs pirms spēlētāju sāka vajāt savainojumi.

Rezultāts:

Komandas modelis uzvarēja NBA čempiontitulu jau savā pirmajā sezonā, aizvadot iespaidīgu regulāro sezonu (bilance 65-17) un zaudējot tikai vienu izslēgšanas spēli. Šo iemeslu dēļ šī Filadelfijas komanda bieži vien tiek pieskaitīta citām visu laiku labākajām komandām. Nevēlos "76ers" noniecināt, bet Filadelfija uzvarēja, jo atradās pareizajā vietā, pareizajā laikā. Losandželosas "Lakers" (finālu pretiniece) trešais labākais spēlētājs Džeimss Vortijs playoff izlaida salauztas kājas dēļ (finālos traumu dēļ nepalīdzēja arī Bobs Makadū un Norms Niksons), Bostonas "Celtics" spēlētāji sacēlās pret savu treneri Bilu Fiču un izkrita 2. kārtā, bet treneris Lerijs Brauns talantīgo Ņūdžersijas "Nets" komandu pameta 6 spēles pirms sezonas beigām (Braunu gaidīja darba vieta Kanzasas universitātē)... Filadelfijai ceļš uz titulu bija brīvs, jo gluži vienkārši komandai nebija atbilstoši pretinieki.

Sezonu vēlāk, izslēgšanas spēlēs aizstāvot savu titulu, Filadelfija nepārvarēja pat 1. kārtu... Komandai radās problēmas pret garākiem pretiniekiem (Mozesam Melounam palīgi pirms Bārklija ierašanās nebija), tā nebija pārliecinoša aizsardzībā un tā gluži vienkārši nebija spējīga cīnīties par gredzeniem nākamos trīs pavasarus. Komandas gaužām vājie lomu spēlētāji (Klints Ričardsons, Marks Aivaroni, Klemons Džonsons - jums nav ne mazākā iemesla zināt viņu uzvārdus...) var pateikties Mozesam, Ērvingam un Tounijam par saviem gredzeniem. No visām komandām, kuras aprakstīšu, Filadelfijas rezervistu soliņš ir visnepārliecinošākais. Viens čempiontituls nešķiet nemaz tik maz priekš šīs superkomandas.

Čikāgas 'Bulls' (1995. – 1998.)

Foto: AP/Scanpix

Līderi un slavas zāles iemītnieki:

Maikls Džordans, Skotijs Pipens, Deniss Rodmens.

Kā komanda izveidojās:

1995. gada Sanantonio "Spurs" komanda zaudējumu konferences finālos pret Hjūstonas "Rockets" uzskatīja par lielu neveiksmi pēc izcīnītām 62 uzvarām regulārajā sezonā. Kur bija neveiksme, tur bija jāmeklē vainīgie un kluba ģenerālmenedžeris Gregs Popovičs, kā arī daži spēlētāji neslēpa savu aizvainojumu pret Denisu Rodmenu, kritizējot spēlētāju par viņa savādo uzvedību un uzskatot, ka tieši Rodmens ir bijis traucēklis komandas sasniegumiem. Tajā pašā laikā Čikāgas "Bulls", kuriem neilgi pirms sezonas beigām pievienojās "pazudušais dēls" un "beisbolists" Maikls Džordans, pēc izkrišanas izslēgšanas spēlēs pret Orlando "Magic" meklēja jaunu spēka uzbrucēju, kura trūkums bija jūtams pēc Horesa Granta zaudēšanas. "Spurs" klubam neizrādot interesi Rodmena noturēšanā, Čikāga uzbrucēju ieguva pretī dodot Vilu Perdū (karjeras virsotne - vidēji 8,7 punkti spēlē "Spurs" komandā, kas izcīnīja 20 uzvaras...).

Rezultāts:

Diezgan līdzīgā situācijā kā ar iepriekš minētajiem "Lakers", visi trīs buļļi savus karjeras labākos gadus bija jau piedzīvojuši, bet viņi, kļūstot vecāki, spēja pielāgoties atlētisma zudumam. Džordans bija perfekti apguvis metienu no pustālās distances pēc spēles ar muguru pret grozu, Pipens atkal iejutās otrajā galvenajā lomā un komandas labā darīja visu, galvenokārt esot līderis aizsardzībā, bet Rodmens parūpējas par atlekušo bumbu vākšanu un visai veiksmīgi līda zem ādas pretinieku garajiem, brīžiem pat saņemot uzstādījumus segt tādus centrus kā Šakīlu O'Nīlu. Komanda līdz, iespējams, vispopulārākā basketbola trio izjukšanai izcīnīja trīs no trijiem čempionu tituliem. Tās rēķinā arī ir iespaidīgā 1995.-96. gada sezona, kurā "Bulls" uzvarēja 72 no 82 spēlēm (līgas rekords), vidēji to paveicot ar 12,3 punktu pārsvaru. Šīs sezonās laikā visi trīs līderi iekļuva pirmajā simboliskajā aizsardzības pieciniekā, kas ļoti labi raksturo šo "Bulls" komandu - par spīti spēlētāju vecumam un traumām, tai bija pārāk liels gods un vēlme uzvarēt, ka bieži vien tas tika paveikts ar savu pieredzi un centību aizsardzībā. Viennozīmīgi, populārākā un veiksmīgāka basketbola komanda modernajos basketbola laikos.

Hjūstonas 'Rockets' (1996. – 1999.)

Foto: AP/Scanpix

Līderi un slavas zāles iemītnieki:

Hakīms Olaižuvons, Klaids Drekslers, Čārlzs Bārklijs, Skotijs Pipens.

Kā komanda izveidojās:

Pirmais no veterāniem, kurš pievienojās Olaižuvona "Rockets" komandai bija Klaids Drekslers. 32 gadus vecais Drekslers, jūtot, ka Portlendas "Trail Blazers" klubā viņa cerības uz kāroto NBA gredzenu ar katru gadu arvien vairāk samazinās, lūdza tikt aizmainīts uz titula pretendenti. Caur maiņu nokļūstot Hjūstonā, Drekslers kopā ar savu komandas biedru no Hjūstonas universitātes laikiem, Hakīmu Olaižuvonu, palīdzēja "Rockets" 1995. gadā izcīnīt klubam otro titulu divos gados.

Trešais slavenais uzvārds komandai pievienojās 1996. gada vasarā, "Rockets" komandai aizmainot četrus labus lomu spēlētājus (starp tiem Roberts Orijs un 2004. gada zvaigžņu spēles dalībnieks Sems Kesels) pret jau noziedējušo Čārlzu Bārkliju. Var debatēt vai uzticēšanās trim veterāniem bija tā vērta. Pie ceturtā, Skotija Pipena, mēs vēl atgriezīsimies...

Rezultāts:

Komanda Bārklija maiņas rezultātā paļāvās uz trim 34 gadus veciem meistariem un diezgan viduvējiem, kā arī novecojušiem lomu spēlētājiem (to skaitā Kevins Viliss, Mario Elijs un Edijs Džonsons). Lai gan lielais trio spēja vēl izmocīt divas salīdzinoši solīdas sezonas, papildspēku trūkums bija diezgan uzkrītošs, komandas pamat saspēles vadītājam esot nedraftētajam Metam Melounijam, kurš savā NBA karjerā spēja aizvadīt tikai 294 spēles. Nav brīnums, ka divus gadus pēc kārtas Hjūstona atdūrās tieši pret Jūtas "Jazz", kuras saspēli vadīja Džons Stoktons...

Karjeru beidzot Dreksleram, 1998.-99. gada sezonā komanda atkārtoja līdzīgu eksperimentu. Izjūkot "Bulls" lieliskajai komandai, Hjūstonā nonāca Skotijs Pipens. Komanda otro gadu pēc kārtas palika "playoffu" pirmajā kārtā un tās iekšienē valdīja nemieri. Ne velti Pipens, kurš bija neapmierināts ar komandas lēno spēles tempu, pēc sezonas apmainījās ar apvainojumiem ar Čārlzu Bārkliju, kritizējot viņu par nepietiekamu vēlmi strādāt un egoistisku uzvedību. Skotijs tika aizmainīts uz Portlendu un Hjūstonas eksperiments palika neizdevies.

Losandželosas 'Lakers' (2004.)

Foto: AP/Scanpix

Līderi:

Šakīls O'Nīls, Kobe Braients, Gerijs Peitons (visiem trim ar laiku vajadzētu būt iekļautiem slavas zālē) un slavas zāles iemītnieks Kārls Melouns.

Kā komanda izveidojās:

Saspēles vadītājs Gerijs Peitons (tobrīd 35 gadi) un spēka uzbrucējs Kārls Melouns (40) ir starp visu laiku izcilākajiem spēlētājiem savās pozīcijās, bet 2003. gada vasarā abiem vēl trūka čempionu gredzens. Esot neierobežoti brīvie aģenti, Peitons un Melouns teicās būt gatavi pirmo reizi karjerā aizpildīt mazsvarīgāku lomu un pievienoties "Lakers", lai nākamajā jūnijā abi varētu malkot uzvarētāju šampanieti. Tikmēr Kobe Braietns un Šakīls O'Nīls bija savas karjeras virsotnē un, neskatoties uz jau trim izcīnītiem tituliem, vēlējās reabilitēties par 2003. gada izslēgšanas spēlēs piedzīvoto neveiksmi.

Rezultāts:

Komandā valdīja tik lielas nesaskaņas, ka, izlasot galvenā trenera Fila Džeksona grāmatu "The Last Season", kas apraksta tieši šo vienu sezonu, rodas jautājums kā vispār Braients un O'Nīls bija spējīgi viens otram piespēlēt bumbu. Starp abām zvaigznēm izraisījās liela mēroga konflikts par vietu komandas hierarhijā un ne viens, ne otrs nekaunējās atklāti izteikties presei. Peitons nespēja samierināties ar savu samazināto lomu un patstāvīgi izrādīja savu neapmierinātību par to. Bet Kārls Melouns saprotot, ka viņa cerības uz titulu ar katru strīdu samazinās, centās komandu saturēt kopā, kamēr pašu nomocīja ceļgalu savainojumi, kas krietni ierobežoja viņa aizvadīto spēļu daudzumu. Lai gan komanda demonstrēja nestabilu sniegumu, tās talanta līmenis bija nenoliedzami augsts un "Lakers" sasniedza NBA finālus, kuros 5 spēlēs piekāpās Detroitas "Pistons". Pats dīvainākais par šo vienību ir tas, ka tā nebija tālu no triumfa pat ar visām tās problēmām. Mēs nekad neuzzināsim, kā būtu, ja Melouns būtu vesels un gatavs par visiem 100% piedalīties finālsērijā, tādējādi pastāv iespēja, ka viena no visu laiku nesaliedētākajām komandām būtu kļuvusi par čempioni. Nākamo sezonu "Lakers" formā uzsāka tikai Kobe Braients, bet pats skumjākais fakts par šo superkomandu ir tas, ka tieši Melouns ir vienīgais, kurš tā arī karjeras laikā gredzenu neizcīnīja.

Bostonas 'Celtics' (2007. – 2012.)

Foto: AP/Scanpix

Līderi:

Pols Pīrss, Kevins Gārnets, Rejs Alens (visiem trim ar laiku vajadzētu būt iekļautiem slavas zālē) Ražons Rondo (iespējams, arī viņam). Epizodiski arī teju sabrucis Šakīls O'Nīls.

Kā komanda izveidojās:

Pīrss, Gārnets un Alens 2007. gada vasaru sagaidīja pēc drausmīgām sezonām, kurā nevienam nebija pat mazākās iespējas ar savu komandu iekļūt izslēgšanas spēlēs. Apzinoties, ka cerības kļūt par čempioniem samazinās ar katru gadu, Gārnets un Alens labprātīgi mainīja komandas. Tas nenotika gluži Dvaita Hovarda manierē (sūdzoties par savu atrašanos Orlando un turot visus iesaistītos neziņā vairāk kā vienu sezonu), bet jāsaka, ka Gārnets ar savu vietu Minesotā nebija apmierināts, jo klubs viņu centās aizmainīt jau pirms 2007. gada drafta. Bostonas ģenerālmenedžeris Denijs Eindžs, redzot šādu iespēju, izpildīja divus ļoti ievērojamus maiņu darījumus, atdodot 11 spēlētājus, skaitot drafta izvēles iespējas, pret Gārnetu (Kevina apmaiņa pret 7 spēlētājiem ir līgas rekords), Alenu un Glenu Deivisu.

Rezultāts:

Mediji trio steidza nodēvēt par "Lielo Trijnieku", kamēr apskatnieki norādīja uz palīgu trūkumu trijām zvaigznēm. Visiem trim esot vecākiem par 30 gadiem, šādam Eindža plānam prognozēja īsu mūžu - iespēja, ka Bostonas izcīnīs vismaz 1 čempiontitulu tika pieļauta, bet vairāk par trim konkurētspējīgiem gadiem daudzi negaidīja.

Jau pirmajā sezonā, esot kopā kā komandai, Bostona triumfēja, trim līderiem negaidīti labi sadalot metienu skaitu, nepiedzīvojot nopietnus savainojumus un komandas šķietami vājākajam punktam, saspēles vadītājam Ražānam Rondo, demonstrējot labu sniegumu. Komanda modelis kļuva par aizsardzības spēles piekritēju un tieši fiziska, nepiekāpīga spēle saistās ar šo čempionvienību. Trijniekam novecojot, bet Rondo ievērojami progresējot, Bostona spēja iejusties čempionu pretendentes lomā vēl četrus gadus, zaudējot Losandželosai finālā 2010. gadā un pārsteidzot lielu daļu līdzjutēju ar zaudējumu tikai 7. Austrumu konferences finālspēlē pret Maiami šogad. Par spīti savam vecumam, no visām rakstā minētajām komandā tieši Bostonas trio spēja visilgāk saglabāt savu kodolu un konkurētspēju. Lai gan Rejs Alens klubu šovasar ir pametis un tādējādi trio ir izjucis, garantiju, ka Pīrss un Gārnets tikai vienu reizi karjeras laikā tiks kronēti par saviem čempioniem, nedodu, jo Bostonas sastāvs pirms gaidāmās sezonas izskatās gluži labi. No viena skatu punkta ar Alena zudumu "Celtics" superkomandas stāsts ir beidzies, bet jau sen ir pienācis laiks arī Rondo dēvēt par daļu no lielā trio...

Maiami 'Heat' (2010. - )

Foto: Reuters/Scanpix

Līderi:

Lebrons Džeimss, Dveins Veids (abiem ar laiku vajadzētu būt iekļautiem slavas zālē) Kriss Bošs (atkarīgs no komandas panākumiem).

Kā komanda izveidojās:

Lai cik lieli notikumi nebūtu visu rakstā figurējošo zvaigžņu pievienošanās attiecīgajām komandām, neviens no šiem gadījumiem nevar sacensties ar to trakumu, kas valdīja 2010. gada vasarā. Par brīvajiem aģentiem kļūstot tādiem spēlētājiem kā Lebronam Džeimsam, Krisam Bošam, Dveinam Veidam un Amārem Stadamairam, dažu cilvēku veiktie lēmumi varēja izlemt (un ir jau izlēmuši) nākamās desmitgades čempiontitulu sadali.

Lai kas šo izvēli iespaidoja (tika runāts pat, ka Veids, Džeimss un Bošs bija izlēmuši spēlēt kopā jau pagājušās sezonas laikā...), trīs superzvaigznes, esot savos labākajos karjeras gados, apvienoja savus spēkus Maiami "Heat" rindās. Spēlētāji tika daudz kritizēti par šādu nostāju, jo liela daļa līgas skatītāju no saviem varoņiem sagaidīja vēlmi pašiem kļūt par noteicējiem, nevis biedrošanos ar citām zvaigznēm. Zem uguns par savas izvēles paziņošanu tiešajā ēterā, speciāli sagatavotā televīzijas raidījumā, nonāca Lebrons Džeimss, kurš arī izpelnījās kritiku par blāvi aizvadītām pēdējām spēlēm Klīvlendas "Cavaliers" formā, komandas līdzjutējiem uzskatot, ka uzbrucējs jau bija izlēmis pamest komandu un neatdeva visus savus spēkus. Katrā ziņā līgas vēsturē nav bijusi vairāk aprunāta vasara tajā notiekošo darījumu dēļ.

Rezultāts:

Līdzīgi kā Bostonas gadījumā, NBA apskatnieki nekautrējās norādīt uz "Heat" ierobežotajām iespējām papildināt spēli no rezervistu soliņa. Jāatzīst, ka no tā arī daudz kas ir bijis atkarīgs. Pirmajā gadā komanda finālos piekāpās Dalasas "Mavericks" un visuzkrītošākais iemesls bija Džeimsa blāvais sniegums. Bet ne jau tas bija aiz spēlētāja talanta trūkuma - lai cik apbrīnojams un fiziski spēcīgs nebūtu Lebrons, arī viņš var nogurt pēc teju 100 aizvadītām spēlēm, kurās daudz laika atvilkt elpu nav iespējams. Šiem fināliem sekojot milzīgi lielai kritikas devai, galvenokārt vērstai Džeimsa virzienā, Maiami spēja reabilitēties 2012. gada finālā, pārspējot Oklahomsitijas "Thunder", kas visticamāk lasītājiem ir vēl labā atmiņā.

Viens no komandas līderiem, Dveins Veids, neapšaubāmi ir jau sācis regresēt, bet tam nevajadzētu traucēt komandai konkurēt par titulu vēl kādus nākamos četrus, piecus gadus. Visi trīs spēlētāji var vēl atzīmēties NBA vēsturē kā vairākkārtēji čempioni.

Losandželosas 'Lakers' (2012. - )

Foto: Reuters/Scanpix

Līderi:

Kobe Braients, Pau Gasols, Dvaits Hovards, Stīvs Nešs (visiem četriem ar laiku vajadzētu būt iekļautiem slavas zālē).

Kā komanda izveidojās:

Un tā mēs nonākam līdz jaunākajai superkomandai. Stīva Neša pievienošanās "Lakers" nav neparasta - saspēles vadītājs, kā daudzi meistari pirms viņa, tuvojoties savas karjeras beigām, vēlējās nonākt komandā, ar kuru ir cerības pirmo reizi karjerā kļūt par čempionu. Bet Hovarda situācija nudien ir kaut kas vienreizējs. Blakus viņam pat nevar nolikt Lebrona Džeimsa rīcību pirms diviem gadiem. Dvaits Hovards par savu nākotni turēja neziņā visu basketbola pasauli, liekot noprast "Magic" komandas vadībai jau pirms pagājušās sezonas, ka ir maza iespēja viņu noturēt Orlando. Dvaits rotaļājās ar iespēju komandu mainīt pēc vēl vienas sezonas ar "Magic", publikai atklāja, ka viņam ir saraksts ar pilsētām, kurās viņš būtu ar mieru nonākt, bet tajā pašā laikā noliedza iespēju pievienoties kādam bez Bruklinas un Losandželosas. Labi vien, ka šis murgs ir vienreiz par visām reizēm beidzies un, "Lakers" aizmainot apbrīnojami maz spēlētājus (bez Endrjū Bainama, zaudējumus komanda nav īsti piedzīvojusi), Hovards ir atradis savu jauno komandu.

Rezultāts?

Ja vēl pirms uzskatīju, ka Losandželosas nav spējīga kļūt par čempioniem, komandas vecumam un ātruma trūkumam esot galvenajiem iemesliem, tad Dvaits Hovards šo situāciju ir ievērojami izmainījis. Pašlaik līgā nav dominējošāka vīra zem groziem un viens pats Hovards ir spējīgs cementēt un uzlabot "Lakers" viduvējo sniegumu aizsardzībā. Lai gan neesmu superkomandu atbalstītājs un uzskatu, ka šāda spēlētāju rīcība, mainīt komandas pēc savas iegribas, bojā līgas tēlu un spēļu skatāmību, izslēgšanas spēles ar "Lakers" līdzdalību solās būt gana interesantas. Vai Losandželosa ar savu ievērojamo auguma pārsvaru spēs nospiest ātrās un atlētiskās Oklahomas un Maiami komandas? Vai četri šāda līmeņa spēlētāji spēs sadalīt vienu basketbola bumbu? Vai "Lakers" palīgspēki (Rons Ārtests, Antuāns Džeimisons, Džoudijs Mīkss) dos savu pievedumu, kas tieši pietrūka citām superkomandām? Vai Kobe Braients spēs apdzīt Maiklu Džordanu un viņa sešus čempiontitulus? Jautājumi ir daudz. Gaidīsim sezonu, lai uz tiem varētu atbildēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!