Vai arī turpmāk jauno spēlētāju rūdīšanu izdosies veiksmīgi savienot ar skaistām uzvarām – par to "basket.lv" iztaujāja basketbola kluba "Ventspils" valdes priekšsēdētāju Ralfs Pleinicu.\
Lieli klubi nevēlēšanos nodarboties ar jauno basketbolistu audzināšanu mēdz pamatot ar to, ka šādiem mērķiem grūti piesaistīt sponsoru naudu. Vai Ventspils kluba atbalstītāji domā tālāk uz priekšu, nekā citi?
Sponsorus interesē konkrētu uzdevumu izpildīšana. Tas nozīmē, ka jābūt meistarīgiem spēlētājiem, kādus vieglāk it kā atrast starp pieredzējušajiem. Bet - ne tikai. Arī mēs izvērtējām iespējas piesaistīt zvaigznes, bet, izvērtējot iespējas, izvēlējāmies citu ceļu.
Vai vidējais vecums 22+ nozīmē, ka Ventspilij nav izvirzīts uzdevums uzvarēt Latvijas čempionātā?
Nē, čempionātā gribam vinnēt jau šosezon. Pieņemsim, ka patlaban mēs pēc komplektācijas un spēlētāju CV esam metrus 100 aiz VEF Rīga, bet mūsu džekiem karjeras līkne iet uz augšu. Jautājums - cik ātri un augstu tas notiks.
Ticam trenerim Vētram, kurš strādā metodiski. Ticam, ka pusgada laikā radīsim pievienoto vērtību gan katram spēlētājam, gan visai komandai.
Ventspilī nu jau ilgus gadus darbojas jauno basketbolistu sagatavošanas sistēma ar savu internātu. Kā esat apmierināti ar produktivitāti?
Manuprāt, desmit gadiem nav slikti. Valstsvienībā spēlējuši Akselis Vairogs, Ronalds Zaķis, Jānis Strēlnieks. Ir bijuši talantīgi spēlētāji, kuru karjeras nobremzējušas traumas - piemēram, Kristaps Kanbergs. Izlases 2011.gada modelī bija trīs ventspilnieki un vēl virkne, kas gājuši cauri mūsu sistēmai - Artūrs Bērziņš, Mārtiņš Meiers, Dairis Bertāns, Mareks Jurevičus, Jānis Blūms
Jā, Strēlnieks savulaik netika internātā, jo atlasē bija uzstādījums ņemt garos. Paldies viņa vecākiem, kuri sagādāja Jānim iespēju tomēr dzīvot Ventspilī un trenēties. Kad vienā vasarā viņš izauga par padsmit centimetriem, arī viņš iekļāvās sistēmā.
Vēl vairāki spēlētāji bijuši jaunatnes izlasēs. Arī šogad.
Runā, ka Kauņas Žalgirim ir līgumsaistības ar teju 50 jaunajiem lietuviešu talantiem. Cik plašas ir Ventspils intereses?
Jāsaskaita. Internātā basketbolistiem sākumā bija 20 vietas, taču skaits pakāpeniski samazināts līdz sešām. Pārējās pārņēma futbols, kam vajag vairāk cilvēku. Sporta skolu finansē pilsēta, bet, ja viena grupā paņem piecus bērnus no citurienes, nekas nepaliek pāri ventspilniekiem. Tāpēc koriģējām koncepciju - ņemam no devītās klases katru gadu ne vairāk kā trīs. Vai nu ļoti garu un perspektīvu, vai jaunatnes izlases pirmā piecnieka čali. Strādāsim visos virzienos, lai dabūtu gara auguma cilvēkus. Neizslēdzu, ka parādīsies arī kāds nelatvietis.
Taču līdz Žalgira vērienam netiekat...
Ventspils nav ne Kauņa, ne Rīga. Turēšos pie Valda Valtera leksikas: "tusētāju paaudzes" jaunības laikā pie mums bija iespēja atvilkt tos, kuri mazāk gribēja tusēt, bet vairāk vēlējās kļūt par labiem basketbolistiem. "Ceļotāju paaudzes" laikā mums jākonkurē ar visu plašo pasauli.
Esmu pārliecināts, ka pirms 23 gadu vecuma no Latvijas nav vērts braukt prom. Protams, vienmēr būs konkrēti izņēmuma gadījumi, taču kopumā mēs savus talantus varam norūdīt paši. Piemēram, Kasparas Vecvagars šogad tiktu pie 5-8 minūtēm spēles laika lielajā komandā aiz Strēlnieka. Slikts variants?
Kas tad traucēja noslēgt ar viņu līgumu pērn, kad Kaspars galu galā izšķīrās pieņemt Žalgira piedāvājumu?
Žalgiris, protams, ir skaļāks vārds. Turklāt medijos tiek kultivēts, ka Ventspils jaunos nevarot sagatavot. Cilvēciski ir saprotams, ka vecāki savus bērnus mēģina iekārtot labākās vietās. Arī Kaspara tēvs Arnis Vecvagars, kurš pats ir spēlējis Ventspilī un zina, kas un kā. Protams, pērn Ventspilī Kasparam nepiedāvātu to, ko tagad, bet šosezon paņemtu atplestām rokām.
Tātad lietuvieši ātrāk saskata jaunieša perspektīvu?
Nē, bet viņi var atļauties kļūdīties - nepārdzīvot, ja tai masā daudzi neizaug par labiem spēlētājiem. Mēs rīkojamies kā sapieri mīnu laukā.
Tātad Lietuva atvēl vairāk naudas jauniešu sistēmai?
Nezinu, iespējams. Bet mūsu jaunajiem jāsaprot, ka latviešiem jebkurā gadījumā izsisties līdz vērā ņemamam līmenim būs vieglāk caur Latvijas basketbolu. Tiklīdz šķērso robežu, tu kļūsti par vienu no - neviens neauklējas, nepiedod grēciņus. Veiksmes stāstu ir ļoti maz. Pats skaļākais - Andris Biedriņš. Vēl varbūt Rolands Freimanis.
Auklēšanās ir riskanta - tā var arī talantu izlaist. Un otrādi - dzirdēts, ka dažā klubā pret jaunajiem izturas ļoti skarbi. Ja puisim 18 gados, kuram viens vecāks ir bez darba, bet otrs pelna 300 latus piesola 2000 eiro tūlīt, nevis 10 000 pēc pieciem gadiem - viņš būs prom!
Un, ļoti iespējams, apdedzināsies! Jo tā ir virtuālā nauda, ko viņš saņems, ja viss būs ļoti labi. Bet, ja pēc pirmās sajūsmas izrādīsies, ka klubu tomēr neapmierina tava varēšana, ar ārzemnieku neviens neceremonēsies.
Vai Ventspilij ir piemēri veiksmīgai konkurencei ar ārzemnieku piedāvājumu?
Vienīgais mehānisms ir labs līgums. Jaunībai jau raksturīgi labāk redzēt tālumā, nekā tuvumā, tāpēc prom skriet gatavi daudzi. Bet līgums notur - kā pērn noturēja, piemēram, Jāni Strēlnieku. Paskatīsimies, kā ies, bet, manuprāt, palikšana Ventspilī bijusi viņa interesēs. Un domāju, ka Jānim Timmam sezona Liepājā ies labumā.
Kāpēc viņa nav Ventspilī?
Aģents piedāvāja, bet mums sastāvā viņu nebija kur ielikt. Atbildēju, ka varam noslēgt līgumu un izīrēt, bet nekādas reakcijas nebija. Mums gan nebija interesanti slēgt līgumu tikai uz gadu - strādājam ar ilgtermiņa perspektīvu. Līgums vismaz uz trim vai pat piecām sezonām, no 18 līdz 23 gadu vecumam ir iespēja izaugt.
Pērn Mārtiņu Meieru un Dāvi Lejasmeieru izīrējāt Liepājai. Atpakaļ dabūjāt labākus?
Lejasmeieru - noteikti jā. Meieram viss noticis tik strauji, ka viņš tikai tagad lēnām sāk saprast, kur atrodas. Vakar viņš vēl bija jaunais, bet tagad ir izlases dalībnieks, no kura prasa atbildību. Bet Mārtiņš vēl nav īsti gatavs. Šis gads viņam būs ļoti grūts. Ja tiks galā, būsim par vienu labu centru bagātāki. Talants ir, spēks arī, taču tas viss vēl jānostiprina ar darbu.
Cik efektīva vispār ir tāda spēlētāju izīrēšana Latvijas klubiem?
Kā kuram. Tagad meklējam vietu Uģim Pinetem un Ervīnam Jonātam, kuriem palikšana Ventpils augstskolā būtu pazaudēts gads. Bet Liepājai un Valmierai nevajag, Jelgava klusē, augstskolu komandām citas prioritātes. Tikai Jūrmala grib pārbaudīt. Bet, ja trenēsies trīsreiz nedēļā...
Kāda ir Ventspils augstskolas vieta kluba piramīdā?
Sistēma strādā. Varbūt ne masveidīgi, bet strādā. Šogad VA pamatā spēlēs 1994.-1996.gadā dzimušie puiši, tai skaitā arī dzimuši ventspilnieki.
Saikne starp lielo komandu un fārmklubu strādā labi?
To nodrošina trešais treneris - Gints Fogels. Lai palīdzētu sporta skolu treneriem, rīkosim seminārus, kuros Gundars Vētra un Mārtiņš Zībarts dalīsies pieredzē.
Kā Ventspilī nokļuva Mārtiņš Laksa, kurš pērn samērā veiksmīgi spēlējai VEF Rīga sastāvā?
Viņš gribēja nākt pie mums, treneris Vētra redz viņam vietu sastāvā. Ja parādīs, to, ko gaidām, būs bijis labs darījums.
Cik nozīmīgs ir trenera faktors, lai piesaistītu jaunos talantus?
Ļoti liels. Tāpēc viens no daudziem galvenajiem argumentiem, kāpēc galvenā trenera postenī uzaicinājām Gundaru Vētru, bija tieši viņa reputācija. Ventspilij vajadzīgs treneris - attīstītājs, nevis treneris - šahists, kurš ļoti labi māk pārbīdīt basketbola figūras. Mūsu komandā "zirgam" vēl tikai jāiemāca iet kā "zirgam". Vētra to var izdarīt.
Pilnīgi noteikti šogad iztiksiet bez pieredzējušajiem spēlētājiem?
Arī leģionāri mums ir jauni. Visiem augšupejošas izaugsmes līknes, laba veselība, visi labi atjaunojas, kas dod iespēju spēlēt ar lielu intensitāti. Paies laiks līdz pierīvēsimies, bet darba ētiku jau var redzēt. Tomēr varbūt izmaiņas sastāvā būs nepieciešamas.
Iespējas pastiprināties būs?
Jārod. Vai nu iekšējās vai ārējās rezerves. Būs labāk, ja iztiksim ar pirmajām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
