„Puiši sajuta, ka var uzvarēt un – sākās lieks uztraukums. Zaudējām muļķīgās situācijās bumbas, neiemetām. Pie groziem ieguvām par 21 atlēkušo bumbu vairāk, taču nepratām to izmantot. Ko nozīmē pieredze, uzskatāmi pierādīja Kosuškins, kurš jau pirmajā puslaikā sakrāja četras piezīmes, taču ne tikai nospēlēja līdz galam, bet arī bija savā komandā labākais, viņš ne tikai guva punktus, bet arī pārķēra bumbas. Skaidrs, ka teicu saviem spēlētājiem, ka biežāk jāspēlē caur Kosuškinu un jādabū viņš nost no laukuma, taču Žeņa nospēlēja gan meistarīgi, gan gudri. Visa Valmieras komanda beigās nospēlēja meistarīgāk un nosvērtāk, prasmīgi izmantojot savu pieredzi un mūsu kļūdas, tā, ka galarezultāts ir likumsakarīgs. Vēl jau mums mazliet pietrūkst, lai iegūtu „bronzu”, taču tas nenozīmē, ka svētdien brauksim uz Valmieru, lai apsveiktu „Valmieras pienu” ar bronzas medaļu iegūšanu – kas zina varbūt, ka vēl viņiem būs jāatbrauc uz Gulbeni...”
Kā šāds pavērsiens – izlaistā uzvara – ietekmēs Gulbenes komandas spēli Valmierā nevar paredzēt, iespējams, ka komanda aizvadīs maču atraisīti un pat uzvarēs, taču diezin vai valmierieši laidīs garām iespēju atgriezties pēc gada pārtraukuma uz goda pjedestāla savas publikas priekšā... Tā, ka spēle būs interesanta. Kaut nu tāds būtu ceturtais mačs lielajā finālā...