Anatolijs Kreipāns: Cik stiprs ir 'Valmieras piens'?

Iespējams, ka nav vēl atkal iejuties komandā Stjūarts, kaut gan tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc viņš tik pasīvi spēlēja “viens pret vienu”, jo šajā elementā Demonds taču ir ļoti spēcīgs. Pieļauju, ka tas bija tāpēc, ka pēc sedzēja apspēlēšanas viņš nezināja uzbrukumu turpinājumus, taču tik un tā – negaidīta pasivitāte (pretinieki pret Stjūartu nopelnīja tikai vienu piezīmi 26 minūtēs). Savukārt Janiša iztrūkums varēja nākt valmieriešiem par labu tikai tad, ja pienācīgā līmenī būtu nospēlējuši pašu centri, taču tā nenotika. Bambis slimības dēļ (tāpēc spēlēja tikai 7 minūtes) vēl nebija gatavs pilnvērtīgi palīdzēt, Česnavičs jau otrajā ceturtdaļā saņēma 4. piezīmi un bija spiests spēlēt ar skatu uz tiesnešiem, bet par Antropovu man vispār negribas neko teikt, jo nespēju saprast, kāpēc šis spēlētājs vispār ir “Valmieras piens” sastāvā. Tā, ka patiesībā nekādu plusu laukuma saimniekiem nemaz nebija, bet tās jau vairs nav “Barons/LU” problēmas.

Pēc mača varēja dzirdēt prātojumus, ka Valmieras komandas galvenajam trenerim Varim Krūmiņam nevajadzēja tik ilgi lietot zonas izsardzību, ka vajadzēja spēlēt “cilvēks-cilvēku” aizsardzību un tad daudz kas būtu citādāk. Varbūt arī būtu. Tas viss ir no sērijas par to, ka pēc kara visi ir gudri. Ja “Valmieras piens” pret zonas aizsardzību būtu labāk metis trīspunktniekus nekā to darīja “Barons/LU” (attiecīgi 10 no 28 un 15 no 29 – tik līdzīgā spēlē tā ir liela starpība), tad runa (un rezultāts) varētu būt savādāka. Cita lieta, ka “Barons/LU” zonas aizsardzība ļoti sekmīgi nospēlēja pret Valmieras ārējo līniju, kas komandā ir neapšaubāmi spēcīgākā, taču šoreiz no “mazajiem” ar ierasto rezultativitāti neviens neizcēlās (vislabāk no tālienes uzbruka Kosuškins, kas tomēr ir ceturtais numurs). Turklāt viesi bieži vien lika laukuma saimniekiem ilgi lauzties metiena pozīcijā, tērēt daudz uzbrukuma laika un tad jau pēdējās sekundēs metieni arī sanāca gan sasteigti, gan no neērtām situācijām. Šādi uzbrukumi ar “degošām rokām” valmieriešiem bija vairāki un tas tikai nozīmē, ka “Barons/LU” bija labi sagatavojis mājas darbu.

Neticami, bet fakts – viesi pieļāva 13 kļūdas, bet mājinieki tikai 5, taču viesi tik un tā uzvarēja. Ir jau liela atšķirība, kad kļūdies, bet valmierieši kļūdījās nevis kvantitatīvi, bet gan – kvalitatīvi par labu pretiniekam. Un vēl – ja “Valmieras piens” komandā šajā spēlē vairāk nekā 10 punktus guva tikai trīs spēlētāji, tad “Barons/LU” rindās tādi bija pieci. Uzvara pirmajā spēlē pretinieka laukumā tik īsā sērijā (līdz divām uzvarām) ir liels solis pretī kopējai uzvarai, taču jāatceras, ka ievainots zvērs ir divtik bīstams un tieši tāds tagad ir “Valmieras piens” – zaudēt taču vairs nav, ko… Cik stiprs ir “Valmieras piens”? Tagad to arī varēs pa īstam parādīt – gan meistarībā, gan fiziski, gan raksturā.

BK “Ventspils” un Gulbenes “Bumerangs/ASK” duelī spraiga spēkošanās nevarēja būt jau principā un tā vien izskatās, ka gulbeniešu galvenais treneris Agris Galvanovskis spēles pret čempioniem izmantos, lai labāk sagatavotos “bronzas finālam”, lai dotu iespēju šajās spēlēs iegūt pieredzi un pārliecību tiem, kas spēlējuši mazāk. Galu galā – no katras spēles pret jebkuru pretinieku var gūt labumu, vajag tikai gribēt un prast to izdarīt. Pirmajā mačā vakar Ventspilī (104:70), piemēram, septiņi Gulbenes basketbolisti spēlēja vismaz 20 minūtes, vēl viens – 19 minūtes, neviens nepalika bez spēles laika vispār, bet tikai viens (R.Gabrāns) spēlēja ilgāk par 30 minūtēm (31).