Izlaist uzvaru mača beigās, neveiksmīgi aizvadīt spēles otro daļu un pat pilnībā sabojāt spēles galotni jau kļūst par ventspilnieku slimību. Gribētos, protams, kļūdīties, taču pēdējās spēlēs šāda tendence ventspilnieku sniegumā diemžēl ir vērojama. Skaidrs, ka abu komandu treneri – Kārlis Muižnieks un Tomo Mahoričs – turēja prātā gaidāmo otrdienas spēli un savstarpējais mačs bija ar ULEB kausa zemtekstu (nav lielas starpības, kura no šīm komandām SEB BBL regulārajā turnīrā ieņems otro vai trešo vietu – izskatās, ka tik un tā abām būs jātiekas finālčetrinieka pusfinālā).
Uzvaru un lielāku optimismu guva viesi, turklāt Viļņas komandā nespēlēja viens no tās līderiem Muježinovičs. Kaut gan ventspilnieki stājās savas publikas priekšā (starp citu, uz šādu maču bija diezgan maz skatītāju, kas nu gan nedara godu pilsētai, kurā mīl basketbolu...) tādā sastāvā, kādā otrdien izies uz spēli pret „Hemofarm”, taču diezin vai arī mājinieku sastāvu var saukt par optimālo. Pirmkārt, tāpēc, ka šis bija pirmais mačs pēc traumas Jānim Blūmam un to – īpaši pirmajā puslaikā – nevarēja nemanīt.
Līdz otrdienai Jānis jau būs labākā sportiskā formā, skaidrs, ka viņš vēl nebūs tādā formā, kādā bija pirms savainojuma, taču tik un tā tieši Blūma atgriešanās ierindā acīmredzot arī bija viens no retajiem optimisma stariņiem šajā mačā. Vēl viens stariņš – Kristapa Purņa atsevišķas veiksmīgi nospēlētas epizodes, kas liecina, ka viņš pamazām atgriežas komandas sastāvā un atrod tajā sev ierasto vietu. Turpretī nesaprotamas lietas notiek, ar ULEB grupu turnīra vērtīgāko spēlētāju Brentu Raitu, kurš pašreiz atgādina pats savu ēnu. Nevar pārmest viņam necīnīšanos vai pašatdeves trūkumu, bet ... Tas ir cits Raits. Pretinieku atšifrēts un tāpēc vairs ne tik bīstams un efektīvs? Daļēji noteikti arī tāpēc Raita sniegums nav tik labs, taču visvairāk uztrauc nevis kāda atsevišķa spēlētāja neveiksmes, bet gan tas, ka vienā brīdī pēkšņi pajūk komandas spēle, kas ir galvenais ventspilnieku trumpis. Tā tas notika arī mačā pret „Lietuvos rytas” un vispirms jau tas izpaudās 22 (!) pieļautajās kļūdās. Iespējams, ka šāds zaudējums tikai nāks par labu pirms tikšanās ar „Hemofarm” (nevar taču „Ventspils” zaudēt trīs spēles pēc kārtas!) un atliek vien uz to cerēt.
„Valmieras pienam” neizdevās revanšēties „Sakalai” par zaudējumu savā laukumā un šķiet, ka valmierieši jau var pilnībā koncentrēties uz gatavošanos LBL izslēgšanas spēlēm. Līdz tām vēl ir pietiekami daudz laika un citu spēļu, lai paspētu iespēlēt sastāvā gan Antropovu, gan Stjūartu un lai LBL čempionāta pusfinālā mēs redzētu it kā to pašu, bet tomēr jau savādāku Valmieras komandu. Turklāt līdz tam laikam ierindā atgriezīsies arī Juris Andžejevskis.
„Žalgiris” lidojums pār Latviju
Lietuvas čempions, SEB Baltijas līgas līderis un viena no ULEB Eirolīgas 16 labākajām komandām Kauņas „Žalgiris” ieradās Latvijā pēc smaga zaudējuma Spānijā no „Taugres Ceramica” (69:100) un uzskatāmi nodemonstrēja, ar ko atšķiras Eirolīgas komanda no vienkārši labām vidusmēra komandām. Ar ko? Ar visu! Šādās skatītāju pieplūde ir īpaši liela (sen „Daugavas” sporta nams nebija tik piebāzts), kaut gan visi saprot, ar ko šīs spēles beigsies. Šādās spēlēs interesanti ir pavērot atsevišķu basketbolistu darbību, turklāt tieši mačā pret pašu „Žalgiri” valmieriešiem bija iespēja pirmo reizi klātienē redzēt savas komandas jaunāko ieguvumu – amerikāni Deimondu Stjūartu. Pēc pirmā puslaika valmierieši zaudēja tikai 3 punktus (35:38) un nekāda pastaiga „Žalgirim” nesanāca arī Valmierā. Savukārt Stjūarts pret spēcīgo pretinieku parādīja sevi no labākās puses (vienīgi trīspunktniekus nevarēja trāpīt) un iekaroja līdzjutēju simpātijas.
Kas attiecas uz BK „Barons/LU”, tad pagājušās sezonas LBL čempionāta 3.vietas ieguvējiem arī klāt nācis jauns spēlētājs un arī viņš savu jauno līdzjutēju priekšā stājās mačā pret „Žalgiris” – polis Mihals Hlebovickis. Pirmajai spēlei un turklāt vēl pret tādu pretinieku viņš izskatījās diezgan cerīgi, bet pāris Marjuss Janišus-Hlebovickis (vai Hlebovickis pārī ar Jāni Laksu, kurš šoreiz nespēlēja traumas dēļ) var sagādāt lielas problēmas ne tikai sev līdzvērtīgiem konkurentiem. Katrā ziņā – labs pastiprinājums.
Patika, ka nenobijās no slavenā lietuviešu kluba jaunie basketbolisti, kuri nerespektēja Kauņas komandas zvaigznes, likdami tām dažkārt pat kļūt nervozām. Tikai tiesneši diemžēl pārāk bieži šīs viesu zvaigznes respektēja, ļaudami tām vairāk nekā parastajiem „mirstīgajiem”...
Mača galarezultātu tas ne mazākajā mērā neietekmēja, taču neizpratni radīja un kopējo iespaidu par spēli nedaudz sabojāja. Hlebovicka un Stjūarta sekmīgā ienākšana viņu jaunajās komandās liecina tikai par to, ka abas šī komandas neņem, ko pagadās un abiem šiem spēlētājiem būs svarīga loma viņu jauno komandu likteņos šajā sezonā. Domāju, ka jau tagad līdzjutēji ar nepacietību gaida 19.martu, kad Rīgā tiksies BK „Barons/LU” un „Valmieras piens” – abi galvenie pretendenti kompānijas sastādīšanai (jācer – arī cienīgas pretestības izrādīšanu) LBL finālā ventspilniekiem.