20 dienu ilgajam izaicinājumam aicināti pieteikties sporta fans, vīrietis labākajos gados, kurš neatceras, kad pēdējoreiz mētājis bumbu, gādīga ģimenes mamma, kurai tā arī nav atlicis laika parūpēties par sevi, jauna sieviete, kura kārtējo reizi nav īstenojusi apņemšanos būt sportiskai, un ģimene, kurā vecāki sūta uz treniņiem bērnus, bet aizmirst būt aktīvi paši.
Pieteikšanās izaicinājumam līdz šī gada 10. septembrim sociālajā tīklā Facebook Latvijas Sporta federāciju padomes lapā pasākumu sadaļā. Izaicinājuma noteikumi Eiropas Sporta nedēļas mājaslapā "beactivelatvia.lv".
20 dienu izaicinājuma programmā, kas tapusi sadarbībā ar veselības un fitnesa studiju "Vingro sev" un notiks no 12. septembra līdz 2. oktobrim, tiks meklētas iespējas un motivācija, kā aizņemtajā ikdienā atrast laiku fiziskām aktivitātēm, veselīgākam uzturam, kā pārvarēt mazkustīgu dzīvesveidu un kas būtu labākās un piemērotākās no sportiskām aktivitātēm dažādās dzīves situācijās.
Pērn ESN ietvaros veiktā LSFP un pētījumu aģentūras "Kantar TNS" aptauja liecina: lai arī vairums (68%) strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, joprojām esam lielāki sporta fani nekā sportotāji. Turklāt ievērojama daļa sabiedrības ir mazaktīva ilgstoši vai nav sportojusi pat kopš skolas laikiem.
Absolūtais vairākums (84%) Latvijas iedzīvotāju seko līdzi Latvijas sportistu sniegumam, taču vien katrs piektais teicis, ka šie panākumi motivē pašiem pievērsties sportošanai. Šo teikuši cilvēki, kuri ikdienā jau sporto. Tikmēr lielākā daļa iedzīvotāju godīgi atzīst – sportistu panākumi nemotivē pašiem kļūt aktīvākiem. Gandrīz katrs trešais jeb 28% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā nesporto vai nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, turklāt gandrīz puse no šiem cilvēkiem nav sportojuši kopš skolas gaitu beigšanas, bet katrs trešais – nekad nav regulāri sportojis.
Gandrīz katram otrajam no mums jeb 43% iedzīvotāju apņemšanās sportot bijusi Jaunā gadam darbu sarakstā, diemžēl trijos gadījumos no četriem apņemšanās tā arī nesākās vai ilga vien mēnesi vai divus.
Absolūtais vairākums iedzīvotāju, kuru ģimenēs šobrīd aug bērni līdz astoņpadsmit gadu vecumam, ikdienā seko līdzi bērnu fiziskajām aktivitātēm un fiziskajai sagatavotībai – bērnu stājai, tam, vai nav deformēts mugurkauls. Vairāk nekā puse iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņu bērni apmeklē sporta nodarbības vai treniņus. Vienlaikus – lielākais vairums bērnu vecāku (79%) atzīst: paši ar sportu nodarbojas nepietiekoši.
Eiropas Sporta nedēļas ietvaros runāsim par aizspriedumiem par sportošanu kā dārgu nodarbi, to, cik vienkārša, pieejama un daudzveidīga var būt sportošana brīvā dabā, arī par to, kāpēc ievērojamai cilvēku daļai pieredze skolā bijusi tā, kas "iedzinusi" nepatiku pret fiziskām aktivitātēm un kāpēc vecāki, domājot par bērnu veselību, aizmirst par savējo.
Ar mērķi mudināt cilvēkus būt fiziski aktīvākiem un tā – arī veselākiem – Eiropas Sporta nedēļa visā Latvijā šogad notiks no 23. līdz 30. septembrim jau ceturto reizi. Tās ietvaros organizētajos sporta pasākumos varēs iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs – savus šajā nedēļā plānotos pasākumus cilvēki un organizācijas aicināti iekļaut kartē "beactiveatvia.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
