"Es nevaru iedomāties, kāda būtu mana dzīve bez sporta, jo es sportoju visu dzīvi. Bija viens gads, kad sanāca sportu atlikt malā, bet drīz pēc tam atgriezos šajā vidē, jo pašsajūta ir tā, kas liek man nepadoties. Protams, ir situācijas, kad atnāc mājās pārguris pēc garas darba dienas, bet vajag tikai spert soli pāri slieksnim, un enerģija atnāks pati pie tevis," saka Vecāns. "Motivācija radīsies tad, ja gūsi baudu no tā, ko dari. Jo nav jēga iet draugam līdzi uz sporta zāli, ja tas tevī neizraisa dzirksteli, jo bez tās arī nebūs rezultāts. Skrien, peldi vai spēlē skvošu – galvenais, lai tas ir no sirds!"
"Sāku ar SUP (Stand Up Paddle) jeb airēšanu uz dēļa. Pirmajā mēģinājumā centos nostāties uz galvas, turklāt tas gandrīz izdevās. Plānoju izmēģināt arī veikbordu un kaitbordu," par saviem plāniem sportošanā saka Vecāns. "Skrienot, kamēr tiecies uz mērķa izpildīšanu, ej uz "epicentru", tad brīžiem rodas jautājumi: "Kāpēc?". Pēc 500 metriem, kad pārvari "bedri", tad vairs jautājumu nav, un finišā pieļauj domu, ka varētu atkal to pašu paveikt. Manu spītību apliecina tas, ka nekad neesmu izstājies no trases, lai cik grūti ir bijis."
"Pamēģini sportot kopā ar draugu vai koptreniņā! Kad atrodi koptreniņā cilvēkus, kuri arī sporto tavā tempā, tad var sākt runāties, apspriest tēmas, un izrādās, ka ne tikai tev vienam ir grūti noskriet 5 km. Kad noskrien distanci kopā ar citiem, tad atklājas, ka nemaz tik traki nav. Ja vēl esi spējīgs izpildīt vingrinājumus… Atslēgas vārds ir "draugu vai domubiedru kompānija"," mudina skrējējs.