Foto: LETA

Septembrī Latvijas basketbola sabiedrība sagaidīja ilgi gaidīto lēmumu – "FIBA Europe" nolēma, ka viena no 2015.gada Eiropas čempionāta finālturnīra rīkotājām būs arī Rīga. Viens no idejas realizētājiem un galvenajiem "vaininiekiem" bija Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps, kurš sarunā ar portālu "Delfi" neslēpj, ka "Eurobasket 2015" ir nebijis izaicinājums.

"Lai cik tas izklausītos neticami vai jocīgi, bet arī iepriekšējā plānošanas periodā pa četriem gadiem (vēl pie LBS iepriekšējā prezidenta Ojāra Kehra) bija mērķis - katru gadu rīkot jauniešu čempionātu ar domu, ka kādreiz uzņemsim "Eurobasket". Tas vienmēr bijis virsmērķis, nevis pašmērķis," pirmos soļus ceļā uz turnīra rīkošanas tiesību iegūšanu atceras Šneps. "Jāsaprot arī, cik tāda mēroga pasākumam ir milzīga jauda, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību sportam un arī konkrēti basketbolam. Pieredze rāda, ka iesaiste basketbolā aug pēc finālturnīriem - Lietuvā un Slovēnijā tie bija 10-30%."

Šneps atgādina jau iepriekš pausto, ka "mūsu mērķis bija 2017.gads, un, esot nepārtraukti starptautiskā apritē, to neslēpām, aktīvi interesējāmies, kādi nosacījumi, utt.". "Mēs bijām visaktīvākie, kas runāja par rīkošanu četrās valstīs, jo saprotams, ka vienā valstī nevar veiksmīgi sarīkot. Lietuva nevarēja kvalitatīvi tehniski nodrošināt - viesnīcas, loģistika, utt. Skatītāju klātbūtne arī nebija tas, ko gaidīja mājinieki. Slovēnijā FIBA nesaņēma prasīto licences maksu, tāpēc tie abi nebija veiksmes stāsti."

"Gaidījām savu izdevību. Protams, nevaram būt gandarīti, ka dabūjām uz citu neveiksmi -  tās katastrofas, kas ir Ukrainā - dēļ. Bet mēs bijām gatavi, atšķirībā no Somijas, kuriem šāda iespēja uzkrita kā sniegs uz galvas, un viņi nebija tik gatavi uzņemt turnīru," divējādās sajūtas pēc ziņas apstiprināšanas bijušas Šnepam. LBS otrais cilvēks atzīst, ka varbūt pat jaunais variants ir izdevīgāks, jo no vienas Eiropas pilsētas uz otru var aizlidot pāris stundās, bet reģionālais princips ļaus "mobilizēt attiecīgā Eiropas reģiona fanus, dot to grūdienu attīstībā basketbolā".

"Man liekas, ka čempionāts būs veiksmes stāsts. Eiropas veiksmes stāsts, jo 2015.gadā tas būs galvenais sporta notikums Eiropā," ambiciozos plānus neslēpj Šneps.

Pēc Šnepa teiktā, indikācijas, ka Latvija varētu iegūt tiesības, bijušas jau pirms tam, bet nojausmas viņš nevienam nav teicis. Šneps atklāj, ka Latvijas puse ļoti cītīgi analizējusi visus "FIBA Europe" 24 locekļus, kā viņi taisās balsot. Tad LBS iekšējā darba grupā spriests, kas jādara, lai pozīcijas vēl vairāk uzlabotu, kā gūt pozitīvu lēmumu no lielākās daļas lēmēju.

"Mēnesi pirms balsošanas aizsūtījām nepieciešamās prasības - valsts, viesnīcu, pašvaldības garantijas. Tad noskaidrojām visu 24 locekļu viedokli - kuru atbalstīs, kāpēc atbalstīs, vai neatbalstīs. Pēc nedēļas atkal tikāmies, pārrunājām, konkretizējam valdes locekļu statusu. Darba grupā runājām par stratēģiju, kas mums būtu jādara. Skaidrs, ka mēs nevarējām sevi kā valsti piedāvāt "politiskajam tirgum", bet varējām parādīt darbus. Mēs bijām vislabāk sagatavojušies balsojumam. Bukleti bija diviem kandidātiem, filmas bija visiem, bet video materiāls - mums un somiem bija labākie. Mums vienīgājiem klātienē bija valsts augstākā amatpersona [Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa], mēs bijām jaudīgi izdarījuši mājas darbu. Ko var izdarīt, mēs visu bijām izdarījuši. Ja tu esi izdarījis visu, ko vari, nav jākaunas par rezultāti," turpina Šneps.

Visā priecīgajā notikumā tomēr ir neliels "darvas piliens", jo Latvija nav varējusi pat iedomāties par izšķirošo spēļu rīkošanu Latvijā. "FIBA Europe" viena no galvenajām prasībām ir finālspēļu rīkošanu zālē ar vismaz 15 000 skatītāju vietām, bet "Arēnā Rīga" spēj uzņemt 10 000. "Tas bija automātisks šķērslis, kāpēc nevaram kandidēt. Igaunija tāpēc atsauca kandidatūru uz grupu turnīriem, jo bija jābūt vismaz 10 000 lielai arēnai, bet viņiem nav. Tāpēc viņi atsauca."

Šneps Eiropas basketbola čempionātu uzskata par otru lielāko sporta dzīves notikumu aiz futbola čempionāta, jo turnīram ir "milzīga televīzijas auditorija, liela interese klātienē - 162 raidorganizācijas, vairāk nekā 1400 mediji, 182 miljoni pie televizoriem - skaitļi daudz ko saka". "Jā, mēs organizējam daļu no tā, bet mēs esam daļa no Eiropas galvenā sporta pasākuma 2015. gadā. Tas attiecīgi ļauj mums apgalvot, ka būs ekonomiskais efekts (nodokļi, tūrisms), kā arī sociālais efekts. Slovēņi teica, ka viņiem bija 32 miljoni eiro ieguvums, bet Lietuvai gandrīz 100 miljoni, jo viņi cēla arēnas. Lietuva aprēķināja kā aug PVN, lietuviešiem pat bija statistika, kā krītas noziedzība attiecīgajā reģionā. Tie ir visi efekti, ko iegūst Latvijas valsts."

Sarunas laikā Šneps saņem svarīgu zvanu no somu kolēģiem. Kā izrādās, jau risinās pārrunas, lai Somija spēlētu Latvijas grupā. Līdzīgi bija iepriekšējos čempionātos, jo, piemēram, Lietuvas čempionāta rīkotāji speciāli Šauļu grupā "ielika" Latviju. Tomēr Šneps saka, ka, iespējams, lietuviešus Rīgā neredzēsim, jo pagaidām vilinošāks esot Somijas variants. "Lielākas komerciālais potenciāls ir Somijas faniem. Piemērs, kad Latvija spēlēja Lietuvā. Lielākā daļa Latvijas fanu brauca mājās pēc spēles, tas nozīmē, ka neatstāja naudu Lietuvā. Neredzu, kā kāds latvietis uz nedēļu aizbrauks uz Lietuvu, un tāpat otrādi. Savukārt somiem tas ir savādāk, interesantāk - viņi varētu braukt un dzīvot te, iesaistīties mūsu aktivitātēs, fanu zonā, iegādāties Latvijas piedāvātos produktus. Jāmēģina saprast, ko piedāvā somi, un tad runāsim ar Lietuvu. Somi vēl domās - sportiskā interese ir primāra (vai labi te braukt, vai pirms tam var atbraukt un iesildīties, utt.). Un arī līdzjutēju atbalsts, ko viņi atzīst, ka ir milzīgs spēks."

Pagaidām tas ir vēl tikai ideju līmenī. Ja abas puses spēs vienoties, tad jāparaksta līgums, jāprezentē ideja FIBA, un tikai tad FIBA valde ar savu lēmumu "ieceļ" kādu izlasi kādā attiecīgā grupā, skaidro Šneps.

Šneps cer, ka Latvijai izdosies ne tikai sarīkot svētkus, bet arī gūt labumu visai valstij vēl vairāk - basketbola sabiedrībai. "Man kā basketbolistam pēdējais čempionāts bija 2003.gadā Zviedrijā, un pēc tā zviedri aiztaisīja praktiski federāciju ciet, jo cieta lielu neveiksmi. Viņi uztaisīja svētkus Eiropā un ar to beidzās."

LBS ģenerālsekretārs atgādina, ka "Eurobasket 2015" licence vienai pilsētai vien izmaksā 1,2 miljonus eiro, bet kopējie izdevumi varētu sasniegt 2,5 miljonus. Daļu no izdevumiem LBS cer segt ar biļetēm, taču nevēlas "apdedzināties" un piedāvāt pārāk dārgas cenas. "Jāanalizē Rīgas "Dinamo" spēles, Lietuvas piemērs... Jāskatās, lai nebūtu mīnusos. Tāpēc budžetējām piesardzīgi (600 000 ienākumi no biļetēm). Pirmais nosacījums un galvenais - jābūt pilnai arēnai. Otrkārt - biļetes jānotirgo pēc iespējas ātrāk. Un tikai treškārt domāsim par maksimāli augstāko cenu. Tāpēc varu teikt, ka cenas būs gana pieejamas."

2015.gada Eiropas čempionātā komandas dalīs arī pirmās ceļazīmes uz 2016.gada Olimpiādi. Iepriekšējie nozīmīgie turnīri liecina, ka mājiniekiem īpaši neveicas sacensībās, tomēr tas Latvijas basketbola vadību nebiedē. "Ja no vilka baidies, mežā neej. Cik esmu runājis ar treneriem un sportistiem, tā ir fantastiska iespēja viņiem spēlēt augstākā līmeņa basketbolu savu līdzjutēju priekšā. Visi par to ir sajūsmā."

Sarunas noslēgumā Šneps atklāj, ka rīkotājiem ir izvirzīti arī diezgan drastiski noteikumi finansiālo atbalstītāju meklējumos. "Latvijas mīnuss  - mums nav globālu partneru, ko piedāvāt, sponsoringa potenciāls ir tieši atbilstošs ekonomikai. Nav ilūziju par kādu milzīgu sponsora līgumu. Turklāt lielākā daļa sponsoringa kategorijas ir zem FIBA, un rīkotājiem no tā nekas neatlec. Piemēram, nevaram pat domāt par "Nike" vai "adidas", jo FIBA ir līgums ar "Peak". Bet Latvijai tas nav tik sāpīgi, kā Spānijai vai Vācijai, kuriem iet secen daudz lielākas summas. Lielajiem uzņēmumiem, kuriem jau tiek budžetēts nākamais gads, es neko pat nevaru piedāvāt. Jo tikai 16. oktobrī ir pirmā darba grupas sēde Minhenē, kad arī zināšu, ko varēsim atļauties.

"No rīkošanas viedokļa pareizā secībā jāpaveic ļoti liels apjoms, lai ekonomiski šis būtu veiksmes stāsts. Te nav sīkumu. Sākot ar Somijas piedāvājumu, viesnīcām, fanu zonu, biļetēm, utt. - visam ir kāda ietekme. Jo ātrāk atrisinām, jo lielākas iespējas, ka varam savākt daudz vairāk naudiņas un beigās ar + zīmi varēsim būt. Maksimāli ātra skaidrība visos jautājumos, kuriem ir kāda fiskālā slodze. Par pārējiem jautājumiem - pie treneriem", smīnot nosaka Šneps.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!