8.decembrī Parīzē "Eurobasket 2015" izlozē (sākums plkst.18 pēc Latvijas laika) uzzināsim Latvijas valstsvienības pretiniekus Rīgas grupas turnīrā (5.-10.septembris) – no 11 iespējām piepildīsies četras.
Kāda iespēju, risku un vēsturisko attiecību bagātība slēpjas sešos izlozes grozos, raugoties uzreiz no diviem viedokļiem - Latvijas valstsvienības izredzēm iegūt cienījamu vietu grupas pirmajā četriniekā un vēlme tikt pie patīkamas pēcgaršas par kvalitatīvi aizvadītu turnīru? Dažviet piekritīšu valstsvienības galvenā trenera Ainara Bagatska viedoklim, dažviet oponēšu.
Vēlamos un nevēlamos variantus rēķinot, kopā jaucas sportiskie un ekonomiskie, loģiskie un irracionālie apsvērumi. Viens aspekts: laba vai, gluži pretēji, bezcerīga iepriekšējo savstarpējo spēļu bilance, kas iezīmē sportiskos spēku samērus un izredzes. Otrs: komandu pievilcības faktors (zvaigznes, aura, spēles stils) un ar to saistītās iespējas piepildīt "Arēnas" tribīnes arī spēlēs, kurās nepiedalīsies mājinieki. Trešais: vairākgājienu kombinācijas, izsverot, vai ar kādu lielvalsti nebūtu labāk satikties pirmajā posmā, nevis izslēgšanas turnīrā un, gluži pretēji - vai kāds šķietamais pastarītis pirmajās dienās nebūs īpaši bīstams?
1.grozs. EuroBasket'2013 pirmais četrinieks: Francijas izlase (čempioni) spēlēs Monpeljē, Horvātija (4.vieta) - Zagrebā. Starp Rīgu un Berlīni jāsadala Lietuva (2.) un Spānija (3).
Protams, Lietuva!
Trenera Bagatska tēze, ka lielas starpības neesot, liecina par kaujiniecisku noskaņojumu, kas mājiniekiem, protams, piestāv. Tostarp fakti ir daiļrunīgi. Pirmkārt, kopš 1992.gada Latvijas bilance spēlēs ar Lietuvu ir negatīva (6-14), bet ar Spāniju - bēdīga (0-6). Otrkārt, Lietuvas izlases konstrukcijā vājas vietas var saskatīt, bet Spānija joprojām izskatās monolīta, par spīti priekšā vīdošajai paaudžu maiņai. Treškārt spāņi uz Rīgu atvedīs ne tikai Rikiju Rubio, Rūdiju Fernandes un citas zvaigznes, bet arī garu vēlmju raideri un dažus desmitus "Arēnā" grūti saskatāmus radiniekus, kamēr lietuvieši - krietnu līdzjutēju desantu ja ne gluži no Viļņas un Kauņas, tad vismaz Šauļiem un Panevēžas.
2.grozs: Slovēnijas izlasi (5.vieta EuroBasket'2013) Zagrebas grupā izraudzījusies Horvātija, Somiju (9.vieta - augstākā starp Pasaules kausa wild card ieguvējiem) uz Monpeljē uzaicinājusi Francija. Kurp dosies Ukraina (6.) un Serbija (7.)?
Ukraina, bet...
Treneris Bagatskis vēlējās redzēt tos, kuri šajā pārī izvēlēsies serbus un esmu tuvu tam, lai pieteiktos. Jā, pēdējos gados latviešiem ar Ukrainu gājis labi (13-4; tai skaitā pirms EuroBasket'2013 otrajā posmā 85:51), bet ar serbiem - slikti (0-7). Taču katrai sērijai reiz pienāk gals un, ar bijību atceroties Serbijas izlases otro vietu šovasar notikušajā Pasaules kausa izcīņā, neaizmirsīsim par šīs komandas trim zaudējumiem grupas turnīrā un knapo kvalificēšanos izslēgšanas spēlēm. Serbijas izlase ir no tām, kas lēni jūdz... Pret straumi nepeldēšu - ja reiz treneris izvēlas Ukrainu - lai tiek! Bet, ja nepiepildīsies, Serbijas variants būs interesants (Milošs Teodosičs par šovu parūpēsies!) un sportiski nebūs bezcerīgs.
3.grozs: PK dalībnieces Grieķija un Turcija, kā arī kvalifikācijas turnīra labākās komandas Latvija un Bosnija.
Principā labi, ka šīs trīs vienības uz Rīgu nebrauks un labi, ka tā: līdz šim Latvijai ar Turciju 1-8, Grieķiju 1-3, Bosniju 2-4. Turklāt uz masveidīgu fanu pieplūdi cerēt nav pamata (toties turku netrūks Berlīnē).
4.grozs: 3.-6.vieta kvalifikācijas turnīra rangu tabulā - Polija, Beļģija, Maķedonija, Itālija.
Maķedonija!
Trenera Bagatska vēlme revanšēties Beļģijai ir saprotama, un mierīgā situācijā reāli piepildāma. Taču- ar prātīgajiem un, par spīti latviešu pašpārliecinātajam uzskatam par spēku samēriem, itin labos Eiropas klubos spēlējošajiem beļģiem nebūtu labi vēlreiz satikties izšķirošā spēlē.
Vēsturiskā pieredze liek uzmanīties arī no Polijas. Jaunajos laikos bilance nav bezcerīga (5-6), taču 1937.gadā tieši zaudējums poļiem aizšķērsoja Latvijai ceļu uz finālturnīru, un vēl gadu iepriekš poļi mūsējos izsita no Berlīnes olimpiskā turnīra. Sen aizmirstas lietas? Jā, bet vēsturei piemīt tendence atkārtoties. Sportiskā ziņā poļu varēšana ir atkarīga no daudziem nezināmiem - vai būs labākais sastāvs, vai nebūs iekšējo konfliktu utt. Ej nu izzīlē, kā vbūs šoreiz, tāpēc labāk neriskēt.
Šī groza teorētiski spēcīgākā komanda - Itālijas izlase - latviešiem līdz šim vairāk modinājusi apetīti, nekā iedzinusi kompleksus. Jaunajos laikos bilance gan 5-8 (FIBA turnīros 3-5), bet parasti komandas uz vienu vai otru pusi šķīruši tikai daži punkti. Itāliešiem tradicionāli bijušas problēmas apvaldīt līderu (Mario Belinelli, Andrea Barnjani utt.) egoismu. EuroBasket'2015 kvalifikācijas turnīrā lielākie spīdekļi nespēlēja un komandas kopspēks palielinājās. Taču Itālijas 2015.gada rudens modeļa aprises pagaidām ir miglā tītas - tāpat, kā sportiskās izredzes un komandas pievilcība latviešu publikas acīs.
Tā kā šajā grozā izvēli ekonomiskais aspekts neietekmē, paliekam pie sportiski mazākā ļaunuma. Maķedonijas izlases (Latvijas valstsvienībai līdz šim 2-2, tai skaitā EuroBasket'2015 uzvara ar 76:66) spēles stils zināms, bet kvalitātes ziņā kalniešiem nebūs viegli atkārtot 2011.gada kvalitāti, kad ar sešu līderu spēkiem tika sasniegta 4.vieta Eiropā. Viegli jau nebūs, tomēr uzvarai jābūt mūsējai.
5.grozs: 7.-10.vieta kvalifikācijas turnīra rangu tabulā - Vācija, Izraēla, Čehija, Gruzija. Vācija, protams, spēlēs Berlīnē.
Gruzija, bet...
Trenera Bagatska piesardzība pret Izraēlas kandidatūru balstās gan vēsturē (bilance 4-8), gan pretiniekiem pieejamo zvaigžņu kvalitātē. Nevajag nedz tik neparocīgus pretiniekus, nedz arī neērtības, ko rīkotājiem sagādās papildus drošības pasākumi.
Ar Čehiju (3-3) sen nav spēlēts oficiālā turnīrā. NBA un Eiropas superklubos spēlējušo līderu Jirži Velša, Ļuboša Bartona un Jana Veselija meistarība un reputācija ļauj pretendēt uz augstām vietām, nekā līdz šim izdevies sasniegt. Velšam un Bartonam jau pa 34 gadiem - pēdējā iespēja paveikt ko atmiņā paliekošu, tāpēc motivācijas beidzot pārvarēt pirmā posma barjeru netrūks. Ar tādu komandu labāk tikties čempionāta otrajā posmā, kad enerģija iet mazumā un sāk izpausties soliņa garuma vai īsuma efekts.
Jāpiekrīt Ainaram Bagatskim - 2012.gadā latviešu piedzīvotie zaudējumi spēlēs ar Gruziju prasās pēc revanša. Pretinieku līderi Zaza Pačulija, Viktors Sanikidze, Tornike Šengelija joprojām spēlē labos klubos, tomēr kopš tā laika gruzīni nav kļuvuši stiprāki, bet latvieši - ir. Vismaz paši domājam, ka ir, un pie pirmās izdevības to būtu labi pierādīt laukumā.
6.grozs: 11-13.vieta kvalifikācijā - Nīderlande, Krievija un Islande - kā arī 1.kārtas turnīra uzvarētāja Igaunija, ko Latvija izraudzījusies par sadarbības partneri.
Igaunija tika izvēlēta ne tik daudz sportisko, cik ekonomisko apsvērumu dēļ, bet šai ziņā intereses sakrita par 100%. Vēl labi atceros trenera Bagatska komentāra intonāciju EuroBasket'2013 izlozes beigās, kad no visvājākā 6.groza Latvijai tika pielozēta Serbija... Krievijas komandu Rīgā nevajadzēja, un labi, ka tās te nebūs.
Tiesa, līdz pat 5.septembrim nekaitēs ik pa brīdim paskandināt brīdinājuma zvanus: sak, uzvara pār Igauniju vēl nebūt nav tabulā ierakstīta, kaut arī jaunajos laikos bilance ir mūsu labā (16-9). Igaunijas komanda pret mūsējiem dosies laukumā tādā pašā noskaņā, kādā latvieši parastu ceļas pretim lietuviešiem - mums nav, ko zaudēt, toties kaimiņiem dzīvi varam sabojāt gan. Kur tad vēl lielāku prieku? Savukārt Latvijas komandai labāko sniegumu vieglāk nodemonstrēt spēlēs pret izteiktiem favorītiem, nevis mačos, kuros jāapstiprina "uz papīra" redzamais pārsvars.