Skandālu pilnajā 2015.gadā Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) cietusi 122 miljonus dolāru (106 miljonus eiro) lielus zaudējumus, ceturtdien paziņoja organizācija.
Kā zināms, pērn 29. maijā uz piekto termiņu FIFA prezidenta amatā tika ievēlēts Zeps Blaters, taču, pieņemoties spēkā FIFA korupcijas skandālam, kurā tika aizturētas vairākas vadošas FIFA augsta ranga amatpersonas, viņš pēc četrām dienām paziņoja, ka atkāpsies no amata. Līdz ar to FIFA izsludināja jaunu pieteikšanos uz prezidenta amatu, un šogad februārī tajā tika ievēlēts līdzšinējais Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) ģenerālsekretārs Džanni Infantīno.
Jau iepriekš FIFA bija paziņojusi, ka par 550 miljoniem ASV dolāru (pusmiljardu eiro) atpaliek no četrgades budžeta plāna.
Zīmīgi, ka 61,5 miljonus dolāru (53 miljonus eiro) FIFA pērn tērējusi "juridiskajiem pakalpojumiem".
Tāpat organizācija atklājusi, ka Blaters 2015. gadā algā vien saņēmis 3,76 miljonus dolāru (3,3 miljonus eiro).
Pašlaik 79 gadus vecais Blaters FIFA prezidenta amatā strādāja kopš 1998.gada, taču publiski nekad nav bijusi zināma viņa alga. Neoficiāli avoti iepriekš vēstīja, ka Blatera gada alga bijusi aptuveni pieci līdz desmit miljoni Šveices franku (4,5 līdz 9,1 miljons eiro).
FIFA nesen apstiprināja vērienīgas reformas, lai organizācijā apturētu gadiem ilgušo korupciju. Pieņemts, ka FIFA prezidenta un citos organizācijas vadošos amatos nedrīkstēs strādāt ilgāk par 12 gadiem, kā arī amatpersonu algas būs publiski zināmas.
Pats bijušais FIFA prezidents ceturtdien oficiāli paziņoja, ka Sporta arbitrāžas tiesā (CAS) iesniedzis apelāciju par sev piešķirto sešu gadu diskvalifikāciju no pasaules futbola.
Kā zināms, FIFA Ētikas komiteja nu jau bijušajam prezidentam Zepam Blateram un UEFA prezidentam Mišelam Platinī piesprieda astoņu gadu diskvalifikāciju, jo šveicietis 2011.gadā pārskaitīja Platinī aptuveni 1,8 miljonus eiro par paveikto laikā no 1999. līdz 2002.gadam. Abas amatpersonas pēc tam vērsās FIFA Apelāciju komitejā, kas soda sankcijas abiem samazināja par diviem gadiem.
Jau iepriekš arī Platinī bija iesniedzis apelāciju, bet CAS cer lēmumu pieņemt maijā - mēnesi pirms Platinī dzimtajā Francijā sāksies Eiropas čempionāta finālturnīrs.
Savukārt Šveices prokuratūra ceturtdien pavēstījusi, ka veic izmeklēšanu pret bijušo FIFA ģenerālsekretāru Žeromu Valku, kurš varētu tikt apsūdzēts "nesaimnieciskā un kriminālā rīcībā".
Valks pašlaik ir saņēmis 12 gadu diskvalifikāciju no pasaules futbola.
Kā zināms, skandālu skartā FIFA šonedēļ pirmo reizi publiski atzina, ka vairāki Pasaules kausa izcīņas turnīri rīkoti negodīgā ceļā. Ņemot vērā to, ka korupcijas aizdomu ēna krīt arī uz 2018. un 2022.gada Pasaules kausa finālturnīriem, kam jānorisinās attiecīgi Krievijā un Katarā, turpmāk prestižā turnīra organizatorus noteiks FIFA kongress, nevis FIFA izpildkomiteja, kā tas bija līdz šim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
