Foto: DELFI
Turcijas futbola izlase, ar ko ceturtdien 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē tiksies Latvija, sākot ar šo maču ieguvusi jaunas "mājas" – Konjas stadionu jeb "Torku Arena".

Tagad futbola izlase ir pārcēlusies uz Turcijas vidienes pilsētu un, pēc vietējo teiktā, tuvākajos gados visas mājas spēles plāno aizvadīt tieši Konjā.

Turcijas futbola izlase līdz šim nav ne reizi spēlējusi Konjā, kurā vietējais futbola klubs "Konyaspor" ir kopš 1922. gada. Lai gan Konjas province ir lielākā Turcijā, Konja ir valsts septītā lielākā pilsēta, "Konyaspor" regulāri spēlē Turcijas augstākajā līgā, valstsvienība ne reizi šeit nav spēlējusi pat pārbaudes spēles.

"Konyaspor" līdz šim spēles aizvadīja "Konya Atatürk Stadium", kuram ir jau vairāk nekā 50 gadu. Tāpēc provinces vadība pirms vairākiem gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu - Konjā attīstīt Olimpisko ciematu, kas kalpos visam reģionam par sporta centru. Konjas olimpiskā ciemata ietvaros kā pirmais arī uzbūvēts modernais un skaistais Konjas stadions, kurā ir gandrīz 45 000 skatītāju vietas.

Konjas stadiona 3D vizualizācija

Konjas stadions ir bāzēts pilsētas nomalē, aptuveni astoņus kilometrus no pilsētas centra, bet Olimpiskā ciemata kopējā platība būšot ap 40 hektāriem. Kā norāda vietējie žurnālisti, Konjas stadions apvieno moderno laikmetu un reģiona vēsturi. Īpaši dizainētais jumts aptver visas skatītāju sēdvietas, bet stadiona fasāde sporta un citu notikumu dienās speciāli tiek izgaismota, kas stadionu padara vēl krāšņāku. Savukārt pie arēnas centrālās ieejas futbola spēļu dienās uz stadiona sienas tiek rādītas video projekcijas par valstsvienības spēlēm un futbolistiem.

Stadiona tribīnes ir sadalītas divos "stāvos", līdzīgi kā tas ir "Arēnā Rīga", - starp pirmo un otro stāvu ir speciālās ložas amatpersonām un VIP klientiem. Stadionā ir ne tikai vairākas plašas konferenču zāles, restorāns, sporta preču veikali, bet arī moderna trenažieru zāle un fizioterapijas centrs.

Lai gan stadions ir atvērts un izskatās pabeigts, dažādi darbi tajā vēl turpināsies vairākus gadus. Stadiona ārējās sienas plānots izveidot, lai tās neuztvertu saules starus, kas ļautu stadiona iekšpusē mazāk izmantot gaisa kondicionierus. Savukārt tualetes un ūdensapgādes sistēma ir "zaļi" veidotas, domājot par vietējo ekoloģiju. Tikmēr stadiona jumtā tiks "iestrādāti" saules enerģijas paneļi, kas ļaus samazināt elektroenerģijas izmaksas un "uz vietas" izstrādāt stadiona darbībai nepieciešamo elektrību.

Futbola laukumam ir dabīgais zālājs, kas ir speciāls, reģionam atbilstošs, pielāgots svelmainajiem laika apstākļiem. To kārtībā uztur un par to rūpējas īpaša stadiona brigāde, kurā ir vairāki desmiti cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!