Svētdien, 1938. gada 28. augustā, "Armijas Sporta Kluba" stadionā Krišjāņa Barona ielā (tagad vieta, kur ierīkots Centra sporta kvartāls) bija pulcējušies 12–13 tūkstoši skatītāju, lai būtu liecinieki pirmajai Latvijas un Čehoslovākijas valstsacīkstei futbolā. Tribīnēs bija arī ministri, diplomāti, dažādas amatpersonas un virsnieki. Pirms lielā notikumu darbojās "iesildītāji" – spēli aizvadīja Rīgas un Liepājas jaunie futbolisti.
Čehoslovākija tolaik bija futbola lielvalsts, ko apliecināja itin pieklājīgais sniegums pēdējos divos pasaules čempionātos. 1934. gadā Čehoslovākija pat kļuva par pasaules vicečempioni. Līdzjutēji nevarēja laist garām iespēju skatīt pasaules klasi. Čehoslovākija uz Rīgu nebija deleģējusi savu spēcīgāko sastāvu, uzsvaru liekot uz jaunākiem futbolistiem. "Čehoslovākijas futbola rezerves ir tik lielas, ka nerada ne mazāko grūtību uzstādīt pat trīs gandrīz vienlīdzīgas garnitūras [t.i., sastāvus] no virslīgas komandām," skaidroja avīze "Jaunākās Ziņas". Pa ceļam uz Rīgu Čehoslovākijas izlase jau bija pieveikusi Lietuvas valstsvienību Kauņā. Nopietna spēle bija gaidāma arī Rīgā.
Pirms sacīkstes tika atskaņotas Čehoslovākijas, Latvijas un arī Vācijas himnas. Pēdējā par godu spēles tiesneša pārstāvētajai valstij. Spēle sākās mūsu futbolistiem diezgan veiksmīgi. "6. minūtē čeķu vārtsargam jāmeklē bumba vārtu tīklā vai, pareizāki sakot, aiz tā, jo Vestermanis ar spēcīgu sitienu izsita bumbu cauri jaunajam vārtu tīklam," dokumentēja avīze "Rīts". Pēc saspēles ar Ēriku Raisteru rezultātu atklāja Latvijas izlases talantīgais uzbrucējs Iļja Vestermanis (attēlā stāv pirmais no labās).
Vestermanis bija arī tas, kurš guva otros vārtus. Apmēram 10 minūtes pēc otrā puslaika sākuma, Iļja Vestermanis vārtu guvumā pārvērta sava kolēģa Vaclava Borduško piespēli. 2:0! Tomēr pēc dažām minūtēm Čehoslovākija samazināja rezultāta starpību. Turklāt čehi kāpināja spiedienu Latvijas valstsvienības vārtu virzienā. Taču par prieku līdzjutējiem Latvija nosargāja uzvaru – 2:1. "Spēcīgā pretinieka tehniskais pārākums neko nespēja darīt mūsu spēlētāju enerģijai un neizsīkstošai neatlaidībai," sprieda avīze "Brīvā Zeme".
Visvairāk preses uzslavu par darbību uzbrukumā saņēma Ēriks Raisters (attēlā stāv otrais no labās) un, protams, abu vārtu guvumu autors – Iļja Vestermanis. Sporta žurnālistu uzslavas saņēma arī citi valstsvienības spēlētāji – gan par darbību aizsardzībā, gan uzbrukumu veidošanā. "Uzvara tomēr bija pilnīgi pelnīta, jo patiesi ļoti bieži pie čeķu vārtiem veidojās tik bīstamas situācijas, ka reizēm tikai brīnums tos paglāba no vārtu zaudējuma," vērtēja avīze "Rīts".
Kopumā 1938. gadā Latvijas futbola izlase aizvadīja astoņas oficiālas valstsacīkstes. Tajās tika izcīnītas piecas uzvaras, bet trīs spēlēs – bija neizšķirts. Nevienā no spēlēm Latvija nezaudēja! Diezgan pamatoti 1938. gadu mēdz uzskatīt par labāko sezonu Latvijas futbola izlases vēsturē.
Attēlā: Latvijas futbola izlase 1937. gadā; foto no Aiņa Ulmaņa grāmatas "Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907–2009" (Jūrmala, 2010).
