2015. gada 19. martā LFF lepni paziņoja, ka Barona ielas stadions maina savu vizuālo izskatu, projektu nodēvēja par "Futbola mājām" un speciāli tam atvēra mājaslapu internetā, kurā sāka laika atskaiti līdz stadiona atvēršanai. Klusībā laika atskaite pārtraukta, mājaslapa nefunkcionēja (pēc portāla "Delfi" intereses 14. jūlija vakarā mājaslapa "pēkšņi" atsākusi savu darbību - autors), tāpat nekas nedarbojas potenciālajā celtniecības laukumā – nepietiekamā finansējuma dēļ projekts turpina savu "ziemas guļu".
Sākotnēji LFF cerēja, ka projekts izmaksās ap 10 miljoniem eiro, no kuriem ap 8,5 miljoniem nāks no UEFA un FIFA, bet atlikušo 1,5 miljonu eiro vajadzētu atrast LFF. Laiks virzījās, finansējums netika atrasts, stadiona projekta izmaksas pieauga un LFF aplēses liecināja, ka tas varētu izmaksāt no 12,204 miljoniem eiro līdz 14,916 miljoniem eiro.
Lai gan LFF neizdevās ārpus UEFA un FIFA līdzekļiem piesaistīt kaut centu, futbola vadība turpināja cerēt, ka projektu līdz 2017. gada maija beigām izdosies pabeigt. Vēl marta beigās stadiona rekonstrukcijas projekta vadītājs Vladimirs Žuks portālam "Delfi" apstiprināja, ka projekta ietvaros iztērēts gandrīz miljons eiro, bet tas nav apdraudēts un tikšot pabeigts līdz 2017. gada jūnijam. "Stadiona virzība notiek pēc programmas, varbūt ne tik ātri kā gribējām, bet nekas neapstājas. Ceram, ka sāksim būvniecību un laikus pabeigsim [līdz 2017. gada 31. maijam]," toreiz klāstīja Žuks.
Tagad LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks atzīst, ka šajos termiņos projektu neizdosies realizēt, tomēr darbs pie tā virzības turpinās. Arī LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis un LFF viceprezidents, LFF valdes loceklis Žoržs Tikmers norāda, ka neviens "plinti krūmos mest" negrasās un rokas nenolaiž, bet turpina darbu.
Šo četru mēnešu laikā kārtējo reizi par LFF prezidentu pārvēlēts Guntis Indriksons, uz divām sēdēm sanākusi LFF jaunā valde, tomēr cerība tuvākajā laikā sākt stadiona celtniecību tā arī nav realizējusies un nav redzams, kad varētu sākties celtniecības darbi. Maija beigās notikušajā LFF valdes sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamā kredīta piesaisti, taču pusotra mēneša laikā pēc vairākām konsultācijām ceturtdienas, 14. jūlija, valdes sēdē šī ideja atmesta, jo varētu negatīvi ietekmēt citu projektu attīstību.
"Šis lēmums nozīmē, ka sapnis vai doma, ka varam ar saviem resursiem atļauties stadionu, neapstiprinājās. Pat ilgtermiņā. Mēs nevaram paņemt kredītu, lai nākotnē neciestu citi projekti. LFF apzinās, ka saviem spēkiem nevar uzbūvēt, tāpēc vienīgais veids, kā uzbūvēt, ir piesaistīt finansējumu no malas – valsts, pašvaldības vai privātām struktūrām," skaidro Pukinsks.
LFF valde uzdeva Pukinskim turpināt darbu pie valsts finansējuma piesaistes, Žuks veiks pārrunas ar Rīgas domi par projekta tālāku attīstību, Mežeckim uzdots pārslēgt līgumus ar "Arčers" par būvniecības procesu, jo šobrīd skaidrs, ka iepriekšējos termiņos darbi netiks veikti, savukārt Indriksonam uzticēts piesaistīt privātos investorus.
Pēc Pukinska teiktā, LFF tagad akcentus likšot uz pārrunām ar valsti un pašvaldību, jo šajā jautājumā sarunas nenotika līdz šim par visiem 100%. Pukinsks neprognozēja, kāda būs RD rīcība, bet LFF sarunās plāno akcentēt, ka nav izdevies saviem spēkiem projektu novirzīt līdz galam un nepieciešams cits finansējuma avots pašvaldības vai valsts izskatā. "Jāmeklē jauni risinājumi, jauni modeļi, un tad jāskatās, kādi būs RD lēmumi saistībā ar zemes nodošanu LFF rīcībā, bet līdz tam joprojām spēkā ir iepriekšējais RD lēmums par apņemšanos nodot zemi LFF."
"Mums nav nekādu citu domu saistībā ar šo objektu – vai nu mēs realizējam savu scenāriju, vai nerealizējam. Ja nevaram, tad jāvēršas pie Rīgas domes, kā viņi šo zemi cer attīstīt tālāk," bilst Pukinsks.
Cerībā uz projekta veiksmīgu realizāciju, gada sākumā stadiona teritorijā tika ievesta būvniecības tehnika, kas pēc ilgākas dīkstāves tika izvesta no šī objekta. Savukārt lepni izziņotā interneta mājaslapa futbolamajas.lv jau ilgāku laiku nestrādā un par tās tālāku darbību nekas nav zināms. Lai gan šajās pozīcijās nevajadzīgi iztērēti līdzekļi, jo stadiona projekts reāli nedarbojas, LFF nevēlas meklēt vainīgos. Pukinsks neslēpa, ka, visticamāk, šajā gadījumā iztērēti LFF līdzekļi, sīkāk komentēt, cik daudz iztērēts, viņš nevarēja. LFF izpilddirektors gan nebija informēts, ka mājaslapa nedarbojas jau ilgāku laiku.
"Vai un cik ilgā laikā izdosies realizēt projektu, nemāku teikt. Varbūt pusgads, gads, divi vai četri. Skaidrs, ka stadions šobrīd netiek būvēts un celtniecība nesāksies, kamēr nebūs atrasts pilns finansējums. Šodien neredzu, kad varētu sākties celtniecība, bet situācija var mainīties jebkurā brīdī, tāpēc nepieciešamas atbildes no potenciālajiem partneriem," optimismu nezaudē Pukinsks.
2015. gada pavasarī LFF ģenerālsekretārs Mežeckis nevēlējās nosaukt, kurš būtu atbildīgs par projektu un uzņemtos atbildību tā izgāšanās gadījumā. Tā vietā Mežeckis vairākas reizes uzsvēra, ka 2017. gada maijā Barona ielas stadionā spēlēs valstsvienība un "Futbola mājas" tur būs.
"Nemeklēsim tagad vainīgos, jo situācija mainās. Tagad meklējam jaunus ceļus, kā to paveikt, lai gan LFF nevajadzētu domāt par stadionu nacionālajai izlasei, par to tomēr būtu jādomā valstiskā līmenī. Mums ir projekts, labs un skaists projekts, kuru varam sākt realizēt jebkurā laikā," tagad saka Mežeckis.
Savukārt Tikmers cer, ka izdosies piesaistīt līdzekļus un stadiona projekts pavirzīsies uz priekšu. "Domāju, ka neviens LFF valdē neuzskata, ka nav jābūt nacionālajam stadionam. Šajā jautājumā esam vienoti, ka ir jābūt nacionālajam stadionam. Jautājums, kad un kādā termiņā, un kur rast finansējumu. Tagad izlēmām, ka šie finansējuma projekti nav realizējami. Meklējumi jau turpinās, rokas nav nolaistas, turpinām strādāt. Kāda situācija būs, skatīsimies. Vai nākamgad vai vēlāk iesāksies, nemāku teikt, bet tiklīdz būs finansējums, tā būs projekta virzība."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
