Portāls "Delfi", tuvojoties tradicionālajai "Latvijas Gada balvai sportā", piedāvā atskatīties uz iepriekšējo četru gadu "Latvijas Gada balva sportā" noslēguma pasākumiem.

2007.gada 6.janvārī Dailes teātrī notikušais pasākums - Latvijas gada balvas sportā 2006 apbalvošanas ceremonija - pulcēja vairāk nekā 700 dalībnieku un viesu.

Galvenajās nominācijās Latvijas labākā sportista un sportistes titulus ieguva Mārtiņš Rubenis un Jeļena Prokopčuka, kurai balvu pasniedza valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Par Labāko komandu tika atzīta Latvijas sieviešu basketbola izlase, Labākā trenera tituls - Valentīnai Eidukai, Gada uzlecošā zvaigzne - Ernests Gulbis, Gada notikums Latvijas sportā - Pasaules hokeja čempionāts Rīgā, Gada ieguldījums Latvijas sportā - Pasaules hokeja čempionāta Rīgā sarīkošana, Par cīņas gribu - Ilmārs Bricis, Par godīgu cīņu - Māris Saukāns/Andris Dambis. Nominācijā Labākais sporta skolotājs sumināts tika Drabešu internātpamatskolas sporta skolotājs Austris Āboliņš. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma ilggadējais mūsu hokeja valstsvienības ārsts Jānis Kvēps.

 Gada bilance ieguldītajam darbam

"Latvijas Gada balva sportā" šoreiz tika rīkota janvāra sākumā, lai līdzjutēji, žurnālisti, eksperti un žūrijas locekļi varētu nobalsot arī par tiem sasniegumiem, kas gūti 2006.gada izskaņā.

 "Pagājušajā gadā mūsu sportisti ar labiem panākumiem izcēlās gan olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, Pasaules kausa sacīkstēs un citās starptautiskajās, kā arī pašmāju sacīkstēs. Tāpēc plašajai sporta sabiedrībai uz skatuves notikušais bija kā gada bilance ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem valsts, federāciju un individuālajā līmenī. Savukārt līdzjutēji televīzijas tiešraidē atkal varēja tikties ar aizvadītā gada sporta varoņiem un pārliecināties, ka Eiropā un pasaulē esam starp labākajiem," pēc pasākuma atzina Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einars Fogelis.

"Latvijas Gada balvu sportā" rīkoja Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar LR Izglītības un Zinātnes ministriju un Igo Japiņa sporta aģentūru, producentu grupu ,,Virus Art" ar ģenerālsponsoru "Hansabanka" un "Latvijas Mobilais Telefons" atbalstu.  

I.Japiņš, vērtējot pasākumu, teica: "Nevienam nav noslēpums, ka Olimpiskās spēles, Pasaules čempionāti un citas lielākās sacīkstes izraisa ļoti lielu rezonansi un interesi,- šajā ziņā pasaulē nekas cits nevar sacensties ar sportu. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka mēs rīkojam šādu pasākumu, kas vienlaicīgi ir arī viens no interesantākajiem un redzamākajiem notikumiem mūsu valstī kopumā."

Šogad pasākums bija vēl vērienīgāks nekā iepriekš. Uz ceremoniju bija ieradušies itāļu gaisa akrobātu grupa Kataklo, un pasākuma norise bija apdrošināta par 1 miljonu USD.

Jānim Kvēpam - Ls 3000 naudas balva

Nominācija par mūža ieguldījumu sportā ir īpaša, jo tā tiek piešķirta par daudzu gadu neatlaidīgu darbu. Lai arī tas dod lielu gandarījumu, milzīgais darbs bieži netiek novērtēts materiāli. Tādēļ, lai kaut nedaudz to kompensētu, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvas Latvijas Gada balvas sportā 2006 par mūža ieguldījumu ieguvējs Jānis Kvēps tika apbalvots arī ar naudas balvu - 3000 latiem.

Kā atzina IZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, "Tieši uz šādiem entuziastiem balstās sports. Jāņa Kvēpa ieguldījumu Latvijas hokeja un sporta attīstībā nevar novērtēt latos, tomēr jācer, ka IZM naudas balva būs kaut neliels atbalsts viņam."

Balvu saņēmēju sasniegumi
Jeļena Prokopčuka

Divus gadus pēc kārtas uzvarot Ņujorkas maratonā Jeļena Prokopčuka savu vārdu ierakstīja ne tikai Latvijas, bet arī pasaules sporta vēsturē. Proti, mūsu sportiste kļuva par pirmo skrējēju vairāk nekā desmit gadu laikā, kas Ņujorkas ielās sieviešu konkurencē uzvarējusi divus gadus pēc kārtas. Šāgada Ņujorkas maratonā dāmām piedalījās divas Atēnu olimpisko spēļu medaļnieces, 2003.gada pasaules čempione un vēl vairākas prestižo skrējienu uzvarētājas. Taču neviena no viņām Jeļenaii pienācīgu konkurenci izrādīt nespēja. Pēc panākuma Ņujorkā un otrās vietas Bostonas maratonā Prokopčuka izvirzījusies vadībā World Marathon Major sērijas kopvērtējumā, kurā tiek rēķināti rezultāti, kas sasniegti piecos lielākajos maratonos - Bostonā, Londonā, Berlīnē, Čikāgā un Ņujorkā. Sērijas uzvarētāja  tiks pie 500 000 ASV dolāru

Maratons ir viena no lielākajām sporta industrijām pasaulē, jo prestižākajos skrējienos piedalās līdz pat 90 000 dalībnieku, tie ir vieni no galvenajiem notikumiem ne vien pilsētu, bet arī sporta pasaules dzīvē. Līdz ar to Prokopčukas panākums Ņujorkas maratonā, fotogrāfijas un apraksti ASV, kā arī citu valstu laikrakstos, ziņas un intervijas TV ir iespaidīgs devums Latvijas vārda nešanai pasaulē.

Mārtiņš Rubenis

Turīnas olimpiskajās spēlēs izcīnot bronzas medaļu, kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kuram ziemas olimpiādē izdevies iegūt godalgu. Pēc tam, kad Rubenis Siguldā bija ieguvis pasaules junioru čempiona titulu, pasaules pieaugušo meistarsacīkstēs un Pasaules kausa sacensībās izcīnījis sudraba medaļas skeptiķi sportista meistarību daļēji noniecināja. Sakot, ka nekā no tā Rubeņa neesot, jo labi braukt jāmāk ne tikai savā, bet arī citās trasēs. 2006.gadā viņš pilnībā apklusināja skeptiķus, paliekot trešais Turīnā, kā arī kāpjot uz goda pjedestāla divos Pasaules kausa posmos, kas notika citās trasēs.

Valentīna Eiduka

Valentīna Eiduka trenē gandrīz visus Latvijas vadošos šķēpa metējus. Viņa var lepoties ar to, ka četri viņas audzēkņi Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals, Voldemārs Lūsis un Andis Anškins ir metuši šķēpu tālāk par 80 metriem. Turklāt Vasiļevskis pērnajā gadā kļuva par vienu no retajiem šķēpraižiem pasaulē, kam izdevās pārsniegt 90 m robežu. Eiropas čempionātā gan nācās samierināties ar 4.vietu. Taču tā kā visi vadošie šķēpmetēji ir eiropieši, tad Vasiļevksa un Kovala 4. un 5.vietas ir ļoti labs sasniegums un Latviju var droši saukt par šķēpa mešanas lielvalsti. Turklāt arī sezonas noslēguma rangā Vasiļevksis pasaulē bija 3., bet Kovals - 8.vietā. Eiduka trenē arī mūsu vadošās šķēpa metējas, kuras ir izcīnījušas medaļas un augstas vietas pasaules junioru sacensībās.

Latvijas sieviešu basketbola izlase

Tas, ka Latvijas sieviešu izlase Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā savā apakšgrupā izcīnīja pirmo vietu un ieguva tiesības šogad spēlēt Vecā kontinenta meistarsacīkšu finālturnīrā, ir atzīstams panākums. Taču par dāmu basketbola valstsvienību 2006.gadā vairāk tika runāts citā kontekstā. Proti, mūsu basketbolistēm ir labas izredzes izcīnīt tiesības piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs un ja viņas to iespēs, tad tas būs vēsturisks notikums. Ja tas notiks, tad šajā ziņā šis panākums kotēsies daudz augstāk nekā hokejistu līdzdalība olimpiādēs, jo basketbolā ir krietni vien lielāka konkurence un daudz sarežģītāka kvalificēšanās. Latvijas sieviešu basketbols atkal ir uz viļņa. Anete Jēkabsone iepriekšējā sezonā tika atzīta par labāko Eiropas jauno basketbolisti, Zane Teilāne kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja pasaules spēcīgākajā basketbola līgā ASV, daudzas citas valstsvienības basketbolistes spēlē vadošos Eiropas klubos. Turklāt mūsu izlase gados ir ļoti jauna, kas liecina par tās lielisko potenciālu un perspektīvām. 

Māris Saukāns/Andris Dambis

Pēc traģiskā negadījuma, Dakāras rallijā nāvējoši notriecot desmit gadus vecu zēnu, "Riga Rally Raid Team" ekipāža Māris Saukāns un Andris Dambis nolēma sacensības neturpināt. Šāds lēmums tika pieņemts, neskatoties uz sacensību sporta komisāra attaisnojošo lēmumu, kā arī neraugoties uz to, ka mūsu ekipāžai rallijā veicās diezgan labi un tā savus rezultātus vēl varēja uzlabot.

Ilmārs Bricis

Tāpat kā olimpiskajās spēlēs 1998.gadā Nagano, arī Turīnā Ilmāram Bricim līdz olimpiskajai medaļai pietrūka pavisam nedaudz. 20 km distancē šaujot kaut vai nedaudz precīzāk viņš diezgan droši būtu pretendējis uz bronzas medaļu. Sprintā Ilmāra solis vairs nebija tik ātrs un ar vienu neprecizitāti šaušanā viņš bija spiests samierināties ar 13.vietu. Neraugoties uz neveiksmēm olimpiādes ievadā, 12,5 km iedzīšanas braucienā Ilmārs parādīja apskaužamu cīņas gribu un no 13 pozīcijas spēja aizsniegties līdz 4.vietai, kas viņa karjerā ir labākais sasniegums olimpiskajās spēlēs. Tiesa, arī šoreiz medaļa bija rokas stiepiena attālumā un no tās Brici atkal šķīra viens precīzs šāviens. Tiesa, iedzīšanā viņš šaujot pieļāva tikai vienu kļūdu, kas šajā distancē ir ļoti labs rādītājs un no līderiem Ilmārs šāva visprecīzāk.

Ernests Gulbis

Ernests Gulbis 2006.gadā pārsteidza ne tikai Latviju - ATP turnīru debitants aizkļuva līdz pusfinālam. Turklāt Gulbis sacensības sāka nevis pamatturnīrā, bet gan pārvarēja kvalifikācijas sietu un tāpēc viņa uzvaru gājiens pasaules tenisā bija liela sensācija. Sanktpēterburgas turnīra (balvu fonds USD 1 000 000) ceturtdaļfinālā astoņpadsmit gadīgais Latvijas tenisists pārdzīvojumiem bagātā cīņā uzveica čehu Janu Hernihu. Pusfinālā viņa pretinieks bija horvāts Mario Ančičs, kurš ieņēma 12.vieta ATP rangā, un par vēl vienu sensāciju mūsu tenisistam neizdevās parūpēties. Jau otrajā kārtā uzvarot čehu Ļubošu Dluhiju, astoņpadsmit gadīgais Ernests Gulbis ierakstīja jaunu lappusi Latvijas tenisa vēsturē, jo līdz šim nevienam no mūsējiem turnīrā ar tik lielu balvu fondu nebija izdevies iekļūt ceturtdaļfinālā. Ernests Gulbis pēc veiksmīgā starta Sanktpēterburgas turnīrā ATP rangu tabulā pakāpies par 48 vietām un tagad ieņēma 156.vietu.

Jānis Kvēps

Var teikt, ka Latvijas hokejs nav iedomājams, bez Jāņa Kvēpa un otrādāk. J.Kvēps ir viena no leģendārākajām Latvijas hokeja personībām. Kā hokeja komandas ārsts viņš sāka strādāt pirms vairāk kā 40 gadiem. Viņš ir piedzīvojis gan Rīgas Dinamo slavas, gan klupšanas laikus, kā arī bijis klāt visos Latvijas hokeja izlases priecīgajos un ne tik labajos brīžos. Kvēps strādājot komandās, kā arī izlasē hokejistiem ir bijis ne tikai ārsts, bet arī kā tēvs un psihologs, ar kuru spēlētāji labprāt ir runājuši par tādām lietām, kuras atklāj tikai tuvākajiem cilvēkiem.

Raimonds Bergmanis

Raimonds Bergmanis ir viens no vislabākajiem piemēriem, kā var veiksmīgi un harmoniski turpināt dzīvi pēc sportista karjeras beigām. Neraugoties uz to, ka svarcelšanai neizdevās pielikt to labāko punktu. Proti, savās pēdējās olimpiskajās spēlēs Raimonds salauza roku. Iesaistoties dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, rīkojot pasaules līmeņa spēkavīru sacensības Rīgā un vadot televīzijas raidījumu viņš popularizē veselīgu un aktīvu dzīvesveidu un rāda piemēru, kā var dzīvē tikt uz priekšu ar mērķtiecīgu darbu.

Pasaules čempionāts hokejā

Droši vien šī bija tā nominācija, kurā žurnālistiem, ekspertiem un žūrijai nebija ne mazāko šaubu par to, kuru pretendentu likt pirmajā vietā. Latvijā pirmo reizi notika tik augsta ranga sacensības, kurās pulcējās visas pasaulē spēcīgākās komandas kādā sporta veidā un Rīgas ledus arēnās spīdēja daudzas pirmā lieluma pasaules hokeja zvaigznes. Latviju un Rīgu apciemoja tūkstošiem ārvalstu līdzjutēju un viesu, kuri saprata, ka nekur citur pasaulē hokeja čempionāts nesit tik augstu vilni, kā Latvijā.

Kā notika balsošana un nominēšana?

Latvijas Gada balva sportā pirmajā posmā piedalījās žurnālisti un eksperti, kuri balsojot par sportistiem, komandām, treneriem, notikumiem, katrs izveidoja savu rangu un summējot viņu balsis katrā nominācijā tika noteikti labākie jeb pretendenti uz Latvijas Gada balvu sportā. Otrajā posmā katrs no 13 žūrijas locekļiem (Andris Kalniņš Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Juris Binde - "Latvijas Mobilais Telefons" prezidents, Einars Fogelis - LOK ģenerālsekretārs, Uldis Grāvītis - LSPA rektors, Artūrs Jakovļevs - LOK atlētu komisijas vadītājs, Igo Japiņš - Igo apiņa sporta aģentūras direktors, Anatolijs Kreipāns - sporta žurnālists, Aldis Liepiņš - Sporta pārvaldes direktors, Edgars Šneps - IZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos, Žoržs Tikmers - Latvijas Olimpiskās vienības direktors, Artūrs Vaiders - sporta žurnālists, Aldons Vrubļevskis - LOK prezidents, Uģis Zemturs - bijušais "Hansabanka" valdes priekšsēdētājas vietnieks) no žurnālistu/ekspertu izvirzītā nomināciju piecinieka izvēlējās vienu viņaprāt labāko sportistu, sportisti, komandu, utt., bet organizatori, apkopojot žūrijas balsojuma rezultātus un saskaitot punktus, noteica balvu ieguvējus. Uzvarētāju vārdus turēja slepenībā speciālās aploksnēs, kuras tika atvērtas pasākuma laikā pirms attiecīgās nominācijas balvas pasniegšanas.

Līdzjutēji savus 5 pretendentus nominācijām Populārākais Latvijas sportists un Populārākais Latvijas sporta veids izvirzīja mēnesi balsojot internetā un iesūtot medijos publicētās anketas (kopumā balsojumā tika saņemtas vairāk nekā 8000 balsis par populārāko sportistu un gandrīz 9000 par populārāko sporta veidu). Savukārt noslēgums šai akcijai bija pasākuma laikā, kad LTV1 tiešraides telefonbalsojumā varēja atdot savu balsi par kādu no sportistiem vai sporta veidiem, kuri pirmajā kārtā bija saņēmuši visvairāk balsu un tādējādi iekļuvuši populārāko pieciniekā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!