Portāls "Delfi", tuvojoties tradicionālajai "Latvijas Gada balvai sportā", piedāvā atskatīties uz iepriekšējo četru gadu "Latvijas Gada balva sportā" noslēguma pasākumiem.

2007.gada 27.decembrī jau trešo reizi risinājās "Latvijas Gada balva sportā" svinīgā ceremonija. Šoreiz tā notika "Arēnā Rīga", kur arī ikdienā valda sportiskās kaislības. Jau tradicionāli tika noteikti labākie 14 nominācijās.

"Latvijas Gada balva sportā 2007" LAUREĀTI:

  1. Labākais Latvijas sportists

Viktors Ščerbatihs (svarcelšana) - 2007. gada Eiropas un Pasaules čempions supersmagajā svarā. 

Titulētākais Latvijas atlēts, jo kopš neatkarības atgūšanas nevienam citam mūsu sportistam nav izdevies izcīnīt tik daudz godalgu. Šobrīd Viktora kolekcijā kopumā ir 13 godalgas, kas iegūtas Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī olimpiskajās spēlēs. Turklāt viņa kontā ir jau četri Eiropas čempiona tituli, pēdējais no tiem tika iegūts šogad. 4 Eiropas zelti olimpiskajos sporta veidos ir tikai leģendārajam šķēpa metējam Jānim Lūsim un nākamgad V. Ščerbatiham ir visas iespējas šo unikālo panākumu pārspēt, savu vārdu ar lieliem burtiem ierakstot Latvijas sporta vēsturē. To viņš jau daļēji ir izdarījis, jo līdz šim nevienam mūsu sportistam vienā gadā nav izdevies uzvarēt abās sezonas lielākajās sacensībās - Eiropas un pasaules čempionātos. Piedevām kopš neatkarības atgūšanas tikai trīs Latvijas sportistiem ir izdevies kļūt par pasaules čempioniem. Bet svarcelšanā supersmagsavaru kategorijā šis panākums dod arī pasaules spēcīgākā cilvēka titulu. 

  1. Labākā Latvijas sportiste

Jeļena Prokopčuka (vieglatlētika) - 2.vieta Bostonas maratonā, 3.vieta Ņujorkas maratonā. 2007.gadā izcīnījusi 2.vietu Pasaules lielāko maratonu sērijā.

Jeļena šogad Bostonā bija tuvu uzvarai, taču slimošana gatavošanās posmā viņai liedza sasniegt optimālo fizisko kondīciju, kas izpaudās skrējiena izšķirošajos brīžos. Arī Ņujorkas maratonā viņa izdarīja visu, kas tobrīd bija viņas spēkos. Jebkurā gadījumā godalgotās vietas pasaules klases sacensībās, ir izcils panākums. Tāpat kā otrā vieta pasaules lielāko maratonu sērijas kopvērtējumā. Turklāt Jeļenai viss vēl ir priekšā, jo salīdzinot ar daudzām konkurentēm, viņa maratona skriešanai nopietni ir pievērsusies vien dažus gadus. 

  1. Labākais tehnisko sporta veidu sportists

Jānis Vinters (motosports) - Dakāras rallijā vairakkārt iekļuvis laureātu vidū, atsevišķos posmos, kopvērtējumā izcīnot 6.vietu.

Ja vērtē pēc starptautiskās rezonanses, tad Jānis Vinters ir kļuvis par izcilāko mūsu motobraucēju. Šogad viņa neatlaidība un spītība ir devusi augļus. Uzvara vienā posmā, citos nokļūšana laureātu vidū kopvērtējumā deva augsto 6.vietu. Turklāt tas viss tika izcīnīts konkurencē ar pretiniekiem, kuri pārstāv rūpnīcu komandas un līdz ar to ir labāk ekipēti gan tehniski, gan finansiāli. Līdz ar to var teikt, ka Jānis Vinters bija labākais starp tiem motobraucējiem, kas startē lielākoties pašu spēkiem. 

  1. Labākais Latvijas treneris

Eduards Andruškevičs (svarcelšana) - Viktora Ščerbatiha treneris.

Varētu teikt, ka līdz šim neatzītākais un nepamanītākais treneris, ņemot vērā to, ka var lepoties par ieguldītajām pūlēm, lai izaudzinātu tik izcilu sportistu kā V. Ščerbatihs. Eduards savu slaveno audzēkni trenē kopš Viktoram bija 11 gadi. Līdz ar to V. Ščerbatihs var neviltoti un neliekuļoti teikt, ka puse no katras medaļas pienākas viņa trenerim. Tostarp pie E. Andruškevica trenējas arī citi dažādu vecumu Latvijas labākie svarcēlāji, kuri gūst atzīstamus panākumus jauniešu un junioru starptautiskajās sacensībās.  

  1. Labākā Latvijas komanda

Latvijas nacionālā sieviešu izlase basketbolā - izcīnīja 4.vietu Eiropas 2007.gada čempionātā un kvalificējās Pekinas olimpisko spēļu atlases turnīram.

Vērtējot kvalifikācijas sietu, lai iegūtu tiesības piedalīties Eiropas čempionātā, konkurenci un citus faktorus, Latvijas sieviešu basketbola izlases 4.vieta ir visu laiku lielākais sasniegums Latvijas sportā starp komandām (futbolistu iekļūšanai Eiropas čempionātā ir cits svars un kategorija). Un ja vēl mūsu dāmām izdosies kvalificēties olimpiskajām spēlēm, tad tas būs liels panākums. 

  1. Gada uzlecošā zvaigzne

Aiga Grabuste (vieglatlētika/septiņcīņa) - 2007. gada Eiropas Junioru U - 20 čempione septiņcīņā. 17. vieta 2007. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā.

Vieglatlētiku dēvē par sporta karalieni un šogad tās galmā spoži ir ienākusi jaunā vieglatlēte Aiga Grabuste par kuru līdz šim maz zināja pat plašāks šī sporta veida pazinēju loks. Kļūstot par Eiropas junioru čempioni, viņa gandrīz visās disciplīnās sasniedza savus labākos rezultātus un iespaidīgi - uzreiz par 464 punktiem - laboja personīgo rekordu. Arī pasaules čempionātā pieaugušajiem viņa neapjuka un savu Eiropas meistarsacīkstēs sasniegto rezultātu uzlaboja vēl par 99 punktiem, kopsummā pārsniedzot 6000 p. robežu (6019), kas tik jaunai sportistei un tik komplicētā disciplīnā kā septiņcīņa ir ļoti augsts sasniegums. 

  1. Gada sporta notikums Latvijā

Eiropas čempionāts modernajā pieccīņā

Pat vienas rokas pirkstu būtu par daudz, lai saskaitītu, cik Latvijā pieaugušo konkurencē ir notikuši Eiropas čempionāti jeb augstākā ranga sacensības, kurās pulcējas visi labākie Vecā kontinenta attiecīgā sporta veida pārstāvji. Cita lieta, ka modernā pieccīņa pagaidām nav no populārākajiem sporta veidiem, un it īpaši mūsu pusē nepiesaista lielu publikas uzmanību. Taču jebkurā gadījumā šāda ranga sacensību sarīkošana ir nozīmīgs un izceļams pasākums. 

  1. Gada ieguldījums Latvijas sportā

Jeļena un Aleksandrs Prokopčuki - Latvijas vārda nešana pasaulē, gūstot panākumus prestižos maratonos.

Jeļena un Aleksandrs Prokopčuki šogad itin bieži ir pieminēti starptautiskajā presē un piedalījušies preses konferencēs un nokļuvuši daudzu pasaules vadošo mediju žurnālistu uzmanības centrā. Arī pirms katra lielā maratonskrējiena, kuru klātienē noskatās vairāki simti tūkstoši skatītāju, bet pie televizoru ekrāniem miljoni, Jeļena Prokopčuka tiek parādīta kā viena no galvenajām zvaigznēm. Lieki piebilst, ka visur izskan arī Latvijas vārds un ne velti savulaik bijušais prezidents Guntis Ulmanis teica, ka viena sportista veiksmīgs starts pasaules līmenī dod lielāku artavu un rezonansi valsts popularizēšanā nekā viena valstsvīra uzstāšanās NATO. 

  1. Par cīņas gribu

Latvijas nacionālā Sieviešu izlase basketbolā - cīņas Eiropas čempionātā, labs sniegums par spīti traumām.

Latvijas sieviešu basketbola izlase tuvojoties čempionāta beigām un izšķirošajām spēlēm atgādināja lazareti, jo vairākas vadošās spēlētājas bija guvušas nopietnas traumas. Spītējot visām likstām, un spēlējot ar pretsāpju līdzekļiem, mūsu meitenes tomēr spēja iekļūt pusfinālā un par mata tiesu bija no bronzas medaļas.

10. Godīga cīņa

Sandris Šika - nefinišē EČ modernajā pieccīņā, lai glābtu zirga dzīvību.

Sandris Šika šogad Eiropas čempionātā, pamanījis, ka zirgam pa nāsīm tek asinis, nolēma pārtraukt sacensības. Atzīstot, ka to būtu darījis arī tad, ja varētu pretendēt uz medaļu, jo viņaprāt dzīvība ir augstāka par jebkādu godalgu.

11. Paraugs sportā

Nominācijā "Paraugs sportā" pretendentus izvirzīja Latvijas Olimpiskā komiteja, olimpiešu klubs un atlētu komisija. Šī balva pienākas sportistam, kurš ar cīņas sparu un neatlaidību ir kļuvis par paraugu jaunajiem talantiem sportā.

Modris Liepiņš (vieglatlētika) - olimpisko spēļu dalībnieks, treneris un sacensību organizators.

Modris Liepiņš sportista karjeras laikā atradās Aigara Fadejeva ēnā un varbūt tāpēc viņa 9.vieta Sidnejas olimpiskajās spēlēs, 11.vieta pasaules un 9. Eiropas čempionātos, kā arī panākumi citās starptautiskajās sacensībās, nav tikuši pietiekoši novērtēti. Modris Liepiņš lielajā sportā noturējās līdz pat 38 gadu vecumam, kas liecina par viņa nopietno pieeju sportam un mērķtiecību. Modris ir liels savas dzimtā Tukuma patriots un aktīvs sporta dzīves organizators, rīkojot dažādus sporta pasākumus un pievēršot fiziskajām aktivitātēm daudz bērnu un jauniešu.

12. Labākais sporta skolotājs

Tija Tripāne - Rīgas 41. vidusskola

Rīgas 41. vidusskolas fizkultūras skolotāja, kas pateicoties savai aizrautībai un mīlestībai uz sporta aktivitātēm, piesaista un ieinteresē arī daudzus skolniekus. "Atrodoties starp jauniešiem, nav laika novecot", smaidot saka Tija.

"Gada sporta skolotājs - šī kategorija ir visnozīmīgākā un būtiskākā, jo bez laba un aizraujoša sporta skolotāja nebūs nedz izcilu sportistu un uzlecošu zvaigzņu, nedz talantīgu treneru un nozīmīgu notikumu Latvijas sporta dzīvē. Šī ir balva ne tikai pašai skolotājai un viņas audzēkņiem, bet arī Latvijas sporta nākotnei!", tā Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. 

13. Par mūža ieguldījumu

Balvai par mūža ieguldījumu Latvijas Sporta federāciju padome izvirzīja basketbolisti Uļjanu Semjonovu. Uļjana Semjonova ir viena no leģendārākajām Latvijas sporta personībām. Gandrīz visu savu profesionālo karjeru aizvadījusi komandā TTT Rīga, kuras sastāvā 15 reizes izcīnījusi uzvaras Padomju Savienības čempionātā, kā arī 11 reizes kopā ar komandu triumfējusi Eiropas kausa basketbolā izcīņā. Uļjanas kontā ir arī trīs pasaules, desmit Eiropas un divas olimpiskās zelta medaļas. Viņa uzņemta Pasaules basketbola slavas zālēs ASV - Springsfildā un Nešvilā, kā arī FIBA Slavas zālē Spānijā, 2007.gadā. Kopš 1991.gada vada Latvijas Olimpiešu sociālo fondu.

1993.gadā dibināta Uļas kausa izcīņa meiteņu komandām basketbolā, kas notiek katru gadu.

Ar savu cīņas sparu un lieliskajiem panākumiem viņa ir iedvesmas avots daudziem jaunajiem sportistiem.

14. Sports visiem

Nominācijā "Sports visiem", ko izvēlēja līdzjutēji, gada balvu ieguva basketbols, savācot 6063 balsotāju punktus. Par otru iecienītāko sporta veidu balsotāji atzinuši orientēšanos (5527 punkti), bet trešo - futbolu (3863 punkti). Kopumā aptaujā piedalījās 5682 balsotāji.

Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās visi trīs atjaunotās Latvijas prezidenti - Valdis Zatlers, Vaira Vīķe Freiberga un Guntis Ulmanis. Viena no pirmajām publiskās uzstāšanās reizēm šī bija Tatjanai Koķei - Izglītības un zinātnes ministrei jaunizveidotajā Ivara Godmaņa valdībā. Ceremoniju klātienē vēroja divi tūkstoši sporta pārstāvji un līdzjutēji.

Svinīgajā ceremonijā viesus priecēja pašmāju un ārvalstu zvaigzņu priekšnesumi. Pēc apbalvošanas pasākuma sportistu ballīte noritēja septiņdesmito un astoņdesmito gadu stilā, uz kuru bija ieradušies The Beatles un ABBA dubultnieki no Lielbritānijas.

"Latvijas Gada balva sportā 2007" organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja un LR Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Igo Japiņa sporta aģentūru un radošo grupu "Viruss Art".

Pretendentus uz balvām izvirzīja sporta žurnālisti, Latvijas Olimpiskā vienība un Latvijas Sporta federāciju padome. Kopumā tika saņemtas 32 anketas.

Žurnālisti, kas izvirzīja pretendentus: Guntis Keisels, Artūrs Vaiders, Ilvars Koscinkevičs, Egils Jurisons, Uldis Jirgens, Gunārs Jakobsons, Inita Kresa, Mārtiņš Mālmeisters, Māris Rīmenis, Dāvids Ernštreits, Andris Ušackis, Normunds Melderis, Ingmārs Jurisons, Dainis Caune, Edgars Barbaks, Aivars Zahārovs, Zigurds Mežavilks, Anatolijs Kreipāns, Guntars Galkins, Uģis Joksts, Uldis Glušaks, Valērijs Roitmans, Uldis Strautmanis, Aleksejs Buts, Ints Megnis, Romualds Vambuts, Pēteris Neimanis, Sergejs Kuzņecovs, Andris Sudmalis, Jūlijs Cukurs.

Žūrija, kas lēma par uzvarētājiem:

žūrijas prezidents - LSFP prezidents Andris Kalniņš un žūrijas komisijas locekļi - LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, LOK ģenerālsekretārs Einārs Fogelis, LOV valdes priekšsēdētājs un LOV direktors Žoržs Tikmers, LRIZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, LTV sporta daļas vadītājs Andris Ušackis, "Mediju Nams" valdes priekšsēdētājs Armands Puče, žurnāla Sports redaktors Dainis Caune, radio SWH sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, laikraksta ,,Diena" sporta nodaļas redaktors Artūrs Vaiders, laikraksta ,,Čas" sporta nodaļas redaktors Valērijs Karpuškins, LOK atlētu komisijas pārstāvis, A/S Hansabanka valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš, SIA LMT prezidents Juris Binde un SIA ,,Igo Japiņa Sporta Aģentūras" direktors Igo Japiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!