Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) Izaicinājuma kauss jeb Zvaigžņu spēle tiks pārdēvēta nesen mūžībā aizgājušā leģendārā trenera Viktora Tihonova vārdā, izteicies līgas direktors Dmitrijs Jefimovs.
"Izlēmām, ka Izaicinājuma kauss jāpārdēvē Viktora Tihonova vārdā, ja vien viņa ģimene tam neiebildīs," dienu pēc Tihonova nāves stāstīja Jefimovs. "Tikko kā saņemsim atļauju, MHL Izaicinājuma kausu nomainīs Tihonova vārds."
MHL Izaicinājuma kausa spēle pēc sava formāta atbilst Zvaigžņu spēlei, taču šajā mačā laukumā notiek īsta bezkompromisa cīņa, kurā Austrumu un Rietumu izlašu dalībnieki vārda tiešā nozīmē cīnās par Izaicinājuma kausa iegūšanu.
Pašlaik mača mājaslapā "mhl.khl.ru/mhlcup/" notiek balsojums 2015.gada 31.janvārī Čerepovecā gaidāmās šīs sezonas spēles pamatsastāva dalībnieku noteikšanai, bet neviens no Latvijas spēlētājiem līdz šim nav spējis iekļūt starp reāliem pretendentiem uz dalību tajā.
Kā zināms, tieši pateicoties vienam no visu laiku titulētākajiem Krievijas treneriem Tihonovam, padomju gados sākās Rīgas "Dinamo" komandas un Latvijas hokeja uzplaukums.
Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) paziņojumā Tihonovs nodēvēts par, iespējams, nopelniem bagātāko treneri starptautiskā hokeja vēsturē.
Pēc tam, kad Tihonovs bija kļuvis par četrkārtēju PSRS čempionu kā spēlētājs, viņš 1968.gadā sāka strādāt Rīgas "Dinamo" galvenā trenera amatā un to ieņēma līdz 1977.gadam, kad pārgāja uz valsts spēcīgāko komandu Maskavas CSKA.
Šajā laikā viņš no valsts trešās spēcīgākās līgas palīdzēja Latvijas klubam jau 1973.gadā iekļūt PSRS spēcīgāko deviņu vienību vidū, kuru vēlāk tas vairs neatstāja.
Kā zināms, 1988.gadā Rīgas "Dinamo" PSRS čempionāta kopvērtējumā spēja apsteigt tikai CSKA komanda.
Pēc darba ar Rīgas "Dinamo" Tihonovam, kurš jau bija kļuvis par PSRS labāko treneri, sekoja vislielākie panākumi. Ar valstsvienību viņš astoņas reizes kļuva par pasaules čempionu, bet 1981.gadā Kanādas kausa izcīņas finālā ar 8:1 sagrāva Kanādas valstsvienību.
Tāpat viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu - divreiz ar PSRS valstsvienību, bet vienreiz ar NVS izlasi. Tihonovs valstsvienību vadīja līdz pat 1994.gadam, pagūstot par pasaules čempionu kļūt arī devīto reizi, tomēr pēc neveiksmīgā starta Lillehameres Olimpiādē nolēma aiziet no valstsvienības un pievērsās darbam CSKA, kuru trenēja līdz 1996.gadam un pēc tam no 2002. līdz 2004.gadam.
Savu trenera karjeru Tihonovs, kurš uzņemts IIHF Slavas zālē un iekļauts Lozannas Olimpiskajā muzejā, noslēdza 2004.gadā.
Viktora Tihonova dēls Vasilijs Tihonovs arī bijis hokeja treneris, bet mazdēls Viktors Tihonovs jaunākais ir profesionāls hokejists. Abas šīs atvases dzimušas Rīgā.
